Jaunu tehnoloģiju attīstība un kvalitatīvu produktu izveidošana bez cilvēka nav iespējama.
Ķēdes zāģu jaunākie tehnoloģiskie risinājumi balstās uz profesionālu koku gāzēju darba pieredzi un veiktajiem secinājumiem un ieteikumiem darba efektivitātes un precizitātes paaugstināšanā.
Koku gāzēju darbs ir viens no bīstamākajiem un smagākajiem darbiem, kura veikšanā ir nepieciešamas liela fiziska piepūle, centība un zināšanas. Savu ietekmi meža darbos dod arī nepārtraukti mainīgie laika apstākļi. Koku gāzēju darbs pēc savas bīstamības tiek ierindots kā nākamais aiz sapiera darba. Savu profesionalitāti koku gāzēji jau četras desmitgades regulāri demonstrē starptautiskajās koku gāzēju sacensībās.
Lai popularizētu koku gāzēju darbu un profesiju, apmainītos ar dažādu valstu mežcirtēju pieredzi, tehnoloģijām, iegūtu jaunu darba instrumentu lietošanas pieredzi darbā ar profesionālajiem ķēžu zāģiem un dažādiem darba palīglīdzekļiem, kādreiz, 1970. gadā Ungārija un toreizējā Dienvidslāvija aizsāka organizēt starptautiskās mežcirtēju (koku gāzēju) profesionālās meistarības sacensības.
Demonstrējot ķēdes zāģu jaunāko tehnoloģisko risinājumu efektivitāti un savu meistarību, koku gāzēju sacensības kļuva par sportu, tajās tika noskaidroti uzvarētāji dažādās individuālajās disciplīnās un komandu sniegumā. Lai sacensību organizēšana norisinātos raiti, 2004. gadā tika nodibināta Starptautiskā koku gāzēju sacensību asociācija (IALC), kura atrodas Vācijā, Bāzeles pilsētā un apvieno 28 valstis.
Pastāvīgi tiek pilnveidoti sacensību nosacījumi, kas ir sagatavoti, balstoties uz Šveices likumdošanu. Līdz šim jau noorganizētas 33 koku gāzēju sacensības. Kādu laiku atpakaļ tās notika katru gadu, šobrīd sacensības tiek organizētas ik pēc diviem gadiem.
Tā kā Eiropā dominē mehanizētā mežizstrāde ar jaudīgu meža tehniku, koku gāzēju skaits strauji samazinās. Tādēļ koku gāzēju galvenajam darba instrumentam – ķēdes motorzāģim ir svarīgi nodrošināt augstu drošības pakāpi un radīt aizvien labākus tehnoloģiskos risinājumus augstākas efektivitātes sasniegšanai.
Liels prieks par to, ka pēdējos gados Starptautiskās koku gāzēju sacensību asociācijas organizētajos pasākumos tiek iesaistīti Austrumeiropas un tās austrumu kaimiņu koku gāzēji. Par sacensību galvenajiem atbalstītājiem kļuvuši motorizēto instrumentu ražotāji «STIHL» un «Husqvarna», kā arī austriešu koku gāzēju darba apģērbu ražotājs «Pfanner Schutzbekleidung», kas arī turpmāk sniegs atbalstu pasākumu organizēšanā.
Šogad 33. kokgāzēju sacensības norisinājās Norvēģijā, Lillehammerē. Tajās piedalījās 27 valstu komandas. Pārstāvji no Lietuvas dalīja 19. vietu, bet jauniešu ieskaitē (U24) Antans Bruknevičs (Antanas Brunevičius) ieņēma 13. pozīciju. Šogad pirmo reizi sacensībās debitēja arī 12 sportistes – sievietes.
Īpaši veiksmīgs šis čempionāts kļuva komandām un dalībniekiem, kas sacensībās izmantoja «STIHL» ķēžu zāģus. Komandu vērtējumā visas četras pirmās vietas izcīnīja dalībvalstis, kuru koku gāzēji sacentās ar «STIHL» ķēžu zāģiem. Baltkrievijas sportisti ieguva pirmo vietu, pēc vērtējuma tikai nedaudz atpalika Vācija, Austrija un Francija.
Jauniešu rindās starp četrām pirmajām vietām (ieskaitot pirmo un otro) trīs koku gāzēji izmantoja «STIHL» motorzāģus. Tikai sieviešu līgas uzvarētāja bija izvēlējusies gana jaudīgo «Husqvarna» motorzāģi, lai gan astoņas no divpadsmit šīs grupas dalībniecēm bija izdarījušas izvēli par labu «STIHL» motorzāģiem.
Īpaši veiksmīga bija jaunā ķēžu zāģa STIHL MS 500i debija, kam pirmo reizi pasaulē ķēžu zāģu ražošanas vēsturē ir iemontēts motors ar elektronisko degvielas tiešo iesmidzināšanu motora karterī. Ar popularitāti izcēlās arī «veterāni» – STIHL MS 440, 460 un sacensībām piemērotais, ar nedaudz jaudīgāku motoru sērijas STIHL MS 460 Magnum motorzāģis. Vairāk par 70 % no visiem dalībniekiem individuālajā vērtējumā sacensībās izvēlējās «STIHL» un «Husqvarna» ķēžu zāģus, tādēļ citu ražotāju preču zīmes bija manāmas reti. Dažas no tām bija pat pietiekami eksotiskas, piemēram, ukraiņu Motor Sich 475 S. Lai gan pastāv apgalvojums, ka sacensību rezultātu lielākoties nosaka koka gāzēja meistarība, un zāģa izvēle ir subjektīvs faktors, nevar noliegt galveno «cīņas instrumentu» tehnisko, ekspluatācijas, konstrukcijas un citu īpašību ietekmi gan uz individuālā, gan komandas vērtējuma rezultātiem.
Šobrīd koku gāzējiem ir divu gadu sagatavošanās un treniņu periods, kurā tie izvēlēsies sev nākamajam startam piemērotākos motorzāģus, lai pēc tam varētu «pacelt savus ieročus» mērojoties spēkiem 34. koku gāzēju profesionālajās meistarības sacensībās Serbijā. Tajās jau šobrīd plāno piedalīties 30 valstu sportistu komandas.
Eduards Derenka (Eduardas Derenka), Mocevičiaus firmas GINALAS vadītāja vietnieks