Stādu aizsardzībai izmanto aitas vilnu

Lai nodrošinātu atjaunoto mežaudžu sekmīgu augšanu, jaunaudzes ne tikai ir jākopj, bet arī jānodrošina to aizsardzība pret meža dzīvnieku bojājumiem vietās, kur novērots liels briežu dzimtas dzīvnieku (alnis, staltbriedis, stirna) blīvums. Jau ierasto repelentu vietā, vairākos AS «Latvijas valsts meži» (LVM) reģionos šogad tiek izmēģināta jauna metode – sākta jauno kociņu apstrāde ar aitas vilnu, kas tiek lietota arī citviet, piemēram, Polijā.

Ja jaunajam kociņam tiek nokosts galotnes pumpurs vai bojāts stumbrs, tiek apdraudēta tā tālāka augšana un pilnvērtīga stumbra veidošanās. Tāpēc kociņu galotnes un sānu zari LVM apsaimniekotajā teritorijā tiek apstrādāti ar augu aizsardzības līdzekļiem: – «Plantskydd», kura sastāvā ir dzīvnieku proteīns (asinis), pateicoties kuram dzīvnieks sajūt plēsoņas klātbūtni un kociņam netuvojas; – «Cervacol ekstra», kura sastāvā ir kvarca smilts sajaukta ar līmi, kas dzīvniekam, to nobaudot, rada nepatīkamu garšu – smilts klātbūtni mutē, tādējādi dzīvnieks neturpina postīt jaunaudzi. Taču, lai šie līdzekļi būtu iedarbīgāki iespējami ilgāk, apstrāde tiek veikta vien sausā laikā, bezsala apstākļos.

Šī gada sniegs, kas mežus pārklāja jau novembra sākumā, LVM Mežkopības darbiniekiem lika meklēt alternatīvus veidus jauno stādiņu aizsardzībai. Neatkarīgi no laikapstākļiem, jaunaudžu aizsardzībai tiek izmantota nemazgāta aitas vilna, ko pa šķipsniņai uztin uz koku galotnēm. LVM Zemgales reģionā šādi plānots apstrādāt apmēram 5 hektārus jaunaudzes, savukārt LVM Dienvidlatgales reģionā – 23 hektārus. Nemazgātai aitas vilnai piemīt specifiska smaka, kas varētu atturēt dzīvnieku tuvošanos jaunajiem priežu stādiem. Bet, ja dzīvnieks to tomēr nokož, gaidītā garduma vietā – pilna mute vilnas.

Ar katru gadu platību skaits, ko nepieciešams apstrādāt pret pārnadžu bojājumiem, palielinās. Tas skaidrojams ar pieaugošo dzīvnieku daudzumu atsevišķās teritorijās.

Avots: LVM

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.