Stādīsim kokus vai smacēsimies ugunskuru dūmos?

stadisana_cv

Šī problēma īpaši aktuāla ir Pierīgā, kur katras privātmājas īpašniekam ir atļauts sakurt ugunskuru, kādu un kad vien viņš to vēlas.

Īpaši saulainās sestdienās un svētdienās, kad zaļumos izbrauc pilsētnieki, saelpojušies lielpilsētas izplūdes gāzu smārdu, kas pārsniedz pieļaujamās normas, svaigā gaisā jūtas nelāgi. Nesaņēmis ikdienas indes devu, organisms to pieprasa, līdz tiek uzkurts ugunskurs un indes elpošanā iesaistīti arī tuvākā un tālākā apkārtnē mītošie kaimiņi. Lai gan daudzi iedzīvotāji ir informēti par dedzināšanas procesa kaitīgo ietekmi, tomēr paši «kurinātāji» visbiežāk par to nedomā, paši izvēloties atrasties pusē, uz kuru dūmi ar piesārņoto gaisu neizplatās. Pārējiem atliek vai nu ieslēgties telpās, vai piedalīties kolektīvajā smakšanā? Kad vakaros viss dienā izkūpinātais nosēžas pie zemes, veidojas smakojoša migla, kuru īpaši Pierīgas mazdārziņu apkārtnē būs novērojis katrs.

Koki ražo skābekli, dūmi piesārņo gaisu

Par spīti tam tālākos Latvijas nostūros cilvēki ir daudz izglītotāki. «Iedzīvotāji ir atbildīgi par savu vidi, kurā dzīvo», uzsver Preiļu biedrības «Ģimeņu atbalsta centrs «Puķuzirnis»» pārstāve Līga Gribuste. Preiļu, Aglonas un Riebiņu novadu ģimenes pavasarī gatavojas realizēt projektu, kura ietvaros tiks stādīti koki.

Līga Gribuste norāda, ka pēdējo gadu laikā strauji pieaug automašīnu skaits novados un tādējādi  automobiļu izplūdes gāzes rada piesārņojumu apkārtējai videi – pasliktinās gaisa kvalitāte. Piesārņojumu atmosfērai nodara arī kurināmā izmeši, bet vislielāko kaitējumu gaisa piesārņojums nodara bērniem izraisot hroniskas elpošanas ceļu saslimstības.

Jebkura degšanas procesā veidojas neskaitāmas gaisu piesārņojošas ķīmiskas vielas, kas ietekmē cilvēku veselību un pat apdraud dzīvību. Bez tam degšanas procesa gruzdēšanas stadijā izdalās bezkrāsaina gāze bez smaržas – oglekļa monoksīds, kas rodas organisku vielu nepilnīgas sadegšanas rezultātā. Tā caur plaušām iekļūst cilvēka asinsritē un traucē skābekļa piegādi cilvēka orgāniem un audiem, var sākties smakšana.

Vides problēmu risinājumos nepieciešama aktīva sabiedrības līdzdalība. Sabiedrības darbība ir viens no priekšnosacījumiem vides aizsardzības politikas veidošanai un īstenošanai, jo vides problēmu risinājuma efektivitāte atkarīga no cilvēku zināšanām, izpratnes un atbildības sajūtas. Tādēļ sadarbībā ar Preiļu, Riebiņu un Aglonas novadiem – no šī gada 5. maija tiks organizēti ģimeņu saliedēšanas pasākumi, iesaistot kociņu stādīšanas procesā. 15. maijā – Starptautiskajā ģimenes dienā tiks organizēts Ģimeņu dienas pasākums ar kociņu stādīšanu, kā arī darbnīca «Otra dzīve atkritumiem».

Āris Upenieks, Vineta Kalve

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.