Briselē notikušajā meža nozares ekspertu sanāksmē tika apspriesta aprites ekonomika un rīcības plāna vadlīnijas koksnes kaskādveida izmantošanai. Aprites ekonomikas pamatprincips ir izmantot resursu pēc iespējas ilgāk un, kad produkts ir beidzis savu dzīves ciklu, tas tiek pārstrādāts un izmantots atkal, veidojot jaunu vērtību. Šāda koksnes izmantošana rada kaskādveida efektu, palielina pieejamos koksnes resursus tirgū, rada jaunas darba vietas, samazina CO2 apjomu, un plāna izstrādes procesā attīstās inovācijas.
Eksperti no vairākām ar meža nozari saistītām organizācijām piedalījās diskusijā un izteica dažādus ieteikumus, kas papildināja un uzlaboja jau esošo rīcības plāna projektu. Galvenās iezīmes diskusijā bija par to, ka rīcības plāns nedrīkst būt saistošs, to nedrīkst uzspiest nozarei ieviest, bet nozarei pašai tas ir jāīsteno brīvprātīgi. Diskusiju raisīja apstāklis, ka apaļkoksne ir lētāka nekā pārstrādāta otrreiz izmantota koksne. Eksperti ieteica iekļaut ieteikumu, ka koksnes produkti no paša sākuma jāražo tā, lai tos varētu pārstrādāt. Nav pieļaujama tādu ķīmisko elementu, krāsu vai antiseptiķu izmantošana, kas neļautu šos koksnes produktus vēlāk izmantot, piemēram, enerģijas ražošanai.
Sanāksmes noslēgumā grupas locekļi apmainījās ar labiem piemēriem par aprites ekonomiku un koksnes kaskādveida izmantošanu. Viens no konkrētiem piemēriem tika pieminēts koksnes pelnu izmantošana kā mēslojums, ko pētījis Latvijas Valsts mežzinātnes institūts SILAVA. Eksperti atzina, ka tas ir īpaši labs piemērs, kur koksnes pelni kā gala produkts nonāks atpakaļ mežā, no kurienes koksne ir nākusi. Diskutēts tika arī par to, ka koksnes izmantošanas kaskādē ir jāsamazina transportēšanas attālumi un patērētā enerģija otrreizējas koksnes pārstrādē. No vides skatu punkta vislabāk ir, ja koksnei tiek piešķirta otra dzīve bez jebkādas pārstrādes. Nav vēlama arī vienkārša koksnes pārvēršana enerģijā, jeb citiem vārdiem sakot, to vienkārši sadedzināt.
Avots: Latvijas Meža īpašnieku biedrība