Somi plāno sertificēt meža veltes

Pasaules tirgos novērojama tendence palielināties pieprasījumam tieši pēc dabiskas izcelsmes produktiem, kuru ražošanā nav izmantoti ķīmiskie līdzekļi, tāpat produkcijas piegādei jābūt izsekojamai, lai patērētājs varētu būt drošs par tās izcelsmi. Līdzīgi mežu apsaimniekošanas sertifikācijai, somi nolēmuši sertificēt arī meža nekoksnes vērtības, lai palielinātu savu konkurētspēju pasaules tirgos. Vairāk nekā 99 % Somijas mežu ir iespējams sertificēt kā organiskus. Tāpat Lapzemes reģions ir pasaules lielākā vienlaidus platība, kurā tās iedzīvotāji un viesi var vākt organiskas izcelsmes ogas.

Somi ir ļoti iecienījuši veselīgās un pilnvērtīgās meža ogas, kuras var vākt Somijas mežos. Īpaši iecienītas  ir mellenes un brūklenes, ko jūlijā un augustā vāc visā valsts teritorijā. Somijā meža ogu vākšanai nav nepieciešamas speciālas atļaujas, jebkurš to var darīt visos valstī esošajos mežos, pat tajos, kas atrodas nacionālajos parkos. Pirms meža ogu lietošanas Somijas iedzīvotāji tās neskalo, un tas kalpo kā apliecinājums, ka daba ir tīra, nepiesārņota, un no tās iegūto produkciju iespējams saukt par organisku. Dabiskas izcelsmes produkts drīkst saukt par organisku tikai tādos gadījumos, kad tas ir pierādīts. Ja tirgotājs uz iepakojuma vēlas norādīt, ka produkts ir organisks, meža veltēm jābūt vāktām sertificētos mežos, tāpat arī piegādes ķēdei jābūt pārskatāmai.

Apmēram 97-99 % Somijas mežu būtu iespējams sertificēt, neietekmējot līdzšinējo meža apsaimniekošanas praksi. Organiskā sertifikācija ietver tikai un vienīgi dabas veltes (nekoksnes vērtības) iegūšanu nevis, piemēram, zāģbaļķus. Sertifikācijas mērķis ir apliecināt, ka tādas meža veltes kā meža ogas, sēnes, augi un pat sveķi ir iegūti mežos, kur nav izmantotas aizliegtas apsaimniekošanas metodes, lietoti mēslošanas līdzekļi vai aizliegti pesticīdi organiskās produkcijas audzēšanai.

Citas būtiski nozīmīgas meža velšu vākšanas vietas pasaulē ir Zambijā (6 miljoni hektāru), Indijā (5 miljoni hektāru) kā arī Namībijā (2.5 miljoni hektāru).

Lai gan paši somi novērtē savu dabas velšu tīrību, eksporta nolūku dēļ ir nepieciešamība produktus marķēt ar logo, kas apliecina, ka produkts ir organiskas izcelsmes. Svarīgi tas ir tādēļ, ka pasaules tirgos rodas pieprasījums pēc organiskiem produktiem,  īpaši Āzijā. Arī organiskajam tūrismam ir augoša tendence. Piem., Āzijas tūristi ir ieinteresēti savākt un pagatavot organisku ēdienu.

Organiskā sertifikācija neatstāj būtisku ietekmi uz meža apsaimniekošanu. Tā aizliedz ķīmiskos mēslojumus un herbicīdus, kas tiek pielietoti pamatā lauksaimniecībā, bet tie Somijā tiek lietoti ļoti reti. Urīnviela, ko mežsaimniecībā pielieto, lai cīnītos ar sakņu trupi, būtu jāaizliedz. Labā ziņa, ka to var aizvietot ar citām plaši lietotām metodēm. Ja tomēr ir nepieciešamība pēc aizliegtu vielu lietošanas, mežs zaudēs organisko sertifikāciju uz trijiem gadiem.

Ekonomiskās attīstības, transporta un vides centri būs tās iestādes, kas tieši atbildīgas par organisko sertifikāciju mežos. Izmaksas sastāvēs no ikgadējās maksas, kā arī no sertificētās platības lieluma, bet minimālā likme ir 100 Eiro. Iestāde, kas uzraudzīs meža velšu audzēšanu, vākšanu un pārstrādi ir Somijas Pārtikas drošības iestāde «Evira».

Organiskā pārtika ir dabiskas izcelsmes pārtika, kuras audzēšanā nav izmantoti minerālmēsli, pesticīdi, herbicīdi un citas ķīmiskas vielas.

Avots: Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.