Šogad izmaiņas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldībā

2020. gada 1. janvārī stājās spēkā, Saeimas 2019. gada 13. jūnijā pieņemtie likuma «Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā».

Tie paredz, piemēram, ka Valsts kapitālsabiedrību padomes turpmāk tiks atlasītas centralizēti un to darīs Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) sadarbībā ar kapitāla daļu turētājiem. Savukārt lielo valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību (kuru neto apgrozījums ir lielāks par 21 miljonu eiro un bilances kopsumma lielāka par 4 miljoniem eiro) valdes un padomes locekļu nominēšanas procesā tiks iesaistīts arī personāla atlases konsultants.

Padomes locekļu skaits noteikts ne mazāks par trīs, ne lielāks par septiņiem, vismaz pusei no padomes sastāva jābūt neatkarīgiem padomes locekļiem. Tiem jānodrošina informācijas publisku pieejamību vismaz par pēdējiem pieciem gadiem, arī informācijas par finanšu mērķu un nefinanšu mērķu īstenošanas rezultātiem. Lielajām kapitālsabiedrībām publiskot darījumus ar saistītajām pusēm. Pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesos tiks piemēroti tādi paši principi kā valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlasē, kā arī pašvaldībās kapitāla daļu turētāja lēmumu noteikts pieņemt izpilddirektoram.

Reformas aizsākas sen

Valsts uzņēmumu pārvaldības uzlabošanai savulaik 2011. gadā Ekonomikas ministrija (EM) jau bija izstrādājusi divas koncepcijas. Tās piedāvāja valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā īstenot daļēji centralizēto modeli, ieviešot korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas principus, nozaru attīstībai stratēģiski svarīgākajos uzņēmumos kapitāla daļas joprojām atstājot attiecīgās nozares ministrijām.

Mērķis uzlabot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību jau 2011. gadā izvirzīts valdības deklarācijā un šāda apņemšanās pausta arī sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Vienojas par sadarbību

Ceturtajā izcilo uzņēmumu inovāciju forumā 30. janvārī valsts kapitāldaļu uzņēmumi vienojās savā starpā daudz ciešāk sadarboties inovāciju ekosistēmas attīstībai Latvijā, aktivizējot izveidotās kopienas un tajās iesaistot arvien vairāk nozaru interesentu.

Lai padarītu Latviju iespējami inovatīvāku, izcilo uzņēmumu inovācijas iniciatīvas ietvaros ir izveidotas četras kopienas – inovāciju ekosistēmas, lielo datu, pētniecības un attīstības un  tehnoloģiju kopiena, kuras forumā iepazīstināja ar mērķiem un ar salīdzinoši īsajā darbības laikā jau paveikto.

«Mēs ejam Ziemeļvalstu labklājības virzienā,» atklājot forumu teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. «Latvija patlaban ir uz viena pakāpiena, bet mēs tiecamies augstāk – labklājībā, valsts sakārtotībā, tiesiskumā, taisnīgumā. Taču, lai sasniegtu nākamo pakāpienu, mums ir nepieciešams lēciens.»

Premjers norādīja, ka patlaban tiek veidots Nacionālais attīstības plāns un tiek runāts par paradumu maiņu. «Ja mēs gribam dzīvot citādi, tad mums jāsāk darīt lietas citādi. Pasaule mainās. Mums tai ir jāmainās līdzi, mainot savu domāšanu, ieradumus un rīcību, lai no šīm pasaules attīstības tendencēm iegūtu. Valsts lielo uzņēmumu inovāciju forums ir piemērs tam, kā to darīt – sadarbojoties. Sadarbojoties un meklējot sinerģiju starp dažādu nozaru uzņēmumiem, rodas jaunas ekonomiskās iespējas un tas gan uzņēmumiem, gan mums kā valstij ir solis attīstības un izaugsmes virzienā.»

AS «Latvijas valsts meži» (LVM) Attīstības daļas vadītāja Ilga Bērzkalna, forumā iepazīstinot klātesošos ar inovāciju iniciatīvas līdzšinējo attīstību, teica: «Sākām katrs savā pilskalnā, mūrī iemūrējies, līdz galam nesaprotot, kas notiek otra pagalmā. Mums ir atšķirīgas pārvaldes institūcijas, atšķirīga inovāciju brieduma pakāpe, atšķirīgs inovācijām piesaistīto resursu apjoms. Pirmie soļi bija savstarpēja iepazīšanās un pieredzes apmaiņa. Laika gaitā ar mērķtiecīgu komunikāciju, sadarbības iespēju noteikšanu nonācām līdz kopīgu projektu veidošanai, kas balstīti kopīgos mērķos un savstarpējā uzticībā.»

I. Bērzkalna informēja par jau paveikto – 2018. gada 4. aprīlī ar MK lēmumu valsts kapitālsabiedrībām tika uzdots vidēja termiņa stratēģijās paredzēt nefinansiālos mērķus – pētniecībā un attīstībā; tā rezultātā jau vairāki uzņēmumi vidēja termiņa stratēģijas papildinājuši ar pētniecības un attīstības uzdevumiem. Uzņēmumi savstarpēji ir iepazinušies viens ar otra tehnoloģiju piedāvājumiem, informāciju sistēmu risinājumiem, inovāciju un attīstības procesiem, iepirkumiem – kā tie atbalsta vai bremzē inovāciju procesu. Ir mainījusies domāšana, attieksme un savstarpējo kontaktu izmantošana, tagad valda atvērtība un interese vienam par otru.

Kopīgi plāno piešķirt koksnei lielāku pievienoto vērtību

Kā nopietnas konkrētas sadarbības iestrādnes minami: LMT, VASES un sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem iesniegtais apjomīgais projekts «Baltic Way» programmai «Apvārsnis 2020» izmēģinājumu poligona («test beds») izveidei, kur notiks visu viedo tehnoloģiju testēšana un pārbaude. Latvijas Lauksaimniecības universitāte šogad ir sākusi starpnozaru laboratorijas celtniecību, projektā piedalās «Latvenergo», LVM un citi nozares pārstāvji. Laboratorija būs kā piemērs viedo tehnoloģiju, mikrotīklu risinājumu, koka būvmateriālu izmantošanai celtniecībā nākotnē, pārejot no fosilijās balstītiem uz organiskiem materiāliem – uz koksni.

Pirms pusotra gada LVM iniciēja kokšķiedru masas ražotnes izveidi, kur finišam tuvojas projekta kopā ar «Latvenergo», «Latvijas finieris», Koksnes ķīmijas institūtu priekšizpēte – kā papīrmalku neeksportēt, bet piešķirt tai lielāku pievienoto vērtību. Projekta izmaksas būs aprēķinātas, priekšā diskusijas par sadarbības līgumiem un lēmuma pieņemšana par 90–100 darbavietu radīšanu nākamajos piecos gados. LMT un VASES, LVM strādā, lai radītu jaunus mobilo sakaru risinājumus valsts aizsardzībai, kā frekvences izmantot pierobežas joslā ar karšu informācijas atbalstu. Savukārt LMT un LVM sadarbojas dronu satiksmes vadības programmas radīšanā – kā attālināti vadīt dronus, lai lidotu ārpus redzamības zonas, izmantot mobilo sakaru tīklu. Šis ir projekts ar eksporta potenciālu. Bet Ekonomikas ministrija iniciējusi akcelerācijas programmas valsts kapitālsabiedrībām ideju. Kapitālsabiedrības vairāk apmainās ar datiem, arvien nozīmīgāki kļūst atvērtie un ģeotelpiskie dati.

Latvijas izcilo uzņēmumu inovāciju iniciatīvu aizsāka četri uzņēmumi un PKC 2018. gada pavasarī. Patlaban iniciatīvā sadarbībai vienojušies astoņi uzņēmumi un divas iestādes: SIA «Tet», SIA «Latvijas Mobilais Telefons», AS «Latvijas valsts meži», AS «Latvenergo», VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs», VAS «Elektroniskie sakari», VAS «Latvijas Pasts», VAS «Latvijas dzelzceļš», kā arī Pārresoru koordinācijas centrs un Ekonomikas ministrija.

Raksta daļas «Vienojas par sadarbību» avots: Pārresoru koordinācijas centra sagatavotā informācija www.pkc.gov.lv

Vineta Kalve

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.