Semināros gūtās zināšanas izmanto praksē

Jau gandrīz piecus gadus Uģis Gruzdiņš Cīrulis strādā Raiskuma pagastā esošajā viesu mājā «Ķeči», nodrošinot šī īpašuma meža apsaimniekošanu.

Uģis no Pārgaujas novada savulaik biznesa augstskolā «Turība» studējis tūrisma viesmīlību un uzņēmējdarbību, vairākus gadus šajā nozarē strādājis Norvēģijā, Anglijā un Grieķijā. Pēc tam atgriezies Latvijā, lai iegūtās zināšanas ieguldītu Latvijas labā.

Zināšanas jāpapildina

Atpūtas vieta «Ķeči» atrodas Gaujas nacionālajā parkā, ainaviski pievilcīgā Ungura ezera krastā, kur gada aktīvākajā periodā – vasarā, apmeklētāju netrūkst. Kā atzīst pats īpašuma apsaimniekotājs, darba netrūkst ne brīdi. Īpašumā daudz ēku, lauksaimniecības un meža zemes. Lai to varētu labi apsaimniekot, jābūt gan zināšanām, gan pieredzei. Lai par katru sīkumu nav jāsauc meistars, nekustamā īpašuma apsaimniekotājam nepieciešamas celtnieka, elektriķa, atslēdznieka, amatnieka, santehniķa un citas iemaņas.

Meža darbi Uģim zināmi kopš bērnības, tomēr, lai orientētos mūsdienu aktuālajos jautājumos, viņš regulāri konsultējas ar Valsts meža dienesta darbiniekiem, lasa «Meža Avīzi» un citus izdevumus, kā arī apmeklē izglītojošus seminārus.

Izcirtumu nedrīkst pamest novārtā

«Mans tēvs savulaik strādāja par mežsargu un nodarbojās ar cirsmu izstrādi. Meža darbos piedalījos jau astoņu gadu vecumā. Vācu zarus, piekabināju baļķiem troses un palīdzēju citos darbos. Tomēr uzsākot apsaimniekošanas darbus «Ķečos» daudz kas bija jāmācās no jauna. Piemēram, uzzināju, kas ir kopšanas un izlases cirtes.

Apsaimniekojot meža īpašumu, svarīgi pēc koku ciršanas izcirtumu nepamest, bet gan censties to uzlabot, piemēram, iestādot vietai piemērotus sertificētus stādus. Kad pirms dažiem gadiem sāku te saimniekot, mani pirmie meža darbi bija koku stādīšana un jaunaudžu kopšana. Stādīju gan svaigos izcirtumos, gan arī vietās, kur kociņu skaits bija nepietiekošs. Kopā ar zemes īpašnieku esam realizējuši vairākus Eiropas Savienības projektus. Izkopām jaunaudzes un apmežojām daļu no lauksaimniecības zemes.

Daudz laika jāvelta formalitāšu kārtošanai

Lai arī darbi ir paveikti, reizēm to veikšanu apgrūtina pārlieku liels birokrātiskais slogs. Lai vienā hektārā neizmantotas lauksaimniecības zemes ieaudzētu sertificētus bērzu stādus, bija nepieciešami saskaņojumi no veselām piecām institūcijām – pašvaldības, Zemkopības ministrijas nekustamajiem īpašumiem, Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts zemes dienesta un Valsts meža dienesta. Lai dabūtu visus saskaņojumus, zemes apsaimniekotājam jāiegulda savi laika un naudas resursi. Tāpēc novērtēju interneta vidē pieejamās iespējas. Piemēram, tuvākajā laikā plānoju iegūt pieeju Valsts meža dienesta piedāvātajai iespējai iegūt Meža valsts reģistra datus neizejot no mājas – tiešsaistes režīmā. Šī iespēja atvieglos manu ikdienas darbu,» uzskata īpašuma apsaimniekotājs.

Lielu vērību ikdienā meža apsaimniekotājs pievērš kopšanas cirtēm jaunaudzēs un vidēja vecuma audzēs. Lai arī kopšanas darbi nav viegli, bieži vien Uģis tos veic pats, jo nav pārliecināts, ka nolīgtie darbinieki visu izpildīs pēc apsaimniekotāja norādījumiem. «Kad retinu kokaudzi, tad garantēju darbu kvalitāti. Nozāģēju vienīgi atpalikušos kokus, lai spēcīgākajiem uzlabojas augšanas apstākļi. Strādājot mežā šodien, svarīgi ir domāt par rītdienu,» ir pārliecināts Uģis Gruzdiņš Cīrulis.

Raimonds Mežaks, mežkopis