Saudzīgu meža izstrādes tehnoloģiju meklējumos

Kā liecina AS «Latvijas valsts meži» (LVM) mājas lapā atrodamā informācija, pagājušā gada janvārī tika izsludināts iepirkuma konkurss, lai zinātniski pētītu un ieviestu praksē saudzīgas mežizstrādes tehnoloģijas.

Lai nodrošinātu zinātniskās pētniecības veikšanu un saudzīgas meža izstrādes tehnoloģiju ieviešanu, LVM devusi arī iespēju veikt praktiskus mežizstrādes darbus, izstrādājot kopšanas cirtes un galvenās cirtes – kokmateriālu un enerģētiskās koksnes sagatavošanu un pievešanu līdz ceļam.

Meklē risinājumu kopā ar sadarbības partneriem

Saudzīgas mežizstrādes tehnoloģiju zinātniskā pētniecība bija paredzēta 2720h apjomā, 5 gadu garumā, bet šobrīd jau ir zināmi izpētes rezultāti. Kā norāda Jānis Gercāns – AS «Latvijas valsts meži»(LVM), Ražošanas kvalitātes daļas vadītājs, pētniecība norisinājās no pagājušā gada marta. LVM Mežsaimniecība organizētā iepirkuma «Saudzīgas meža izstrādes tehnoloģiju izpēte un ieviešana kopšanas cirtēs un galvenajā cirtē, 2013.–2017.gadā» ietvaros.

«Nepieciešamība pēc šāda iepirkuma radusies vairāku gadu darba laikā.  Pēdējos gados nācies novērot, ka ziemas paliek aizvien īsākas un arī meži nepaliek sausāki. Aptuveni puse no mežiem atrodas uz slapjām vai meliorētām augsnēm, kurās ar tehniku pārvietoties ir sarežģīti. Tā regulāri LVM konstatējusi, ka īsajā ziemas periodā nav iespējams paspēt izstrādāt visas paredzētās kopšanas cirtes. Neizkopto un neizstrādāto mitro audžu ir daudz un ar katru ziemu tās turpina uzkrāties aizvien vairāk.

Lai izkoptu mitrās audzes un nodrošinātu kokmateriālu piegādes klientiem, ir jāmeklē meža tehnika, kas spēj strādāt cauru gadu, neskatoties uz laika apstākļiem un augsnes mitrumu.

Ar šobrīd Latvijā meža tehnikas tirgotāju piedāvāto mežizstrādes tehniku ne vienmēr iespējams strādāt mitru audžu kopšanas cirtēs. Piedāvāta tiek tradicionālā tehnika ar 6–8 riteņiem. Siltās ziemās un slapjās augsnēs šāda tradicionālā tehnika grimst. Lai gan uz riepām ir iespējams uzlikt kāpurķēdes, taču arī tas bieži nav risinājums un no saudzīgas kopšanas ciršu izstrādes tehnoloģiju viedokļa nav pieņemams, jo mežā izdzen dziļas rises.

Lai kopā ar saviem sadarbības partneriem meklētu risinājumu, LVM izsludināja iepirkumu konkursu, kurā pirms saudzīgas meža izstrādes tehnoloģiju ieviešanas kopšanas cirtēs un galvenajā cirtē, paredzēja pētniecības veikšanu. Viens ir šādu tehniku apskatīt foto uzņēmumos un video, kur viss skaisti aprakstīts un parādīts, bet pavisam kas cits ir pamēģināt ar šo tehniku strādāt mūsu apstākļos ilgākā laika periodā,» skaidro LVM Ražošanas kvalitātes daļas vadītājs Jānis Gercāns.

MEKA organizē tehnikas izpēti

Tādejādi, ticis izvēlēts piemērotākais tehniskais mežizstrādes tehnikas risinājums, balstoties uz kuru LVM perspektīvā varētu veidot mežizstrādes pakalpojumu iepirkumu kopšanas cirtēs un galvenajā cirtēs. Ticis uzstādīts mērķis – saprast, vai ražotāja piedāvātā tehnika ir saudzīgāka par tradicionālo tehniku, vai tā spēj strādāt cauru gadu kopšanas cirtēs, neskatoties uz augsnes apstākļiem, cik augstas ir izmaksas un vai tās ir samērojamas ar ieguvumiem.

«SIA «Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts» (MEKA) Meža mašīnu operatoru mācību centrs līzingā iegādājās kombinēto meža mašīnu Timbear Lightlogg, lai startētu LVM iepirkumā «Saudzīgas meža izstrādes tehnoloģiju izpēte un ieviešana kopšanas cirtēs un galvenajā cirtē, 2013.–2017.gadā,» skaidro Meža mašīnu operatoru mācību centra vadītājs Roberts Keraitis. Viņš arī atklāj, ka nu jau ir apritējis gads, kopš MeKA ar šo kombinēto meža mašīnu ir gan reāli strādājusi, gan piedalījusies izpētē par šādas tehnikas izmantošanas iespējām Latvijas apstākļos, sniedzot mežizstrādes pakalpojumus – sagatavojot uz pievedot kokmateriālus un enerģētisko koksni krājas kopšanas cirtēs jaunaudžu kopšanas cirtēs, turklāt strādājot patiešām smagos cirsmu apstākļos, kuros ar tradicionālo KKC mežtehniku tas nebūtu īsti iespējams. Pētniecība slaikā ticis noteikts darba ražīgums un izmaksas, veikta tehnoloģiju ietekmes uz mežaudzi un vidi izpēte ar zinātniskām metodēm.

«Kā konkursa uzvarētājs MEKA šobrīd veic praktiskus mežizstrādes darbus, vienlaicīgi nodrošinot arī konkursā paredzēto tehnoloģiju izpēti un ieviešanu. Lai nepieņemtu pārsteidzīgus lēmumus, paredzot mežizstrādes pakalpojumu iepirkumu ar šāda veida tehniku lielos apmēros, LVM svarīgākais mērķis bija uzzināt un izvērtēt visus plusus un mīnusus, ko spēj sniegt tehnoloģiju attīstība, zinātnes un tehnikas ieguldījums mežizstrādes tehnikas uzlabošanā un produkta kvalitātes nodrošināšanā, respektējot visas mežsaimniecībā noteiktās prasības,» skaidro Jānis Gercāns.

«Gan priekš mums – uzņēmuma darbiniekiem, gan LVM sadarbības partneriem – pakalpojuma sniedzējiem, pētījumā gūtā informācija ir ļoti svarīga, lai nākotnē plānotu ilgtermiņa sadarbību un izvairītos no pārsteidzīgiem lēmumiem. Nav noslēpums, ka jaunas tehnikas iegāde ir svarīgs un atbildīgs lēmums katram pakalpojumu sniedzējam, tādēļ arī mežizstrādes darbu izmaksas ir svarīgs faktors, uz kura pamata plānot turpmāko saimniecisko darbību. LVM ir uzņēmusies iniciatīvu un gatava sniegt pētījuma rezultātā iegūtos aprēķinus un secinājumus,» saka LVM Ražošanas kvalitātes daļas vadītājs Jānis Gercāns.

Noslēdzies pētniecības etaps

«Šobrīd jau pilnīgi noteikti varam teikt, ka pirmo darba etapu esam pabeiguši un saudzīgas meža izstrādes tehnoloģiju izpēte noslēgusies. Pētījumus esam veikuši, pamatojoties uz kombinēto meža mašīnu Timbear, kas paredzēta kopšanas ciršu izstrādei. Tā ir šaurāka un mazākiem gabarītiem. Pateicoties tam, ka kāpurķēdes ir platas un atbalsta laukums ir daudz lielāks nekā riepa, tā mazāk iegrimst, daudz labāk pārbrauc pāri mitrajām vietām nekā tradicionālā tehnika. Šis tehnikas modelis, protams, ir pietiekami jauns koncepts un līdz ar to esam konstatējuši vairākas tehnikas lietas, kas jāuzlabo. Pētījuma gaitā veiktie uzlabojumi – remonti radīja zināmas dīkstāves, līdz ar to arī darbs izmaksāja dārgāk nekā strādājot ar tradicionālo tehniku. Pozitīvais, nepārprotami ir tas, ka ar šo tehniku esam spējuši strādāt tādās vietās, kur tradicionālā tehnika būtu nogrimusi. Tehnika ir strādājusi pilnīgi jaunā meža apsaimniekošanas veidā – meža biotopu apsaimniekošanā, kur agrāk tas nebija iedomājams. Cilvēku zināšanas par meža ekosistēmu un tās apsaimniekošanu uzlabojas, šodien notiek pētījumi arī par biotopu apsaimniekošanu un pateicoties tam, ka mums bija šāda tehnika, mēs spējām veikt darbus vienā no šādiem biotopiem. Mums radās iespēja pētīt arī šāda veida mežizstrādes pakalpojumu, analizēt iegūtos rezultātus.

Jāsecina, ka no ekoloģiskā viedokļa saudzīgas meža izstrādes tehnoloģiju tehnika ar platajām kāpurķēdēm sevi ir ļoti labi parādījusi – daudz mazāk koku un sakņu bojājumu. Tas kopšanas cirtēs ir būtiski, jo izdzenot dziļas rises visdrīzāk bojātajiem kokiem iemetīsies sakņu trupe, kas mazinās meža kapitālvērtību. Trupējuši koki vairs nevarētu būt kvalitatīvs kokmateriāls nākotnē.

Smagāks bija jautājums par izmaksām. Šīs konkrētā tehnikas pakalpojums bija par 3–4 EUR/m3 dārgāks nekā tradicionālajai tehnikai. Bet ja vērtējam no viedokļa, ka rezultātā iegūstam kvalitatīvāk izkoptu mežu, kas nākotnē dos daudz lielāku koksnes pieaugumu un nezaudētu koksnes vērtību, izstrādājot mežus, kurus ar nekādu citu tehniku nevarētu, bija jāizvērtē, cik par šādu pakalpojumu varam maksāt vairāk. Ņemot vērā to, ka audzes, kuras ir nereāli izkopt ar tradicionālo tehniku mums ir uzkrājušās vairāk nekā 1000 ha, bet, ja neizkopsim, nākotnē tās neizaugs ražīgas, mums bija jārod risinājums. Speciālās tehnikas pakalpojums bija dārgāks par tradicionālās tehnikas pakalpojumu. Ja šodien konkursā uzvar piedāvājums ar zemāko cenu, tad pakalpojuma sniedzējiem ar speciālo tehniku konkurēt būtu praktiski neiespējami.

Ja audzes uz pārmitrām augsnēm mēģināsim kopt ar tradicionālo tehniku, izdzīsim dziļas rises – rezultātā mežam nodarīsim vairāk ļaunuma nekā labuma. Tas dod mums pamatu nākotnē domāt par iespējām iegādāties mežistrādes pakalpojumu ar saudzīgu tehniku,» atklāj LVM Ražošanas kvalitātes daļas vadītājs Jānis Gercāns.

Secinājumi

Saudzīgas meža izstrādes tehnoloģijas plusi, salīdzinājumā ar tradicionālo tehniku:

• Strādājot kopšanas cirtēs koku sakņu un koku bojājumi ir 5 reizes mazāki;

• Pēc tehnikas darba nav papildus izdevumi risu līdzināšanai;

• Izstrādājot gadu gaitā uzkrājušās audzes – papildus ieņēmumi no koksnes, augšanas apstākļu uzlabošana audzē pēc retināšanas, audzes vērtības pieaugums nākotnē.

Iepazīstinot ar pētījuma rezultātā iegūtajiem secinājumiem LVM Ražošanas kvalitātes daļas vadītājs Jānis Gercāns arī neslēpj, ka viss tas, kas interesēja LVM ir noskaidrots un tehnoloģiju un tehnikas pētījumi ir pabeigti. «Pētījumā izmantoto Timbear tehniku akceptējam, bet tā kā ražotājs ar šo nosaukumu ir tirgu pametis, mēs ieturam nelielu pauzi, taču ļoti ceram, ka šīs tehnikas koncepts – kāpurķēžu konstrukcija nepazudīs no mežizstrādes tehnikas tirgus. Runājot par meža mašīnas Timbear kombinēto versiju jāsaka, ka pārveidojama tehnika nebūt nav kaut kas tāds, kas LVM pakalpojumu iepirkumos varētu būt pieprasīts, jo tā pārbūves dēļ nodrošina mazāku darba ražīgumu, nekā atsevišķa nepārveidojama meža tehnika – forvarders vai harvesters.

Labprāt LVM pakalpojumu sniedzēju vidū vēlētos redzēt privātos uzņēmējus, kuri būtu ieinteresēti saudzīgas meža tehnikas iegādē, lai LVM iepirkumos varētu piedāvāt kvalitatīvus mežizstrādes pakalpojumus. Jautājums ir – vai meža tehnikas ražotāji būs ieinteresēti šādas tehnikas ražošanā un attīstībā?

Mēs šobrīd varam pilnīgi droši pateikt, ka no saudzīguma viedokļa šī tehnika ir piemērota mūsu mežiem un no savas puses izvērtējot visus ieguvumus, esam secinājuši, ka pieprasījums pēc šāda veida pakalpojumiem nākotnē varētu palielināties un par šo pakalpojumu varētu maksāt cenu, kas atbilst ieguvumiem no saudzīgas meža izstrādes,» ir pārliecināts LVM Ražošanas kvalitātes daļas vadītājs Jānis Gercāns.

Vineta Kalve