Ekociematu un ekokopienu kustība piedāvā risinājumu cilvēkiem, kuri vēlas dzīvot saskaņā ar dabu un viens ar otru.
Ekociemati ir kopienas, kuru iedzīvotājus vieno līdzīgi uzskati par ekoloģiskiem, sociālekonomiskiem, kā arī kultūras un garīguma jautājumiem. Tiem ir vienots mērķis kļūt sociāli, ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgiem.
Kopiena ar savu valūtu un konstitūciju
Kā rāda pasaules pieredze, veiksmīgi realizēti, ekociemati var kļūt nozīmīgu sociālu un ekonomisku balstu lauku reģionos, veicināt tūrisma attīstību, kā arī popularizēt videi draudzīgus risinājumus un produktus. Tajos uz dzīvi parasti apvienojas 50–150 iemītnieku, dažreiz pat 2000 cilvēku, kas sadalās apakškopienās.
Piemēram, Ziemeļitālijā, Alpu kalnu pakājē atrodas Garīgā Ekokopiena «Damanhur,» saukta arī par Damanhur Federāciju. 1975. gadā dibinātā kopiena, kurā dzīvo ap 1000 iemītnieku, izceļas citu starpā vairāku iemeslu dēļ. Tai ir sava konstitūcija, kas nosaka, piemēram, ka ikviena rīcība ir jāpakārto savai garīgajai izaugsmei un ka kopējie ideāli ir svarīgāki par personiskajām interesēm. Iedzīvotāji izmanto savu valūtu «credito,» kuras kurss ir 1:1 ar eiro. Visbeidzot, «Damanhur» pasaules slavu ir iemantojusi ar saviem Cilvēces Tempļiem – milzīgām pazemes zālēm, kuras savieno kilometriem gari tuneļi un kurās izvietoti krāšņi mākslas darbi. Daži cilvēki uzdrošinās šos tempļus saukt par astoto pasaules brīnumu, apgalvojot, ka tik iespaidīgas pazemes konstrukcijas nav sastopamas nekur citur kā tikai filmās par Indianu Džonsu.
Kopiena izvietota 520 hektārus plašā teritorijā, kuras īpašnieki ir visi tās iedzīvotāji. Lai realizētu veiksmīgu pārvaldi, notiek regulāras vēlēšanas. Ir ierīkotas akas un avoti, turklāt visas mājas savāc lietus ūdeni. Saules paneļi nodrošina 50% elektroneatkarību. Iedzīvotāji dzīvo apakškopienās ar 20–30 cilvēkiem katrā. Vienā fokuss uz zemkopību, citā – uz atjaunojamo resursu izmantošanu, vēl citā visas mājas atrodas virs zemes – kokos. Bērnus sāk skolot 2 gadu vecumā, un viņiem šeit tiek nodrošināta izglītība līdz 14 gadu vecumam. Viens no veidiem, kā «Damanhur» gādā par dabu, ir savas meža ugunsgrēku dzēšanas komandas izveidošana.
Mazi ciemati rāda piemēru
Citās ievērojamās kopienās dzīvo krietni mazāk cilvēku. Piemēram, Francijā atrodas «La Borie Noble» ar apmēram 15 pastāvīgajiem iemītniekiem, kā arī ar vairākiem ilglaicīgiem viesiem, kuri var šeit uzturēties pat gadu. Iedzīvotāji ir veģetārieši vai vegāni, kas iztiku pelna, pārdodot rokdarbus, grāmatas, kā arī pašceptu maizi un sieru. Ciemats radies pēc tam, kad tā dibinātājs dziļi ietekmējies no Mahatmas Gandija un viņa filozofijas.
Apmēŗam 34 cilvēku lielās «Schloss Glarisegg» sabiedrība Šveicē iztiku pelna no semināriem un viesiem, kā arī mūzikas instrumentu radīšanas un pārdošanas. Savukārt pavisam neliela ir «Finca Tierra» Kanāriju salās, kur pastāvīgi uzturas tikai trīs iemītnieki. Arī šeit iedzīvotāji ir veģetārieši. Tiek rīkoti semināri un uzņemti viesi. Savas noslīpētas filozofijas te nav, viss aprobežojas ar narkotiku un alkohola nelietošanu. Visbeidzot – vairāk kā kilometra augstumā Spānijas kalnos atrodas «Matavenero» ekociemats, kurš radies, kad grupa dažādu tautību cilvēku nolēmuši dzīvot saskaņā ar dabu un savu cilvēcisko esību, apmetoties vienā no pamestajiem kalnu ciematiem un to atjaunojot. Dažādus priekšmetus uz «Matavenero» nogādā ar trošu sistēmu – piemēram, lai augšup paceltu 10 kilogramus smagu lietu, lejup tiek nolaists 20 kilogramus smags atsvars.
«Rožkalni» – ar atbildību pret sabiedrību un dabu
«Camphill» ciematā «Rožkalni» Burtnieku novadā, ko 1999. gadā nodibināja no ārzemēm atgriezusies Neimaņu ģimene, ir sociāli terapeitiskas mājas, kurās šobrīd ik dienu dzīvo deviņi jaunieši ar īpašajām vajadzībām, seši darbinieki, trīs darbinieku bērni un divas brīvprātīgās meitenes no Vācijas.
Šeit tiek veidota maza sabiedrība, kurā katrs indivīds dara jēgas pilnu darbu, jūtas pilnvērtīgas un nepieciešams. Dažādās darbnīcās jaunieši strādā ikdienas darbus. Izmantojot 44 hektārus lielo aramzemi, savām vajadzībām un lopbarībai tiek audzēti rudzi, kvieši, mieži un auzas. Zeme tiek mīlēta un cienīta kā dzīva būtne, tādēļ to apstrādā pēc biodinamiskās lauksaimniecības principiem. Tiek gatavoti un ar rokām izsmidzināti preparāti, kas veicina auglīgu un veselīgu ražu. Jaunieši rūpējas par četrām slaucamajām govīm, kā arī teļiem, aitām, kazām, mājputniem un ēzelīti Hugo. Viņi arī vāc sienu un audzē dārzeņus.
Gan iedzīvotāji, gan ciemiņi piedalās regulāri rīkotajās kultūras, mākslas un sporta aktivitātēs. Iemītnieki kopīgi dzied, dejo un iestudē teātra izrādes. Tiek svinēti kristīgie svētki un izzināta to iekšējā jēga. «Rožkalnieši» ir nolēmuši atteikties no alkohola un citām apreibinošām vielām.
Katru rudeni «Rožkalnos» tiek gādāta malka kurināšanai, kā arī apkopti grāvji un lauku malas. Diemžēl pagājušogad garnadži nozaguši šo darbu veikšanai nepieciešamos rīkus. Tādēļ «rožkalnieši» ļoti priecātos, ja atsaucīgi ļaudis varētu ziedot līdzekļus jaunu vai lietotu darbarīku iegādei.
Patiesības meklēšana caur labu omu
Ekociemats «Omrači» atrodas Jaunjelgavas novada Seces pagastā, biedrības «Ekociemats» teritorijā uz klints sensalas starp divu upju ielejām – seno un mūsdienu Daugavu. Tā kā Jaunjelgavas un tuvākie kaimiņnovadi ir senās Sēlijas teritorijā, «Omrači» cenšas būt sēļu tautas tradīciju turpinātāji.
Šobrīd ir uzceltas vairākas dzīvojamās mājas, kurās pastāvīgi dzīvo cilvēki, arī ziemā. Pašlaik daļa ekociemata teritorijas tiek sertificēta bioloģiskās saimniecības izveidošanai. Ja to izdosies pabeigt, tad šeit izaudzētās zāļu tējas ar bioloģiskās saimniecības zīmi – āboliņa lapu uz iepakojuma – būs nopērkamas veikalos. Pagaidām ar tējām «Omraču» un Pasaku mājas «Undīne» apmeklētāji tiek cienāti par velti. Pasaku māja «Undīne» atrodas Jūrmalā un ir ekociemata «Omrači» filiāle. «Omrači» kopīgi ar jūrmalniekiem un rīdziniekiem veido to par mazu, zaļu saliņu pilsētvidē, kur notiek dažādi nekomerciāli kultūras pasākumi, amatniecības darbnīcas un kur ir iespējams saņemt informāciju un citu palīdzību par iespējām sākt dzīvot un strādāt Latvijas laukos. Lai labāk iejustos, vasarā notiek nometnes gan bērniem, gan pieaugušajiem, rudenī un ziemā – iknedēļas nodarbības «Omraču» svētdienas skolā ekociemata teritorijā.
Svarīga «Omraču» atziņa ir: «Patiesība ir tepat! Vajag tik rakt!» Kaut vai tā, kā latviešu teikās par Daugavas rakšanu. Ja neizdosies padziļināt Daugavu, tad vismaz laba oma garantēta! Laba oma ir drošākais ceļš uz patiesību. Tas ir tikpat droši, kā tas, ka upes ir paši senākie patiesības un dzīvības ceļi. Tādēļ interesenti ir aicināti uz «Omraču» un arī citu ekociematu vēstniecību Pasaku mājā «Undīne» Dubultos, Lielupes malā.
Lauris Krolis