Sadursmes ar meža dzīvniekiem var beigties bēdīgi

DSC_2445_cv

Parasti dzīvnieks uz ceļa izskrien gluži negaidīti. Dzīvnieku un cilvēka pie auto stūres ceļi dažkārt krustojas, un šie krustpunkti ir bīstami gan vieniem, gan otriem.

Kā liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas statistika, katru gadu tiek reģistrēti vairāki simti ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) – uzbraukumu dzīvniekam.

Statistika

Piemēram, 2007. gadā reģistrēti pat 1488 šādi CSNg, pēdējā laikā gan dzīvnieku un auto sadursmju ir bijis ievērojami mazāk. Tā 2014. gadā reģistrēti – 238, 2013. gadā – 229, 2012. gadā – 264 šādi negadījumi.

Taču šajos CSNg ievainoto cilvēku pērn ir bijis visvairāk šajā gadsimtā – 35, gadu iepriekš – 30, 2012. gadā – 33.

Zaudējumus sedz tikai Kasko

Visbiežāk jeb apmēram puse reģistrētajos gadījumos automašīnas sadursme notikusi ar stirnām. Tāpat bieži tiek notriekti suņi, mežacūkas, nedaudz mazāk – lapsas. Kā rāda apdrošināšanas sabiedrību sniegtā informācija, kaut arī retāk sastopamas, «visdārgākās» ir sadursmes ar aļņiem, kas izmaksā vidēji divus tūkstošus eiro, savukārt sadursmes ar mežacūku visumā ir teju divas reizes vieglāka – šādās situācijās nodarītie postījumi aprēķināti vidēji nedaudz virs 1000 eiro apmērā. Nedaudz mazākus zaudējumus radījusi uzbraukšana stirnām. Dažreiz zaudējumi ir iespaidīgi, tā «Balta» 2012. gadā par automašīnas «Audi Q7» sadursmē ar alni iegūtajiem bojājumiem ir izmaksājusi atlīdzību 11 561 latu apmērā, tagad tas būtu ap 15 tūkstošiem eiro.

Un labi, ja auto ir apdrošināts, diemžēl daudzi autoīpašnieki brauc bez apdrošināšanas. Saskaņā ar likumu, OCTA zaudējumus automašīnu īpašniekiem, kas radušies meža dzīvnieka izraisīta ceļu satiksmes negadījuma rezultātā, nekompensē. Zaudējumu atlīdzību iespējams saņemt vienīgi, ja transportlīdzeklim veikta KASKO apdrošināšana.

Kad jāuzmanās

Sabiedrības «Balta» atlīdzību direktors Ingus Savickis skaidro: «Sadursmes ar meža zvēriem visbiežāk notiek riesta un mazuļu dzimšanas laikā, apstiprina pieredze, piemēram, meža cūkas riesto novembrī, decembrī, un tieši šajos mēnešos pērnajā gadā esam saņēmuši visvairāk pieteikumu par sadursmēm ar mežacūkām. Taču no apdrošināšanas viedokļa vislielākos zaudējumus pat vairāku tūkstošu apmērā spēj nodarīt aļņi. Mazākus zaudējumus parasti rada sadursme ar stirnu vai citu mazāku dzīvnieku, taču šādas nelaimes uz Latvijas ceļiem autovadītāji piedzīvo biežāk.»

Sadursmes notiek negaidīti

Tā, piemēram, pirms dažiem gadiem gadījies autovadītājam Aivaram, kad pēkšņi uz automašīnas motora pārsega parādījies kaut kas liels un tumšs, vienā mirklī salons pilns ar stikla drumslām, labi, ka pats ticis cauri tikai ar nelieliem zilumiem. Taču mašīnu nācies nodot lūžņos, meistari teikuši, ka virsbūves remonts izmaksās dārgāk kā tāds auto cits nopērkams. Apdrošināta arī mašīna nav bijusi, tādēļ Aivars nevienam nav par negadījumu pat ziņojis. Auto gan bijis «ne pirmā svaiguma», tobrīd tāds maksājis ap tūkstoti latu, tomēr zaudējumi tāpat sāpīgi. Pirmajā mirklī autovadītājs sadursmē iesaistīto dzīvnieku nav pat īsti apskatījis, licies, ka tas ir bijis alnis, kurš tūlīt pēc sadursmes, it kā nekas nebūtu bijis, pazudis mežā.

Braucot tumsā, jāskatās, vai ceļmalā nemana iespīdamies kāda dzīvnieka acis. Ieraugot spīdošu aci, jāsamazina ātrums, no attāluma būs grūti noteikt kam acs pieder. Šā iemesla dēļ apvidos ar lielu zvēru blīvumu ir vērts jau krēslā braukt ar ieslēgtām tālajām gaismām, jo gaismas staru leņķis ļaus pamanīt acis lielākā attālumā.

Bīstams var būt pat tāds neliels dzīvnieks. Par to praksē, kaut ar ne tik smagām sekām, ir pārliecinājusies Iveta, gan ne kā autovadītāja, bet pasažiere vīra vadītā auto. Naktī pēkšņi auto priekšā parādījies cilpojošs zaķis. Rezultāts izrādījies pavisam ne gaidītais – automašīnai izsists lukturis, sabojāts spārns … bet zaķis tā arī nav bijis atrodams.

Vēl var piebilst, ka sadursmes iespēju var samazināt, īpašas meža dzīvnieku atbaidīšanas svilpītes, ko piedāvā daži autoaksesuāru tirgotāji. Tās rada augstas frekvences skaņu, kura nav dzirdama cilvēka ausij, taču meža dzīvniekiem liek bēgt un nešķērsot ceļu.

Ko darīt, ja tomēr notikusi sadursme

Ja notikusi sadursme, tad vispirms jānodrošina negadījuma vieta – jāieslēdz avārijas signāli, jāizliek brīdinājuma trijstūris. Nevajadzētu arī tuvoties cietušajam dzīvniekam, tas var būt agresīvs un uzbrukt trieciena izraisītā šoka rezultātā.

Ja negadījumā cietuši cilvēki, ja transportlīdzeklis saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumiem nevar turpināt ceļu, autovadītājam jāziņo policijai vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kas savukārt informēs Valsts meža dienesta attiecīgos pārstāvjus. Lai saņemtu KASKO atlīdzību, jāiesniedz apdrošinātājam atlīdzības pieteikuma iesniegums ar policijas protokolu, ja tāds nepieciešams, saskaņā ar apdrošinātāja noteikumiem.

Ja nav cietušo un transportlīdzeklis ir braukšanas kārtībā, policija nav jāsauc. Taču par notikumu jāinformē VMD, ka notikusi sadursme ar meža zvēru. Notriekto dzīvnieku nedrīkst vest mājās. Tā ir pretlikumīga rīcība, tiek pielīdzināta malu medībām – Medību noteikumu pārkāpums, par kuru var piemērot naudu sodu.

Zviedrijas pieredze

Zviedrijā katru gadu notiek 40 000 ceļu satiksmes negadījumi ar zvēriem, visvairāk ar stirnām, ap 36000 gadā. Ar aļņiem apmēram 6000 gadā, meža cūkām apmēram 3000 negadījumi gadā. Ja notikusi sadursme ar zvēru, Zviedrijā ir obligāti par to ziņot policijai. Pretējā gadījumā tas tiek uzskatīts kā pārkāpums, kā aizbēgšana no notikumu vietas, ja noticis ceļu satiksmes negadījums. Lai nerastos tādas situācijas, ka notriekti zvēri paliek guļot ceļmalās un satiksmes negadījumu uzskaite netiek veikta objektīvi, iespējams, ka Latvijā būtu vērtīgi izpētīt Zviedrijas pieredzi un pārņemt praksi šajā jomā.

Kā aizsargāt autoceļus

Daudzi zvēri ar laiku pierod pie autoceļa un izmanto gan tā plātni, gan ceļmalas, lai barotos. Īpaši vasarās uz tur atrodami notriekti kukaiņi, sabraukti abinieki, putni un zīdītāji, kas citiem ir viegli pieejama maltīte, kaut arī pats neuzmanīgs ēdājs pats var itin viegli kļūt par uz ceļa atrodamu gaļu.

Aļņi, brieži un stirnas labprāt barojas ceļmalas krūmājā, savukārt ziemā, kad uz ceļa kaisa sāli, tie nāk to laizīt, ceļmalās dzīvo ķirzakas un sīkie peļveidīgie grauzēji, kuri kā pievelk lapsas un citus medniekus. Putni un zvēri mēdz izmantot nomaļus ceļus arī par atpūtas vietu, īpaši asfalta klājums dienā uzsilst un vakarā ir tīkams daudziem dzīvniekiem.

Daudzi zvēri un putni ar laiku iemācās sadzīvot ar autoceļu. Diemžēl daudziem šī skola maksā dārgi – bieži vien tūlītēju nāvi zem auto riteņiem.

Protams, garantija pret šādiem negadījumiem būtu žogs gar ceļu, kādus visur redzam Eiropas valstīs un vietumis arī mūsu valstī. Diemžēl Latvija nav tik bagāta, lai varētu atļauties žogus pat gar nozīmīgākajiem ceļiem. Bet skaidrs, ka gar vietējiem ceļiem vismaz pārskatāmā nākotnē nekādu žogu nebūs.

Žoga tekošais metrs izmaksā ap 10 EUR, gar abām ceļa malām – 20 EUR. 1 km žoga gar ceļu izmaksā 20 000 EUR. 100 km žogs izmaksās 2 000 000 EUR. Tas ir apmēram 1% no ceļa būves izmaksām.

Atliek tikai atcerēties, ir jāparedz varbūtība, ka, braucot pa mežainu apvidu, uz ceļa pēkšņi var parādīties dzīvnieks. Protams, ir situācijas, kad vairs nav iespējams darīt neko, jo tas pēkšņi izlec auto priekšā. Kā iesaka speciālisti, šādās reizēs nevajadzētu krist panikā, bet atcerēties, ka auto vēl aizvien ir stūre un bremzes.

Āris Upenieks

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *