Sabiedrība kontrolēto dedzināšanu vērtē dažādi

Gatis-Strads_cv

Iepriekš jau rakstījām par Gaujas nacionālajā parka dabas lieguma zonā plānoto kontrolēto dedzināšanu. Šobrīd šī informācija nonākusi gandrīz visos plašsaziņas līdzekļos. Katrs, kam nav slinkums, vienalga, ar vai bez zināšanām par meža ekoloģiju, steidz izteikt savu viedokli.

Vaicājām vairākiem Pārgaujas novada vietējiem iedzīvotājiem viedokli par divu hektāru platībā plānoto kontrolēto dedzināšanu.

Kā atklāja Pārgaujas novada pašvaldības vadītājs, meža īpašnieks Hardijs Vents, viņš neredz objektīvus iemeslus, kāpēc neļaut veikt kontrolēto dedzināšanu. «Novada līmenī saskatu tikai ieguvumus, jo kontrolētā dedzināšana Latvijā ir maz pielietota un šis objekts nākotnē varētu kalpot kā apskates un izziņas objekts tūristiem, zinātniekiem, mācībspēkiem, skolēniem un studentiem. Meža apsaimniekošana ar uguni ir zinātniski pierādīta, un, ja tā tiešām notiek kontrolēti, tad projektu droši var īstenot. Kāpēc gan neļaut izdzīvot izzūdošām sugām? Lielākā problēma ir tāda, ka sabiedrība ir pārāk maz informēta. Dabas aizsardzības pārvaldei šis darbs jāveic efektīvāk,» uzskata Hardijs Vents.

Tuvākās mājas, kura atrodas kilometra attālumā no dedzināšanas poligona, iemītniece Monikas kundze atklāja, ka viņa neiebildīs pret kontrolēto dedzināšanu, ja vien aktivitātes norises laikā pie viņas mājas būs dežurants, kurš pieskatīs, lai kāda dzirkstele neatlido un nesagādā nepatikšanas. Pēc viņas domām dedzināšanai piemērotāks būtu septembra mēnesis.

Nespēj novērtēt ieguvumus no deguma

Savukārt uzņēmējs un meža īpašnieks Raitis Kārkliņš  pastāstīja, ka ir kategoriski pret meža dedzināšanu. «Nevajag tādus murgus realizēt. Kontrolētā dedzināšana plānota līdz pat 2050. gadam. Kopumā plānots izdedzināt ap 270 hektārus meža. Esmu sašutis, ka no Sveķupes līdz Romulai viss dēļ kaut kādām vabolēm, kuras līdz šim tika uzskatītas par kaitēkļiem, viss būs melns.

Mūs neviens nav brīdinājis par potenciālo piesārņojumu. Nodarbojos ar tūrisma biznesu.  Man 1,5 km attālumā no plānotā deguma ir viesu māja, pie tam valdošie vēji ir tieši no tās puses. Ko tie viesi elpos? Ko man viņiem stāstīt? Pie tam cauri dedzināšanai plānotajai teritorijai ved «Apaļkalna» velotūristu maršruts nr. 102.

Lai arī mans mežs atrodas kilometra attālumā, uzskatu, ka degumā savairosies kukaiņi un cietīs mani koki. Nespēju novērtēt ieguvumus, ko šāda dedzināšana varētu sniegt, tāpēc darīšu visu, lai tā nenotiktu,» atzīst Raitis Kārkliņš.

Viņš arī uzskata, ka dedzināšana bija jāplāno vietās, kur jau tā saimnieciskā darbība ir apgrūtināta, nelietderīga, kā arī tādai vietai nebūtu jābūt tik tuvu apdzīvotām vietām.

Lai arī R. Kārkliņš ir ļoti negatīvi noskaņots pret kontrolēto dedzināšanu, tomēr neizslēdz, ka degums varētu kļūt par apskates objektu tūristiem. «Reizēm gan atbrauc kādi «zaļie» tūristi, kam varētu interesēt degums vai bebraine, tomēr domāju, ka drīzāk viņi brīnīsies par šādu nesaimnieciskumu. Kuram tad nepatīk paskatīties uz cilvēku darītām dīvainībām, bet tikai – kamēr tas neskar viņus pašus…» – atklāj Raitis Kārkliņš.

Kontrolēto dedzināšanu vajadzētu izmēģināt

Meža īpašnieks Gatis Strads uzskata, ka šāda veida meža apsaimniekošanu Latvijā noteikti vajadzētu izmēģināt. Tomēr viņš ir skeptisks par dedzināšanai izvēlēto vietu. «Esmu par dedzināšanu, tomēr būtu jāizpilda vairāki nosacījumi. Ļoti svarīgi, lai dedzināšanas poligons būtu sabiedrībai neitrālā vietā. Gaujas nacionālais parks tomēr pamatā domāts cilvēkiem kā rekreācijas objekts, un ir savādi, ka dedzināšana tiks veikta tik tuvu dažādiem tūrisma objektiem un viesu mājām. Šis reģions nav piemērots eksperimentiem ar uguni, jo rada sabiedrības paaugstinātu uzbudinātību.

Otrs jautājums, kuram jābūt skaidram, ir par projekta ilglaicību. Projekts beigsies, un kas pēc tam? Ja šādu degumu izveido, ir jābūt garantijai, ka notiks nepārtraukti pētījumi no zinātniekiem, lai varētu saprast, kā mežs pēc uguns traucējuma attīstās. Nav jēgas dedzināt tikai dedzināšanas pēc. Man gan nav nekādas pieredzes, tomēr uzskatu, ka visefektīvāk dedzināšana kā meža apsaimniekošanas veids būtu izmantojama tieši izcirtumos nevis mežā ar augošiem kokiem,» spriež Gatis Strads.

Meža īpašnieks domā, ka interesanti būtu izveidot degumu arī savā mežā. «Labu mežu gan es negribētu dedzināt, bet, ja es būtu liela meža īpašnieks un tas atrastos Jūrmalā, tad pushektāru meža varētu izdedzināt, protams, ja to atļautu normatīvie akti. Tomēr ar nosacījumu, ka pēc tam tiek veikti zinātniski pētījumi. Šāda dedzināšana nav veicama bez sadarbības ar ugunsdzēsējiem», ir pārliecināts meža īpašnieks.

Raimonds Mežaks, mežkopis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.