Rūpīgi kopto mežu kopskatu bojā stiprais pielūžņojums

Atkal pēc daudziem gadiem man bija iespēja pabraukāt pa bijušo Lubānas MRS, Lubānas un Cesvaines mežizstrādes iecirkņu – mežniecību teritorijām un skatīt, kas notiek mežos.

No redzētā šajā izbraucienā man radās divējādas sajūtas. Mani ļoti iepriecināja  valsts mežu apsaimniekotāja AS «Latvijas valsts meži» mērķtiecīgā darbība meža ceļu un meliorācijas būvniecībā kā arī mežu rūpīgā  atjaunošana un jaunaudžu kopšana. Lielas bažas savukārt radīja mežu pielūžņojums.

Prieks un pārsteigums par sakoptajiem mežiem

Manam skatam brauciena laikā pavērās daudzviet izbūvēti meža ceļi, kas, manuprāt, ir pamats turpmākai darbībai mežā.  Atceros laikus, kad strādāju pats, tad ar lielām grūtībām varēja panākt, lai tiktu piešķirti līdzekļi ceļu būvei un remontam. Tomēr vidēji gadā izbūvējām līdz  desmit kilometriem, taču tas mūsu Lubānas zemienē bija daudz par maz.

Tāpat šodien daudzviet veikta meža meliorācija. Par meliorāciju manas domas ir tādas, ka grāvju trases varētu būt arī šaurākas. Platas trases nevajadzīgi izjauc meža struktūru un meži  ir vairāk pakļauti rudens stiprajiem vējiem. Manuprāt, darbu izpildīšanas konkursa nolikumā varētu paredzēt arī šaurāku grāvju trašu izbūvei piemērotākus ekskavatorus.

Ļoti priecēja atjaunotie izcirtumi. Var redzēt, ka mežs ir atjaunots mērķtiecīgi. Kur augusi egle, izcirtums tiek atjaunots ar egli, un kur priede – ar priedi. Ļoti patīkami bija tas, ka visas jaunaudzes, ko redzēju, bija izkoptas.

Nepieciešams steidzams risinājums

Tomēr tas, kas varētu nebūt,  kas kā melns zirnekļa tīkls ziedošā pļavā bojā meža kopskatu, ir stiprais pielūžņojums.  Cik tālu no ceļa varēja redzēt, uz zemes gulēja vēja izgāzti skuju koki, daži vēl ar zaļām skujām, bet lielākā daļa jau nokaltuši. Tāpat varēja redzēt nokaltušus koku pudurus egļu audzēs, kas liecina, ka audzi apdraud kaitēkļi – mizgrauži. Tātad, vēlos vērst visu mežkopju uzmanību uz to, ka vajadzīga nekavējoša rīcība, lai glābtu audzes. Nezinu kā citur, bet pie mums, Lubānas pusē, tā izskatās gandrīz visas mežaudzes. 

Bijušajās Lubānas  un Cesvaines mežniecību teritorijās ir komercmedību platības, kurās brauc medīt mednieki no visām Rietumeiropas valstīm. Domāju, ka nav mazsvarīgi, kādu priekšstatu viņi iegūst par mūsu mežu stāvokli.

Ja mežsaimnieki to nav pamanījuši, tad uzskatu par savu pienākumu vērst uzmanību uz to, ka nekavējoties nepieciešams rast risinājumu – ko darīt, lai bojā neaizietu simtiem tūkstoši kubikmetru skuju koku, un valsts un privātie mežu īpašnieki nezaudētu miljoniem eiro. «Dabas draugu» prasībai nepieļaut koku izvākšanu nav pamata, jo daudzi koki jau ir tiktāl bojāti, ka neder pat malkai.  Lai tajos mājo gan tārpiņi, gan kukainīši.

Tā palikt nedrīkst

Atceros savu darba gaitu sākumu mežā, kad mežsargi saņēma sodu, ja gadskārtējā revīzijā viņu apgaitā atrada pielūžņotas audzes. Meži bija sakopti, un tāpat tur netrūka vieta tārpiņiem un kukainīšiem, un tāpat tos pieskandināja arī putnu balsis.

Šodien, neskatoties uz to, ka liela daļa no AS «Latvijas valsts meži» ienākumiem nonāk valsts  budžetā, tomēr ir jāmeklē iespējas un līdzekļi, lai risinātu meža pielūžņojuma satīrīšanas jautājumu. Ja tam par šķērsli ir likumdošana, jāgroza attiecīgi likumu panti, piemēram, lai mežu pielūžņojumu AS «Latvijas valsts meži» varētu pārdot izsolēs. Sakopts mežs valsts budžetam sniegs krietni vien lielākus ieņēmumus nekā pielūžņots.

Varu droši teikt, ka pie augstām koksnes cenām, pretendentu uz meža kopšanas darbiem netrūktu.  Viens ir skaidrs – tā palikt nedrīkst!

AS «Latvijas valsts meži» jau uzsākusi bojāto koku novākšanu

AS «Latvijas valsts meži» Ziemeļlatgales reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Dainis Rudzītis informēja, ka šī gada laikā valsts mežos tiks sakoptas visas mežu platības, kur tas nebūs pretrunā ar dabas aizsardzību. Viņš norāda, ka iemesli pamanāmajiem sausajiem un izgāztajiem kokiem Lubānas meža masīvā ir divi. Pirmkārt, 2017. gada lietavu izraisītie plūdi novārdzināja egles un padarīja tās nespējīgas pretoties meža kaitēklim – egļu astoņzobu mizgrauzim. Šie mitruma un kaitēkļu izraisītie bojājumi sāka parādīties pagājušā gada rudenī. Otra nelaime, kas nāca pār Lubānas mežiem, bija spēcīgās vēja brāzmas 2018. gadā, kas izgāza atsevišķos lielos kokus un vietām pat visai lielas vienlaidus platības. AS «Latvijas valsts meži» mežkopji, kas veic meža apsaimniekošanas darbus Lubānas mežos, ir apzinājuši šīs audžu bojājumu vietas. Pēdējā gada laikā bojātu koku cirtēs ir izstrādāti, izvesti un realizēti 22280 m³ koksnes. Uz šo brīdi ir vēl sagatavotas 179 ha sanitārās vienlaidus cirtes un 1058 ha sanitārās izlases cirtes ar plānoto koksnes krāju 49500 m³. Sagatavotās bojāto koku cirsmas plānots izstrādāt 2019. gada laikā.

Imants Zembergs, pensionēts mežkopis ar vairāk kā 40 gadu darba stāžu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *