Rosina atļaut kailcirtes piejūras teritorijās

Zemkopības Ministrijas Meža konsultatīvās padomes (MKP) pārstāvji izbraukuma sanāksmē š.g. 19. jūlijā iepazinās ar meža atjaunošanu priežu mežos Baltijas jūras aizsargjoslā un ārpus tās, kā arī ar meža atjaunošanu privātos meža īpašumos priežu audzēs Dabas parka «Abavas  ieleja». Tā kā normatīvo aktu izmaiņas, kas ietvertu priedes sekmīgas atjaunošanās nodrošināšanas iespējas teritorijās, kurās aizliegta kailcirte, ir ļoti būtiskas priežu audžu saglabāšanā nākamajām paaudzēm, MKP dalībnieki šajā izbraukuma sanāksmē pārliecinājās par praksē un zinātnē balstītās pieredzes liecībām – priede ir saulmīļu koku suga, kuras izdzīvošanai ir nepieciešama citāda saimnieciskā pieeja kā līdz šim. 17 gadu laikā, kopš spēkā ir esošā likuma pieeja priedes apsaimniekošanā piejūras teritorijās, ir absolūti skaidrs, ka tā ir bijusi kļūdaina. Diemžēl, tāpēc mēs zaudējam priežu audzes šajās teritorijās.

Pamatojoties uz LVMI «Silava» zinātnieku darbu, nozares profesionāļu un meža īpašnieku kopējo sadarbību, šobrīd ir aktualizēti priekšlikumi izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 «Noteikumi par koku ciršanu mežā» un Ministru kabineta 2012. gada 2.maija noteikumos Nr. 308 «Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi»:

1) Izslēgt nosacījumu par kailcirtes aizliegumu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs (priedes veido vairāk nekā 80% no mežaudzes šķērslaukuma); 2) Papildināt noteikumus ar nosacījumu, ka cērtot kokus galvenā cirtē pēc caurmēra, pēc cirtes mežaudzi atjauno sējot vai stādot ar kategoriju uzlabots un pārāks meža reproduktīvo materiālu, ievērojot normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteikto; 3) Noteikt, ka atjaunotajā platībā minimālais nepieciešamais kopējais ieaugušo koku skaits atkarībā no valdošās koku sugas ir: priedei – 2000 koku uz hektāru; pārējām koku sugām – 1500 koku uz hektāru (ja melnalksnis atjaunojas ar celma atvasēm, pie viena celma uzskaita ne vairāk kā četras atvases).

Šo noteikumu izmaiņas būtiski uzlabos mežu apsaimniekošanu mūsu valstī, balstoties uz zinātnē gūtajām atziņām, dos pienesumu tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā. Diemžēl, neskatoties uz vairākos jau iepriekš organizētos semināros un, protams, arī šī izbraukuma laikā gūto izpratni, vides NVO «Pasaules Dabas fonds» ir uzsācis sabiedrību maldinošo kampaņu «Nē kailcirtēm Piejūrā»… Diemžēl, šī aktivitāte kārtējo reizi parāda dažu vides organizāciju totālu nevēlēšanos balstīties uz zinātniski pamatotām, praksē un pieredzē pierādītām meža apsaimniekošanas metodēm.

Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols par nepieciešamajām izmaiņām: «Pašlaik ir spēkā normatīvie akti, kuri virknē teritoriju aizliedz priedi nocirst vienlaidus, tas ir – kailcirtē. Galvenā šādu ierobežojumu problēma ir tā, ka šajās teritorijās priedi atjaunot vairs nevar, jo priede ir gaismas prasīga suga, ēnā tā neaug, un rezultātā ir risks šajās platībās priedi pazaudēt vispār.  Ja mēs runājam par piecu kilometru zonu gar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci, kur pamatā ir smilšainas augsnes, tad zinām, ka šajās augsnēs vislabāk aug priede. Bet tieši šajās platībās pašreizējā normatīvo aktu bāze neļauj apsaimniekot priežu audzi tā, kā priede ir pieradusi augt. Mēs vēlamies, lai mums šajās platībās priede būtu mūžīgi tā, kā viņa tur ir pieradusi augt, kā arī vēlamies, lai priežu augsne dotu nākotnē produkciju, kuru mēs varam izmantot savā tautsaimniecībā, kura dotu mums darbu. Šādā veidā mēs varam veiksmīgi saimniekot, labi atjaunot priedi, saglabāt daudzveidību, atstājot ekoloģiskās grupas un visus tos elementus, ko mums nosaka noteikumi par dabas aizsardzību mežu apsaimniekošanā.»

Avots: Latvijas Mežu sertifikācijas padome, apollo.tvnet.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.