Reģistrēti jau 457 meža ugunsgrēki

ugunsgreki-3_cv

Latvijas mēroga dedzināšanas mānijas ziņā Dievidlatgali pārspēj tikai Pierīgas reģions. Laikā līdz 8. maijam, kamēr beidzot tika sagaidīts lietus, šogad mežus nācies dzēst teju vai katru dienu. Valsts meža dienests kopumā valstī reģistrējis uguns skarto meža platību 445, 9 hektāros.

Ļaunprātīga dedzināšana

Latgale, īpaši Daugavpils apkārtne tradicionāli izceļas ar bēdīgu statistiku. Dienvidlatgales virsmežniecības (VM) inženieris ugunsapsardzības un saimnieciskajos jautājumos Edgars Leikuss pastāstīja, ka līdz 14. maijam VM teritorijā konstatēti 104 meža ugunsgrēki, kuru kopējā skartā platība ir 70,8 hektāri, tajā skaitā uguns ir nopostījusi 32,8 hektārus jaunaudžu. Lielākie meža ugunsgrēki ir konstatēti Daugavpils novada Naujenes pagastā, kur izdega 7,6 hektāri meža zemju, tāpat milzīgi zaudējumi radušies Ilūkstes novadā, tur pilnībā izdegusi jaunaudze 6,5 hektāru platībā.

Edgars Leikuss uzsvēra, ka ugunsgrēku izcelšanās iemesli ir tradicionālie – pērnās zāles dedzināšana un neuzmanīga rīcība ar uguni, kurinot ugunskurus vai nometot nenodzēstus sērkociņus un izsmēķus. Diemžēl vērojama arī ļaunprātīga dedzināšana, kur vainojami galvenokārt pusaudži, kas izklaidējas pielaižot kūlai uguni un gaidot, kas notiks tālāk, ko darīs ugunsdzēsēji. Leikusam pašam gadījies redzēt, kā šādi puišeļi sēž autobusu pieturā un ar interesi vēro notiekošo.

Līdzās pilsētas Jaunās Forštates mikrorajonam esošajā mežā Līksnas pagastā kāds ļaunprātis bija «pacenties» aizdedzināt teju visas zaru atliekas, kas palikušas pēc meža kopšanas.

Daugavpilī, tāpat kā Rīgā un Jūrmalā par meža dzēšanu ir noslēgts līgums ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Pārējā VM teritorijā vispirms ar dzegšanu cenšas tikt galā mežzinis, ja nepieciešama palīdzība, tad iesaistās Valsts meža dienesta ugunsdzēsēji.

Deg arī pirms meža ugunsnedrošā perioda

Arī Leikuma kolēģis – Austrumlatgales VM inženieris uguns apsardzības un saimnieciskajos jautājumos Aigars Spalviņš atzīst, ka šis pavasaris bijis smags, gājušas bojā arī jaunaudzes, piemēram, Ludzas novadā –10,5 hektāru platībā.

Tāpat arī Austrumlatgalē galvenais degšanas iemesls – kūlas dedzināšana, ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad ugunsgrēku izraisa dzirksteles no garāmbraucoša vilciena. Pie tam lielākie meža ugunsgrēki ir bijuši vēl pirms meža ugunsnedrošā perioda izsludināšanas 17. aprīlī.

Austrumlatgales VM teritorijā šogad līdz 14. maijam fiksēti 52 meža ugunsgrēki, izdegusī platība ir 86,7 hektāri. Visbiežāk degšana konstatēta Ludzas novadā, kur cietušas arī Zviedrijas īpašnieku stādītās jaunaudzes. Balvu un Rēzeknes pusē situācija ir bijusi labvēlīgāka. Arī tiešā Rēzeknes tuvumā, atšķirībā no Rīgas vai Daugavpils nav vērojama pastiprināta degšana.

Jau dedzis vairāk kā pērn un aizpērn

Kopumā, pēc operatīvās informācijas līdz 9. maijam Valsts meža dienests reģistrējis 457 meža ugunsgrēkus ar kopējo uguns skarto meža platību 445, 9 hektāri. Vairāk kā puse meža ugunsgrēku reģistrēts Rīgas reģionālās VM un Dienvidlatgales VM teritorijā. Tāpat kā iepriekšējos gados degošākā ir Pierīga, kur pavisam ir reģistrēti 136 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto meža platību 107,5 hektāri.

Lielākais šī gada meža ugunsgrēks bijis Sēlijas un Centrālvidzemes VM teritorijā, kur uguns skāra 26 hektārus meža. 26. aprīlī gar dzelzceļa līniju, kas savieno Jēkabpili un Rēzekni, trīs kilometru garumā, starp apdzīvotajām vietām Atašiene un Stirniene, abās pusēs dzelzceļa līnijai dega mežs, kā rezultātā Sēlijas VM teritorijā uguns skāra 21 hektāru meža, bet Centrālvidzemes VM teritorijā – 5 hektārus meža.

Salīdzinājumam 2013. gadā pavisam bija 423 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto platību 220 hektāru, 2012. gadā pavisam bija 162 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto platību 90 hektāru, savukārt 2006. gadā līdz 8. maijam bija reģistrēti 786 meža ugunsgrēki un kopējā uguns skartā platība bija vairāk kā 1800 hektāru.

Āris Upenieks

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.