Radošām idejām atklāj daudzveidīgu pielietojumu

_D8E3659_cv

Talsu novada Stendē darbojas kokapstrādes uzņēmums akciju sabiedrība «Talsu mežrūpniecība». Šeit – 7 ha lielajā uzņēmuma teritorijā ar 50 darbinieku un  vairāku ražošanas līniju palīdzību no priedes un egles sīkkoksnes ik dienas top virpoti un lobīti mieti, kuri tik nepieciešami lauku saimniecībām gan sētu, žogu  izgatavošanai, augļu kociņu, krūmāju balstiem, dīķu krastu stiprināšanai, nojumju, bērnu laukumu, šūpoļu un citu saimniecībai un dārza interjeram noderīgu lietu izgatavošanai.

No mežizstrādes uz kokapstrādi

Lai gan AS «Talsu mežrūpniecība» Komercreģistrā reģistrēta 1993.gada 29.janvārī, taču darba pieredze mežsaimniecības jomā ir 68 gadus ilga. Akciju sabiedrība «Talsu mežrūpniecība» izveidojusies uz valsts «Talsu mežrūpniecības saimniecības» bāzes, kas meža nozarē veiksmīgi strādājusi kopš 1947.gada. 1999. gadā uzņēmums uzsācis mietu ražošanu un ir strauji attīstījies, šodien mēnesī saražojot 1500–2000 m3 gatavās produkcijas un  kļūstot par lielāko mietu ražošanas uzņēmumu Kurzemes reģionā.

Talsu MRS padomju gados Talsu novada Stendē piesaistīja darbaspēku ne tikai no Stendes, bet arī no tuvākās apkārtnes. Tolaik uzņēmumu vadīja pieredzes bagātais, atsaucīgais un erudītais Adrians Ģērmanis, no kura kolēģi un draugi atvadījās šā gada 28. maijā. Viņš ilgus gadu vadīdams medību saimniecību, paliks daudzu atmiņās arī kā viens no zinošākajiem profesionālajiem medniekiem. Bijušais «Talsu mežrūpniecības saimniecības» meža apsardzības un medību saimniecības inženieris Imants Zembergs atceras Talsu MRS darbu padomju gados: «Ģērmaņa laikā Stendē tika uzbūvēta moderna lejasgala krautuve. Bija jāstrādā valsts mežu platībās – jāveic mežizstrāde, meža atjaunošana un kopšana. Mežus izstrādāja stumbros, veda uz Stendi uz lejasgala krautuvi, kur tos sagarināja sortimentos, krāva vagonos un veda uz Rīgu. Līdz ar to nebojāja ceļus. Tajā laikā pastāvēja uzskats, ka transportēt tālāk par 50 km ar autotransportu neatmaksājas. Visa gatavā produkcija tika vesta ar dzelzceļa transportu.

Toreiz bija trīs sortimenti, kurus kontrolēja ministra pirmais vietnieks Rubenis  – finiera kluči, papīrmalka, dedzināmā malka. Bija noteikts apjoms, kas jāsaražo priekš konkrētiem pārstrādes uzņēmumiem – Slokas papīrfabrikas, Latvijas Finiera, Mīlgrāvja DOK–a, kur ražoja mēbeles.

Juku laikos putēja visas mežrūpniecības saimniecības. Visa koksne tika eksportēta uz ārzemēm. Tolaik  mežsaimniecības mežrūpniecības ministrs Leons Vītols MRS direktoriem bija noorganizējis tikšanos pie Ivara Godmaņa, kas bija pirmais ministru prezidents. I.Godmanis paziņoja, ka ir nokārtots eksporta jautājums, un skandināvi no mežrūpniecības saimniecībām paņems pretī visu, ko tās varēs saražot. Sākās mežrūpniecības saimniecību privatizācijas process.»

No1992. gada līdz 1999.gadam AS «Talsu mežrūpniecība» darbojās kā mežizstrādes uzņēmums  ilgtermiņa mežizstrādes līgumu ietvaros. Pēc VAS «Latvijas valsts meži» dibināšanas, kas 1999. gadā uzsāka apsaimniekot valsts mežu platības, AS «Talsu mežrūpniecība» uzsāka virpoto mietu ražošanu, iegādājoties pirmās ražošanas iekārtas. Kopš tā brīža par savu prioritāti uzņēmums ir izvirzījis koksnes produktu ar pievienoto vērtību ražošanu. No 1995. gada līdz 2005. gadam uzņēmums piederēja angļu uzņēmējam, bet pēc tam to atpirka bijušie mežrūpniecības darbinieki. AS «Talsu mežrūpniecība» kļuva par publisku akciju sabiedrību, šobrīd ir Latvijas vērtspapīru tirgus locekle un sekmīgi darbojas Rīgas Fondu biržas jeb AS «NASDAQ OMX Riga» ietvaros. Kopš 2004.gada AS «Talsu mežrūpniecība» vada tās valdes priekšsēdētājs Gatis Štāks, kurš uzņēmumā sācis strādāt kā mežizstrādes iecirkņa meistars pēc Ogres meža tehnikuma beigšanas 1995.gadā. Tagad sekmīgi absolvējis arī LLU Ekonomikas fakultāti. Šobrīd uzņēmums strauji attīstās. Pēdējos gados strauji kāpināts apgrozījums, sasniedzot 2,5 milj. EUR. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Štāks uzsver, ka uzņēmuma vadībā strādā darbinieki ar ievērojamu darba pieredzi, arī kadru mainība ir neliela, tāpēc droši var apgalvot, ka uzņēmuma sekmīgas darbības un attīstības pamatā, gan ieviešot jaunākās tehnoloģijas, gan pilnveidojot jau esošās, ir saliedēts komandas darbs.

Ražošanai pērk sīkbaļķus

Lai sagādātu ražošanai nepieciešamo priedes un egles sīkkoksni diametrā no 6 cm līdz 14 cm, uzņēmums izveidojis sekmīgu sadarbību ar mežu īpašniekiem no visas Latvijas, bet lielākais sadarbības partneris ir AS «Latvijas valsts meži», kura rīkotajos apaļkoksnes izsoļu konkursos uzņēmums iegādājas ražošanai nepieciešamos sortimentus. Veiksmīga sadarbība izveidojusies arī ar mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumiem «Krauzers», «Latvijas Finieris», «Pata AB»,  «Latigma», «R grupa», «Stiga RM». Interesē sadarbība ar lielajiem meža apsaimniekotājiem.

Viss iepirktais sīkkoksnes apjoms tiek izmantots. Dažkārt pat Latvijas tirgus nespēj piedāvāt ražotnei nepieciešamos sīkkoksnes apjomus. Lai gan cena importētajai sīkkoksnei ir nedaudz augstāka, tos nākas iepirkt arī no Baltkrievijas, Šobrīd noliktavā iepirktās koksnes uzkrājumi spēj nodrošināt ražotnes darbu vienam mēnesim. «Neskatoties uz to, ka sīkkoksnei iepirkumu cenas vienmēr ir augstākas nekā papīrmalkai, esam konstatējuši, ka Latvijā jūtams priedes sīkkoksnes deficīts. Labprāt iegādātos to no vietējiem mežu īpašniekiem,» atklāj AS «Talsu mežrūpniecība» valdes priekšsēdētājs Gatis Štāks.

No atgriezumiem ražo šķeldu

Kokapstrādes cehā ir uzstādītas vairākas līnijas virpoto un lobīto mietu ražošanai, tai skaitā arī 2 līnijas maza izmēra apaļkoku ražošanai, vidēji mēnesī saražojot 800–1300 m3 gatavās produkcijas. Uzņēmumā ir viena koksnes transportēšanas automašīna, kas nodarbināta gatavās produkcijas transportēšanai uz Rīgas ostām un patērētājiem.

«Ražojot mietu produkciju, kokapstrādes cehā veidojas šķelda, kuru sekmīgi realizējam gan novada siltumapgādes organizācijām, gan arī citur Latvijā, kas dod papildus ienākumus. Ar iegādāto šķeldojamo mašīnu, tiek iegūta šķelda arī no mietu atgriezumiem un brāķa produkcijas. Atgriezumu malka tiek realizēta arī vietējiem Stendes iedzīvotājiem kā dedzināmā malka. Ja kokmateriālu pāršķirošanas rezultātā rodas zāģbaļķi, tos pārdodam uzņēmumam SIA «Vika Wood» tālākai pārstrādei dēļos,» stāsta Gatis Štāks.

Galvenie tirgi – ārpus Latvijas

97 % saražotās produkcijas tiek nosūtīti eksporta tirgiem – uz Angliju, Īriju, Franciju, citām Eiropas valstīm, kur mietiņus izmanto gan ganību aplokiem, gan bērnu rotaļu laukumiem.

«Sākām ar dažiem kādreizējā investora klientiem, bet pamazām atradām daudzus jaunus mūsu produkcijas pircējus gan ārpus Latvijas, gan Latvijā. Tā kā mietiņu realizācijai ir sezonāls raksturs, rudenī, ziemā veidojam uzkrājumus. Pirms Ziemassvētkiem jau sākam gatavot  eksporta produkciju jaunajai sezonai, kas Anglijā sākas jau februārī,» norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Pieejami arī Latvijas zemniekiem

AS «Talsu mežrūpniecība» piedāvā iegādāties koka stabus un mietus arī Latvijas zemniekiem.  Šobrīd metāla mietiņi vairs nav modē, jo metāla vācēji tos bieži aiznes. Koka mieti un stabi tiek piedāvāti plašā sortimentā un tiem ir ļoti plašs pielietojums – bērnu rotaļlaukumiem, sētām, žogiem, šūpolēm, krastu, dobju malu stiprināšanai. Tie izmantojami arī kā balsti ogulājiem, kokiem, krūmiem. AS «Talsu mežrūpniecība» piedāvā dažāda diametra, dažādu garumu, arī šķeltus mietus un mietiņus ar savienojuma elementiem. No garākajiem mietiem var pagatavot saimniecībā noderīgas malkas novietnes, nojumes. Mežsaimniekiem  un lauksaimniekiem, kam ir nepieciešams ierobežot savus mežu masīvus, lauku teritorijas, pļavas, dārzus vai kādu citu teritoriju, uz vietas ražotnē ir iespēja iegādāties AS «Talsu mežrūpniecība» ražoto produkciju gan vairumā, gan nelielos daudzumos par ražotāja cenām

Sniedz arī konsultācijas

«Saviem klientiem parasti sniedzam konsultācijas par to, kā pagarināt mietiņu kalpošanas laiku. Pircējiem paskaidrojam arī to, ka mieti zemē jāierok vismaz 40–50 cm. Standarta kvalitātes mieti ir nežāvēti, impregnēti. To kalpošanas laiks vidēji ir apmēram 6–7 gadi. Mēs iesakām mieta daļu, kas rokama zemē, apstrādāt ar darvu. Tas paildzinās kalpošanas laiku. Koka mietu un stabu vājā vieta ir tā, kur zemes virskārta saskaras ar gaisu. Augsne, mitruma un temperatūras svārstības tieši šajā vietā veicina pūšanas procesu. Mietiņa kalpošanas laiks beidzas, kad šajā vietā tas sapūst. Ir arī dažādas klases impregnēšana. Zaļš koks mazāk uzsūc impregnējumu, tādēļ kaltēti un impregnēti priedes stabi ir viskvalitatīvākie. Mūžs stabam pagarinās līdz 15 gadiem, taču līdz ar to augstāka ir arī cena.

Priedes koksne ir vispateicīgākā apstrādes un impregnēšanas ziņā, tādēļ tā mietiņu izgatavošanai ir vispieprasītākā un tiek apstrādāta lielākos apjomos.  Piemēram, egles koksnes struktūra neļauj to efektīvi ķīmiski apstrādāt. Šobrīd lapu koku mietus gatavojam tikai pēc individuāla pasūtījuma. To koksne ir cietāka un apstrāde ir grūtāka,» norāda AS «Talsu mežrūpniecība» valdes priekšsēdētājs Gatis Štāks.

Nākotnes plāni

Turpmāk uzņēmuma mērķis ir ražot ne tikai dažāda izmēra virpotus, mizotus mietus, stabus, gan impregnētus, žāvētus, zaļus, gan apstrādātus un neapstrādātus, bet arī uzsākt jaunu produktu ar lielāku pievienoto vērtību ražošanu. Uzņēmums jau izgatavojis dažādus paraugus radošām idejām, kā iespējams pielietot pašu saražoto mietu produkciju.  Saražojot jau gatavus komplektus, uzņēmuma mērķis ir parādīt, cik stabu koksnei ir daudzveidīgs pielietojums.

Daļēji uzsākta arī 7 ha lielās uzņēmuma teritorijas labiekārtošana, ražošanas modernizēšana, automatizēšana. Tālākas nākotnes plāni saistās arī ar jaunu ražošanas iekārtu iegādi – koksnes žāvēšanai un  impregnēšanai.

AS «Talsu mežrūpniecība» valdes priekšsēdētājs Gatis Štāks uz nākotni raugās ar optimismu: «Mūsu saražotā produkcija ir konkurētspējīga un pieprasīta, komanda – gados jauna un enerģiska,  un mums ir daudz radošu ideju, ko vēlamies realizēt, veicinot uzņēmuma attīstību nākotnē.»

Vineta Kalve

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.