Ministru kabinets 21.jūnijā apstiprināja grozījumus MK noteikumos par koku ciršanu mežā.
Tie paredz 3 izmaiņas, kas ir vērstas uz meža apsaimniekošanas nosacījumu tuvināšanu koksnes ieguves regulējumam mūsu reģionā, kā arī uz klimatnoturīgu mežaudžu veidošanu nākotnē.
Attiecībā uz koku ciršanu, grozījumi paredz par dažiem centimetriem samazināt pieļaujamo koku ciršanas diametru pietuvinot šo rādītāju Igaunijas normatīvam. Attiecībā uz klimatnoturību cirtēs pēc caurmēra īpašniekam mežs būs jāatjauno stādot ar augstvērtīgu stādāmo materiālu. Attiecībā uz dabas daudzveidību, caurmēra cirtēs būs jāatstāj 8 ekoloģiskie koki līdzšinējo 5 koku vietā. Tādējādi tiek dota iespēja tiem meža īpašniekiem, kas mērķtiecīgi audzē atjaunojamu resursu – koksni, sasniegt mērķi ātrāk, dodot ieguldījumu atjaunojamās izejvielas ražošanā, kas ir būtiski, lai atteiktos no fosilām izejvielām.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks atzinīgi novērtē valdības lēmumu atbalstīt šo nozarei svarīgo lēmumu, kas ir pussolītis ceļā uz uzticēšanos meža īpašniekiem, kuru mērķi ir ilgtspējas principos un Latvijas nacionālās interesēs balstīti.
Līdz šim Latvijas normatīvais regulējums bija viens no visvairāk birokrātiskajiem un aprobežojumus saturošiem regulējumiem salīdzinot citām mūsu reģiona valstīm, kas maz ņēma vērā pieaugošos klimata pārmaiņu radītos riskus, piemēram, vētru un kukaiņu masveida savairošanas riskus.
Esošā situācija reģionā:
• Somijā NAV diametra vai vecuma ierobežojuma, pamatnosacījums, ka platības jāatjauno,
• Zviedrijā NAV diametra ierobežojuma, kokus drīkst zāģēt no 45 gadu vecuma;
• Igaunijā priedei – 28cm, eglei – 26cm, bērzam 22–26cm.
• Saskaņā ar šodien Ministru kabinetā lemto, Latvijā turpmāk būs: priedei 30 cm, eglei 26 cm, bērzam 25 cm.
Ar to izskaidrojams ievērojamais atmirušās koksnes apjoms mežos – esam starp līderiem starp ES valstīm. Liels atmirušās koksnes daudzums aizsargājamos mežos ir pat vēlams, taču saimnieciskos mežos tas liecina par resursu nelietderīgu izmantošanu – tā vietā, lai koksne nonāktu pārstrādes uzņēmumos un pārtaptu ilglaicīgas lietošanas produktos, tā satrūd mežos.
Tā kā šis ir uz meža produktivitātes veicināšanu vērsts pasākums, tad īpašniekam tiek uzliktas papildus prasības klimatnoturības veicināšanai un dabas daudzveidības saglabāšanai. Ja īpašnieks veiks galveno cirti pēc caurmēra, tad pienākums būs atstāt 8 ekoloģiskos kokus līdzšinējo 5 koku vietā. Kā arī, lai nākotnes audzes būtu klimatnoturīgas un produktīvas, mežaudze būs jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu. Atbilstoši pētījumiem, kvalitatīvs stādāmais materiāls nodrošina par 20% lielāku meža produktivitāti, kas nozīmē vairāk piesaistīts ogleklis koksnē.
Ir zināms, ka cilvēks ar aktīvu meža apsaimniekošanu var būtiski ietekmē koku augšanas gaitu – pareizi stādot un kopjot mežaudzi, koki labvēlīgā vidē aug ievērojami ātrāk, nekā nekoptā mežā, kur koki pārbiezinātos apstākļos nespēj izveidot pietiekamu lapotnes vainagu, kas ir galvenais faktors koku augšanā piesaistot oglekli, kas fotosintēzes procesā ražo koksnes masu.
Šie grozījumi neparedz būtiskas izmaiņas meža apsaimniekošanā. Meža īpašnieks var izvēlēties kādu atjaunošanas cirtes paņēmienu pielietot – izlases vai kailcirtes paņēmienu. Paliek spēkā virkne nosacījumi meža izstrādes veikšanai: ciršanas vecums, cirsmas platības, dabas aizsardzības prasības – ekoloģiskie koki, mitro ieplaku, skudru pūžņu, strautu saudzēšana, upju aizsargjoslu ierobežojumi. Turklāt cirte pēc caurmēra nav atļauta nevienā aizsargājamā teritorijā, t.sk. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, kas aizņem lielu teritoriju Vidzemē.
Grozījumi sagatavoti kompleksi ar Meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumiem, kuros tiek noteikti jauni, zinātniskajās atziņās balstīti nosacījumi meža atjaunošanai cirtē pēc caurmēra – atjaunot stādot. Kā arī tiek samazināts minimālais kociņu skaits uz hektāra atjaunojot mežu – eglei un bērzam līdzšinējo 2000 kociņu vietā jābūt 1500 kociņiem. Priedei turpmāk 2000 kociņi, nevis 3000 kā līdz šim. Tas gan meža īpašniekam neliek stādīt tieši stādu skaitu, izvērtējot augšanas apstākļus un bojājumu riskus, var stādīt arī vairāk.
Saimniekot racionāli, īpaši brīdī, kad pieprasījums pēc koksnes aug gan tuvāko gadu enerģētikas izaicinājumu risināšanas kontekstā, gan lai nodrošinātu koksni kā atjaunojumu un dabai draudzīgu fosilo izejvielu aizvietotāju, ir katras valsts nacionālo interešu jautājums, kas dod ieguldījumu arī Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķu sasniegšanai.
Aiga Grasmane, LMĪB