Pūce sagaida no Dabas aizsardzības pārvaldes priekšlikumus darba uzlabošanai

Šī gada 1.aprīlī LTV ziņu raidījums «Panorāma» ziņoja, ka Dabas aizsardzības pārvaldi satrauc tās uzdevumu nodošana Valsts vides dienestam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Juris Pūce, Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) bija uzdevis piecu dienu laikā apzināt resursus, kas jānodod Valsts vides dienestam, lai tas turpmāk kontrolētu valsts prasību ievērošanu dabas aizsardzības jomā.

Reforma funkciju stiprināšanai

Kā «Meža Avīzei» norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns, ko cik un kā nodot Valsts vides dienestam mēs izvērtējam no mūsu puses, meklējam kopīgu valodu ar Valsts vides dienestu. Ja tas neizdosies, sarunas turpināsim ministrijā. DAP darbinieki, protams, ir satraukti, jo jau iepriekšējos gados ir bijusi slikta pieredze, kad Valsts vides dienests atsevišķas funkcijas bija nodevis DAP, bez finansējuma. Šobrīd, lai attīstītu vides aizsardzību, liela loma ir sabiedrības izglītošanai vides aizsardzības jautājumos. Mums kopā jādomā, lai dabas aizsardzības sistēma nevis pavājinātos bet pastiprinātos.

Dabas aizsardzības pārvalde turpina darbu pie VARAM 30.03.2020 rīkojuma Nr. 1–2/58 «Par Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumu nodošanu Valsts vides dienestam», ar kuru Pārvaldei uzdots piecu darba dienu laikā apzināt visus resursus, kas nododami Valsts vides dienestam, lai tas turpmāk pārņemtu tādus DAP uzdevumus kā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu, kā arī mikroliegumu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanas kontrole, atļauju izsniegšana, kā arī saskaņojumu sniegšanu dabas aizsardzības jomā.

VARAM ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) norāda, ka iecerētās izmaiņas DAP turpmākajā darbā nav saistītas ar vēlmi vājināt iestādi, bet gan tiek darīts viss, lai iestādi stiprinātu, tostarp piešķirot papildu valsts finansējumu. Šobrīd, kad DAP un Valsts vides dienesta funkcijas pārklājas, ministrs uzskata, ka reforma palīdzēs tās sadalīt un stiprināt.

Savukārt DAP ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne, balstoties uz iepriekš veikto auditu, norāda, ka funkcijas nepārklājas. DAP darbinieki ir publiski pauduši viedokli, ka pēc noteikto uzdevumu izpildes ir nepieciešama konstruktīva diskusija, iesaistot dabas un vides jomu sociālos partnerus, lai vispusīgi izsvērtu ieguvumus un iespējamos riskus kvalitatīvas apsaimniekošanas un kontroles nodrošināšanai.

DAP līdz 15.aprīlim bija uzdots veikt savu esošo funkciju un uzdevumu detalizētu izvērtējumu, sniedzot priekšlikumus par tām funkcijām vai to daļām, kas būtu nododami Valsts vides dienestam, vienlaikus vēršot uzmanību uz iespējamajiem riskiem un ieteikumiem. Šādu pašu uzdevumu – no VVD uz DAP nododamās funkcijas un uzdevumi – noteiktajā termiņā īstenos Valsts vides dienests, lai iestādes, savstarpēji sadarbojoties, varētu izstrādāt vienotu piedāvājumu par vides un dabas aizsardzības jomu efektivizēšanu, novēršot savstarpējo birokrātiju.

Ministrs uzklausa nevalstiskās vides organizācijas

Rīga, 2020.gada 8.aprīlī VARAM ministrs Juris Pūce tiešsaistes sanāksmē ar Vides konsultatīvo padomi (VKP), kura  izveidota 2003.gadā un kuru veido 20 biedrības– nevalstisko organizāciju pārstāvji, pārrunāja jautājumu par dabas aizsardzības institucionālo reformu.

Sanāksmes laikā ministrs norādīja, ka ministrijas izveidotā darba grupa, kur ietilpst arī Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP), Valsts Vides dienesta (VVD) vadošās amatpersonas un struktūrvienību vadītāji, līdz maija beigām izstrādās priekšlikumus par dabas aizsardzības institucionālo reformu, kas nepieciešama esošo struktūrvienību pilnveidošanai un stiprināšanai, lai jūnija sākumā iesaistītās puses saņemtu izsvērtus un jau izdiskutētus priekšlikumus par veicamo reorganizāciju. Ministrs ir uzdevis darba grupai vienoties par skaidru ceļa karti reformas sekmīgai īstenošanai.

Ministrs Juris Pūce: «Šajā sarunu procesā, kas notiek starp ministriju, resora iestādēm un nevalstiskajām organizācijām ir viens kopīgs mērķis – stiprināt dabas aizsardzību Latvijā un nodrošināt efektīvāku to darbu visu, tostarp sabiedrības interesēs. Šī joma diemžēl ilgstoši ir bijusi novājināta un tāpēc problēmjautājumu un emociju ir sakrājies daudz. Sadarbojoties nozares profesionāļiem un dabas draugiem, ir iespēja diskusiju gaitā nonākt pie labākā attīstības scenārija.»

Darbs pie reformas sācies jau pagājušajā gadā

VARAM, saskaņā ar tās stratēģijā noteikto un Ministru kabineta uzdoto, pie dabas aizsardzības institucionālās reformas īstenošanas strādā kopš 2019.gada novembra.

2017.gada augustā Ministru kabinets uzdeva VARAM vērtēt atbalsta funkciju īstenošanai novirzītos resursus Valsts vides dienestā un Dabas aizsardzības pārvaldē, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes struktūras optimizēšanu.

Par DAP un VVD kontroles funkciju jomas pārklāšanos tika secināts arī 2017. gadā veiktajā auditā, šo situāciju līdz šim iestādēm joprojām nav izdevies novērst.

Izveidotās darba grupas funkciju reorganizācijas priekšlikumi attiecināmi tikai uz divām no divdesmit septiņām DAP uzdevumu grupām – kontroles pasākumiem un atļauju izsniegšanu. Pārējo DAP funkciju īstenošanā izmaiņas netiek plānotas. Veicot šo funkciju pārdali starp iestādēm, netiktu plānots samazināt darbinieku skaitu, taču atsevišķiem darbiniekiem mainītos darba pienākumi.

Stiprinot DAP un tās kapacitāti, pēc ministra Pūces ierosinājuma no 2020. gada palielināts atalgojumus DAP – palielinājums atlīdzībai ir vairāk kā 45 %.

Nākotnes plāni

Lai uzlabotu vides izglītības darbu un veidotu uz dabas zināšanām balstītu sabiedrību, tuvāko desmit gadu laikā paredzēts izveidot vienotu tehnoloģiski modernu dabas izziņas centru, balstoties uz DAP un Latvijas dabas muzeja bāzes. Tiks saglabāta esošā DAP dabas izglītības infrastruktūra, kā arī Dabas muzejs Rīgā, kas iegūtu nacionālā muzeja statusu.

Tāpat DAP apsaimnieko valstij piederošās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un citus īpašumus, kas ir bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pamatā. VARAM saskata nepieciešamību stiprināt un stratēģiski virzīt DAP darbību attiecībā uz šo īpašumu apsaimniekošanu. Nepieciešams noteikt skaidrāku redzējumu par sasniedzamajiem dabas aizsardzības mērķiem, piemēram, jāparedz, kur un vai jāiepērk papildus zeme valsts īpašumā dabas vērtību saglabāšanas nolūkos. Līdz šim šādi kritēriji nav bijuši skaidri noteikti un arī Valsts kontrole DAP par to izteikusi aizrādījumus.

Arī OECD Vides ziņojumā par Latviju, kas tika publiskots 2019. gada maijā, kā nozīmīgākie uzdevumi minēti nepieciešamība uzlabot dabas resursu pārvaldību, kā arī stiprināt dabas izglītību un uzlabot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanas funkciju.

Vineta Kalve

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.