Prognozē pozitīvu ekonomikas attīstību 2020. gadā

Pēc straujās izaugsmes divos iepriekšējo gados, Latvijas ekonomikas izaugsme 2019. gadā kļuva mērenāka.

Finanšu ministra Jāņa Reira novērtējums 2019. gadam un prognozes par 2020. gadu:

«Pērn iekšzemes kopprodukts (IKP) gada pirmajos trīs ceturkšņos pieauga par 2,5%. Ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanos noteica lēnāka būvniecības nozares izaugsme, stabilizējoties Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju plūsmai, un zemāki pasaules ekonomikas izaugsmes tempi. Tāpat izaugsmi palēnināja tranzītkravu plūsmas samazināšanās caur Latviju, finanšu pakalpojumu eksporta kritums un enerģētikas nozarei nelabvēlīgie laika apstākļi gada pirmajā pusē.

Savukārt būtiskāko devumu ekonomikas izaugsmē 2019. gadā nodrošināja pieaugums tirdzniecības nozarē, kāpums lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, ko lielā mērā noteica labā graudu raža, kā arī uz iekšējo tirgu vērsto pakalpojumu nozaru straujā attīstība. Lai gan ekonomikas izaugsme kopumā palēninājās no iepriekšējā gadā sasniegtajiem 4,6%, tā joprojām bija būtiski straujāka nekā ES kopumā, kur 2019. gadā tāpat bija vērojams attīstības tempu samazinājums līdz 1,6% gada pirmajos trīs ceturkšņos.

Saglabājoties stabilai ekonomikas izaugsmei, Latvijā turpinājās visai spēcīgs darba samaksas kāpums, mēneša vidējai bruto darba samaksai pirmajos trīs ceturkšņos palielinoties par 8,0% un sasniedzot 1070 €. Turpināja augt pieprasījums pēc strādājošajiem, un bezdarba līmenis kritās gandrīz tikpat strauji kā iepriekšējā gadā, gada pirmajos trīs ceturkšņos samazinoties par 1,2 procentpunktiem. Trešajā ceturksnī arī bezdarba līmenis Latvijā pirmo reizi kopš 2014. gada bija noslīdējis zem Lietuvas līmeņa, samazinoties līdz 6,0%. Neskatoties uz stabilo ekonomikas izaugsmi un straujo algu kāpumu, cenu pieaugums Latvijā saglabājās mērenā līmenī un to ietekmēja galvenokārt energoresursu un pārtikas cenu svārstības pasaules tirgū, akcīzes nodokļu izmaiņas, kā arī ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpums. Gada vidējā inflācija 2019. gadā bija 2,8% apmērā.

Pasaules ekonomikā 2019. gadā iezīmējās izaugsmes tempu kritums, ko noteica tirdzniecības apjomu bremzēšanās, augot protekcionisma tendencēm un saasinoties ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktam. Eiropā situāciju pasliktināja neskaidrības par Lielbritānijas izstāšanās procesu no ES un Vācijas rūpniecības nozares, īpaši autobūves industrijas problēmas. Kopumā pasaules ekonomikas izaugsme, kas iepriekšējā gadā bija sasniegusi straujāko kāpumu pēdējo septiņu gadu laikā,  2019. gadā noslīdēja līdz 3,0%, kas bija zemākais pieaugums kopš 2009. gada krīzes. Savukārt eirozonas ekonomikas izaugsmes prognoze 2019. gadam novembrī tika pazemināta līdz 1,1%.

Latviju kā valsti ar atvērtu ekonomiku būtiski ietekmē ārējā pieprasījuma izmaiņas, kas 2019. gadā arī vājināja ekonomikas izaugsmi. Tomēr uz ārējiem tirgiem pārsvarā orientētajai apstrādes rūpniecībai gada pirmajos trīs ceturkšņos izdevās uzrādīt 3,0% izaugsmi, pat neskatoties uz nelabvēlīgo tirgus konjunktūru pēc apjoma lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē kokrūpniecībā. Arī preču un pakalpojumu eksports trīs ceturkšņos uzrādīja mērenu 2,3% kāpumu, kur kritumu kokapstrādes nozarē, tranzītā un finanšu pakalpojumos vairāk nekā kompensēja pieaugušais labības eksports, kā arī strauji augošie telesakaru un datorpakalpojumi.

Pateicoties vidējās darba samaksas pieaugumam un augstam nodarbinātības līmenim, 2019. gada budžetā bija vērojams straujš darbaspēka nodokļu ieņēmumu pieaugums. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi pieauguši par gandrīz 10% un plānu pārsniedza būtiskā apmērā. Tajā pat laikā mazākā apmērā budžetā saņemti uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas saistīts ar izmaiņām nodokļa maksāšanas kārtībā, kā arī augstu uzņēmumu ienākuma nodokļa atmaksu apjomu, kas 2019. gadā atmaksāts. Līdz ar to nodokļu ieņēmumi kopumā 2019. gadā būs saņemti plānotajā apmērā.

Sagaidāms, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2019. gadā veidos 0,5% no IKP, kas kopumā atbilst valsts budžeta likumā plānotajam līmenim. Šogad nozīmīga bija valsts budžeta 2020. gadam izstrāde, kuru Saeimā pieņēma 2019. gada 14. novembrī. Nākamā gada valsts budžeta veidošana būtiski atšķīrās no iepriekšējas prakses.

2019. gada norises Latvijā un pasaulē iezīmē augstus izaugsmes riskus Latvijas ekonomikai arī nākamajā gadā, tajā skaitā gan eirozonas lēnās izaugsmes dēļ, gan saistībā ar augsto nenoteiktību pasaulē un pieaugušajiem Latvijas iekšējiem riskiem finanšu un transporta nozarēs. Tajā pašā laikā priekšnosacījumi Latvijas ekonomikas attīstībai ir pat labāki nekā 2019. gadā – pasaules ekonomikas izaugsmes tempi atkal kļūst straujāki, apsteidzošie indikatori rāda, ka arī Eiropas ekonomikā zemākais punkts, iespējams, varētu jau būt sasniegts. Savukārt pašas Latvijas izaugsmi vairs nebremzēs tik plašs vienreizēju faktoru kopums kā tas bija 2019. gadā, kad gada pirmajā pusē laika apstākļu ietekmē krasu kritumu piedzīvoja enerģētikas nozare, no gada vidus kritās cenas un pieprasījums kokrūpniecības nozarē, samazinājās arī finanšu pakalpojumu eksports, bet mazumtirdzniecību skāra pierobežas tirdzniecības samazinājums Igaunijas nodokļu izmaiņu ietekmē. Sagaidāms, ka ekonomikas izaugsmi Latvijā turpinās veicināt spēcīgais iekšzemes pieprasījums un 2020. gadā tā saglabāsies tuvu potenciālajam izaugsmes tempam.»

Avots: Finanšu Ministrija

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *