Pretēji solījumiem saņem jaunus ierobežojumus

Dabas skaitītāju vizītes vairākiem zemju īpašniekiem jau ir materializējušās ar vēstulēm par dabas aizsargājamo teritoriju noteikšanu īpašumos; saimnieki sašutuši, sola tiesāties un grib atbildību par solījumu nepildīšanu.
Zemes īpašnieka Kārļa Priedīša vecāku atgūtajā īpašumā ir mežs, kura ciršana jau daudzus gadus ir tikusi atlikta. Pērn paņemta pirmā ciršanas biļete un nocirsts neliels nogabals, taču šogad saņemta vēstule, ka visa saimnieciskā darbība mežā ir jāpārtrauc, jo ir atrasta jūras ērgļa ligzda. «Dīvaini, ka 20 gadus šo ligzdu neviens neredzēja, bet pērn to ieraudzīja, tādējādi vairs nevaru iegūt ciršanas vecumu sasniegušo koksni vairāk nekā 1000 m³ apjomā, kas šā gada februāra cenu līmenī ir vismaz 40–60 tūkst. € apjomā. Vēl vairāk – nekustamā īpašuma nodokļa rēķinā nekādu atlaižu nav, un arī nekādu dokumentu, ka man kāds kaut ko kompensēs, nav,» sašutis ir K. Priedītis.
Vēl kategoriskāks ir viens no lielākajiem meža privātīpašniekiem Andris Ramoliņš, kurš pēc dabas skaitītāju «pastaigām» jau ir saņēmis divas vēstules ar informāciju par jauniem saimnieciskās darbības liegumiem (vienā – 8 ha platībā un otrā – 5 ha). «Nesaprotu, vai tiesiskai valstij ir atbilstoša situācija, ka vispirms pa manu īpašumu vazājas kaut kādi cilvēki bez manas piekrišanas un klātbūtnes, pēc tam paziņo, ka viņi kaut ko ir atraduši, kaut arī nekādu konkrētu pierādījumu nav uzrādījuši, un man pat nekādu iespēju nav tam nepiekrist,» sašutis ir A. Ramoliņš. Arī vairāki citi mežu īpašnieki uzskata, ka biotopu inventarizāciju būtu bijis jāveic, klātesot īpašniekam vai viņa pilnvarotajai personai.
Ir arī situācijas, kurās meža īpašnieki, uzzinot par iecerētajiem liegumiem, pacenšas nocirst iecerētās aizsargājamās platības, kamēr tajās vēl nav liegta saimnieciskā darbība. Tiek piesaukts Vecpiebalgas piemērs, kur vietējie saimnieki protestēja, uzzinot par plānotajiem ierobežojumiem, taču viņus «nesadzirdēja», rezultātā mežu īpašnieki labāk izvēlējās nocirst visus mežus, ko normatīvi ļāva, bet liegumu plānotājiem vairs nebija «vajadzības» pēc tāda noteikšanas. Šis piemērs, kā izrādās, ir iedvesmojis arī citus zemes īpašniekus, kuri, uzzinot par iespējamo apgrūtinājumu noteikšanu, legāli izņēmuši ciršanas biļetes un tās arī izmantojuši. Tomēr šāda atbilde no privātmežu īpašnieku puses tiek uzskatīta par pārmērīgu, jo tirgū tādējādi tiktu iepludināts ļoti liels daudzums koksnes, kas samazinātu tās realizācijas cenu.
A. Ramoliņš gan lielas ilūzijas par pašreizējiem pie varas esošajiem politiķiem un ierēdņiem nelolo. «Kā viņi kaut ko šādu varēja pieļaut? Vēl jo vairāk, ja ierēdņi solīja, ka vispirms tiks veikta dabas vērtēšana un tikai pēc tam, kad viss būs izvērtēts, notiks saimnieciskās darbības ierobežojumu noteikšana. Realitātē viss ir otrādi, bet attiecīgās valsts iestādes vadība sēž savos krēslos, kā sēdējusi,» tā A. Ramoliņš. Viņš pieļauj, ka šī visa «skaitīšana» pārvērtīsies par jaunu saimnieciskās darbības aprobežojumu noteikšanu, kas arī, visticamāk, ir bijis sākotnējais mērķis, kaut gan ticis labi maskēts sabiedrības acīs.
Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa: «2017. un 2018.gada sākumā jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT) Latvijā nav izveidotas. Šobrīd VARAM tiek izvērtēti un virzīti 2016. gadā sagatavoti priekšlikumi precizēt valsts aizsargājamo aleju sarakstu, kā arī pārskatīt un precizēt ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu robežas, kā arī daži priekšlikumi par jauniem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem pieminekļiem. Taču šie ir jau esoši valsts vai pašvaldības nozīmes dabas pieminekļi, kuriem nosaka valsts aizsardzību. Turklāt to nosaka ainaviskās vai citu vērtību dēļ, nevis saistībā ar kāda biotopa konstatēšanu teritorijā. Šie dabas pieminekļi ir alejas, avoti, stāvkrasti, alas u.c. ģeoloģiski veidojumi.
2017.gadā ir pārskatītas, aktualizētas esošo mikroliegumu robežas, kā arī veidoti jauni mikroliegumi. Tas galvenokārt darīts putnu sugu aizsardzībai, un to skaits ir mērāms desmitos. Precizēt šo jautājumu variet Valsts meža dienestā, kura kompetencē ir mikroliegumu izveidošana un aizsardzība.
Kopš ĪADT izveides 90–to gadu beigās par teritorijā esošajiem īpašumiem nav veikta apgrūtinājumu reģistrēšana. Arī zemju īpašnieki nav bijuši ieinteresēti šo jautājumu sakārtot. Salīdzinot un aktualizējot datus dažādu valsts iestāžu datu bāzēs, šobrīd Dabas aizsardzības pārvalde lūdz Valsts zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmā aktualizēt informāciju par ĪADT. Līdz ar to daudzviet īpašnieki tikai tagad uzzina par apgrūtinājumiem, lai gan aizsargājamā teritorijā dzīvo un saimnieko jau pārdesmit gadus.
Dabas skaitīšana ir plaša mēroga dabas inventarizācija. Tā dod detalizētu informāciju par biotopu izplatību un kvalitāti, ļaujot šo informāciju salāgot starp valsts iestādēm un to datu bāzēm… Līdz šim dabas saglabāšanā tika ievērots piesardzības princips, nosakot teritoriju apsaimniekošanas metodes. Projekta laikā iegūtie salīdzināmie un visu Latviju aptverošie dati ļaus izvērtēt patieso situāciju un pamatoti lemt, kādi tieši dabas saglabāšanas pasākumi veicami, lai sabalansētu dabas saglabāšanas un tautsaimniecības attīstību. Šī projekta uzdevums nav veidot jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un noteikt kādus ierobežojumus zemju īpašniekiem. Projekta «Dabas skaitīšana» ietvaros nav ierosinātas vai izveidotas jaunas aizsargājamās dabas teritorijas.»
Avots: lmsp.lv, db.lv, Māris Ķirsons