Pašvaldības ik gadus no mežiem negūst miljoniem eiro

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības.

Tā secināts Valsts kontroles publiskotajā 29.maija revīzijas ziņojumā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem, revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās.

Nav inventarizācijas

Kopumā nav informācijas par 63 % jeb 5451 ha meža resursiem – nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro. Tautā ir zināms un plaši lietots teiciens, ka mežs ir Latvijas zaļais zelts, taču mežs par tādu kļūst vien tad, ja to pareizi apsaimnieko,» norāda Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.

ĪSUMĀ

• Pašvaldību rīcībā nav pilnīgu datu par 63 % jeb 5451 ha meža resursiem, jo ne visiem mežiem ir veikta meža inventarizācija.

• Pārdodot nekustamos īpašumus un cirsmas, pašvaldības kopumā saņem vidēji par 19 % mazākus ieņēmumus nekā citi vienlīdzīgi tirgū esoši meža īpašnieki.

• Izlases darījumos cenas atšķirība starp novērtējumu un izsoles rezultātu konstatēta līdz 268 %, bet nekustamo īpašumu, kuru sastāvā ir mežs, tālākpārdošanas cenas pieaugums – līdz pat 400%.

• Bez ilgtermiņa stratēģijas pašvaldības nākotnē zaudē iespēju gūt ievērojami lielākus ienākumus nekā tad, ja tās veiktu visas meža apsaimniekošanas cikla darbības.

• Revidētās pašvaldības no meža resursiem 8596 ha platībā ik gadu varētu gūt ieņēmumus no 1 719 200 līdz 3 438 400 eiro, ja tos pienācīgi pārvaldītu un apsaimniekotu.

• Revīzijā vērtēti meža apsaimniekošanas procesi pašvaldību saimnieciskajos mežos.

• Revīzijā nav vērtēta pašvaldību rīcība ar mežiem, kuru lietošanas mērķis ir rekreācija, dabas parki un liegumi, īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kā arī ar tām meža platībām, kuras pašvaldības noteikušas par nozīmīgām bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Kopumā visu pašvaldību īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir aptuveni 122 714 ha jeb   4 % no kopējās mežu platības valstī. Revīzijas izlasē iekļauto piecu pašvaldību mežs aizņem 8596 ha jeb 14 % no pašvaldību meža (izņemot Rīgu). Rīcību ar mežu un tā apsaimniekošanu Latvijā regulē meža politika, Meža likums un Ministru kabineta noteikumi, kas vienādi attiecas uz visiem mežu īpašniekiem. Līdz šim pašvaldību veiktās darbības mežu apsaimniekošanā pamatā aprobežojas tikai ar cirsmu izstrādi vai meža īpašumu pārdošanu, un pašvaldības maz vai vispār nav vērtējušas meža ietekmi uz vidi, bioloģisko daudzveidību un meža nekoksnes vērtībām.

Neatbilstības meža inventarizācijas datos

Meža inventarizācijā iegūst pilnīgu informāciju par mežu, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai meža īpašniekam būtu iespēja plānot un nodrošināt likumīgu un produktīvu rīcību ar mežu.

Analizējot datus par visām Latvijas pašvaldībām, secināts, ka tām nav aktuālas informācijas par vismaz 27 % pašvaldību meža. Revidētās pašvaldības nav veikušas mežu inventarizāciju 3523,64 ha platībā, un daļai inventarizācija vairs nav aktuāla, jo ir veikta pirms 20 un vairāk gadiem. Piemēram, Krāslavas novada pašvaldības neinventarizēto mežu apjoms ir pat 70 %.

Krāslavas novada pašvaldības divos īpašumos tika konstatēts inventarizācijā norādītajam neatbilstošs mežaudzes sastāvs. Īpašumā «Rubeņi» faktiski dabā tika konstatēta 60 gadus veca bērzu audze 0,5 ha platībā un neuzskaitītā koksnes krāja ir vismaz 110 m³ 6050 eiro vērtībā, taču dokumentos tā nepamatoti uzrādīta kā mazvērtīga septiņus gadus veca baltalkšņu jaunaudze. Šī paša īpašuma 13. nogabalā, kura platība ir 2,62 ha, pēc inventarizācijas datiem ir uzrādīts tikai baltalksnis un apse, bet dabā revidenti konstatēja ievērojamu skaitu egļu, kas būtiski palielina konkrētā nogabala vērtību.

Netiek kontrolēts izcirstās koksnes apjoms

Pārbaudot informāciju par cirsmās iegūtās koksnes faktisko apjomu, secināts, ka valstī netiek nodrošināta kontrole pār faktiski izcirstās koksnes krājas apjomu. Tas ir zināms tikai attiecīgās cirsmas izstrādātājam, jo pašvaldības neveic izcirstās koksnes apjoma mērīšanu pēc cirsmas izstrādes. Līdz ar to Valsts meža dienestam (VMD) tiek iesniegta neprecīza informācija. Savukārt VMD, lai arī pieprasa iesniegt šos datus, nepārbauda tos un nekādā veidā turpmāk neizmanto. Līdz ar to institūciju, kurām ir piekritīga koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kontrole, rīcībā nav patiesu datu par cirsmās iegūtās koksnes krājas faktisko sastāvu un apjomu. Rezultātā šajā jomā ilgstoši pastāv augsti riski cirsmu izstrādātājiem uzrādīt mazāku cirsmā iegūtās koksnes krājas apjomu, kā tas vairākos gadījumos tika konstatēts revīzijā. Valsts kontrole informējusi VMD, Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu ministriju un Zemkopības ministriju, ka šī situācija ir steidzami jārisina. Pašvaldībām būtiski jāuzlabo mežu apsaimniekošana.

Avots: Valsts kontrole