«Zāģmateriālu un apaļkoku eksporta apmērs spilgti apliecina, ka pašmāju kokapstrādes nozarei vēl ir ļoti liels potenciāls, kas diemžēl vēl nav izmantots, un tas liek domāt, kā koku padarīt par vēl lielāku vērtību, pirms to sūtām prom kā preci uz citām valstīm,» pārliecināts AS «Latvijas Finieris» rūpnīcas «Lignums» Tehniskais direktors Kārlis Veitmans.
Edgars Vuņģis: «Kokapstrāde nenozīmē ieiet mežā, nogāzt koku, sazāģēt dēļos un pārdot ārzemniekiem. Kvalificēts, kvalitatīvs darbaspēks ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai kokapstrādes nozare turpinātu attīstību. Nav jēgas plānot jaunu ražošanas ēku būvniecību un iekārtu iepirkšanu, ja nebūs cilvēku, kuri pie tām strādās,» tiešs ir «SC Koks» ražošanas vadītājs Edgars Vuņģis, uzsverot, ka izglītība specialitātē ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes absolvents Kristaps Krauze, kurš šobrīd pasaules tirgū virza pašmāju uzņēmuma «Kronospan Riga» saražoto produkciju, atzīst – kokapstrādes nozare vēl nebūt nav izsmēlusi savu potenciālu, padarot ģeogrāfiski nelielo Latviju par nopietnu spēlētāju Pasaules kokrūpniecības sabiedrībā.
«Mēs, Latvija, kokrūpniecības nozarē neesam mazi. Šai nozarei ir stipras saknes un tradīcijas, kas ļauj joprojām attīstīties un radīt kvalitatīvu produktu pasaules tirgum. Lai to realizētu, nepieciešams kvalificēts darba spēks, un pie mums «Kronospan Riga» nodarbināts ievērojams skaits LLU absolventu, kuri te iegūst jaunu pieredzi. Arī es pirms pāris gadiem nevarēju iedomāties, ka mans ikdienas darbs būs nodrošināt produkcijas pārvadājumus nevis ar kravas mašīnām, bet ar kuģiem un pa dzelzceļu. Tāpēc varu apliecināt, ka visu izšķir paša vēlme mācīties un attīstīties, jo iespējas ir neierobežotas.»