Pasīva meža apsaimniekošana veicina mežu ugunsgrēkus

Šogad meža ugunsgrēki Portugālē ir prasījuši 64 cilvēku dzīvības. Šī gada meža ugunsgrēki Portugālē sastāda vairāk kā vienu trešdaļu no visas nodegušās mežu platības ES.

Galvenie cēloņi nopietnajiem postījumiem ir lielais sausums un mežu apsaimniekošanas trūkums. Sastāva kopšanas ciršu un krājas kopšanas ciršu trūkums ir novedis pie mazu dimensiju koku un krūmu, kas kalpo par degvielu mežu ugunsgrēkiem un padara audzi mazāk noturīgu pret ugunsgrēkiem, palielināšanos audzēs. Mežsaimniecības trūkuma dēļ netiek uzturētas mineralizētas joslas, kas palīdz ierobežot ugunsgrēkus, kamēr tie ir lokāli. Daļējs iemesls mežsaimniecības norietam ir nepietiekams pieprasījums pēc enerģētiskās koksnes.

Mežu ugunsgrēki ne tikai nodara ievērojamus finansiālus zaudējumus un prasa cilvēku un dzīvnieku dzīvības, bet arī atbrīvo atmosfērā lielu daudzumu oglekļa dioksīdu. ES klimata politikas ietvaros tiek runāts par mežsaimniecības ierobežošanu, lai palielinātu piesaistītā oglekļa daudzumu mežu ekosistēmās. Šādi piemēri norāda uz to, ka samazinot mežu apsaimniekošanu ir nopietnas problēmas piesaistīt oglekli ilgtermiņā, un tiek palielināts risks radīt cilvēku un finansiālus zaudējumus.

Tā vietā, atbalstot koksnes izmantošanu enerģētikā būtu vieglāk uzturēt stabilus oglekļa uzkrājumus mežu ekosistēmās, tiktu nodrošinātas papildus darbavietas, jo īpaši lauku reģionos, tiktu daļēji aizstāta neatjaunojamo energoresursu izmantošana, kā arī samazināts postošu meža ugunsgrēku risks.

Avots: Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.