Paredzi dzīvnieku bojājumus savā mežā!

Meža īpašniekiem nākas samierināties ar to, ka priežu mežus briežveidīgie dzīvnieki izmanto kā savu barību. Kad postījumi kļūst pārāk lieli, un svaigi bojājumi sasniedz vairāk kā piecus procentus, par to var sākt runāt kā par problēmu. Paredzot apsaimniekošanu, kas piemērota medījamiem dzīvniekiem kombinācijā ar medībām, var daļēji mazināt kokaugu bojājumus.

Atjauno priežu mežu ar priedi

Dienvidzviedrijā briežveidīgo dzīvnieku izraisītie lielie postījumi tiek minēti, kā iemesls tam, kāpēc priedžu vietā izcirtumus atjauno ar eglēm. Taču tipiskās priežu meža augsnēs izcirstās platības labāk atjaunot ar priedēm, ko diemžēl daudzi mežu īpašnieki sāk apšaubīt. Rezultātā priežu jaunaudžu kļūst arvien mazāk, un briežveidīgo dzīvnieku ziemas barības apjoms samazinās. Tādējādi postījumi vairāk skar tos meža īpašniekus, kuri tomēr atjaunošanai izvēlējušies priedes.

Jo vairāk būtu to meža īpašnieku, kas neatsacītos no meža atjaunošanas ar priedēm, tām piemērotās augsnēs un kombinētu apsaimniekošanu ar aļņu skaita regulēšanu medījot, jo ātrāk varētu šo negatīvo tendenci apturēt. Tādēļ meža īpašniekiem būtu izdevīgi savā starpā rīkoties koordinēti.

Arī raugoties no produktivitātes viedokļa, stādīt egli priedei piemērotā augsnē būtu slikta ideja. Bez tam mainīgā klimatā sagaidāms, ka problēmas ar egli priežu meža augsnē vēl papildus palielināsies sakarā ar citu bojājumu risku, piemēram kaitēkļu savairošanās un vētru postījumi. Pārāk liela orientēšanās tikai uz egļu audzēšanu ir arī nopietns drauds bioloģiskajai daudzveidībai. Taču arī priežu monokultūra nav bez problēmām.

Šķiet, ka barības kvalitātei ir svarīga augsnes auglība. Tas nozīmē, ja priedi stāda augsnēs, kas ir piemērotas gan priedei, gan eglei, tad briežveidīgo barības daudzums palielinātos, bet tas, protams, vienlaicīgi arī palielinātu nopietnu postījumu risku.

Veido lielāku biezību

Jo lielāka priežu biezība, jo procentuāli mazāks skaits bojāto priežu stumbru. Tas ir iemesls, kāpēc eksperti rekomendē mežu īpašniekiem veidot lielāku priežu stādu biezību apgabalos ar lielu briežveidīgo dzīvnieku populāciju. Pētījumi rāda, ka briežveidīgie dzīvnieki bojā vienādi daudz priežu stādus audzē ar lielu biezību un audzēs ar mazāku biezību.

Vienlaicīgi liela biezība kavē pieaugumu, jo stādi konkurē viens ar otru. Tādēļ iespējams labāk atstāt mazliet retāku audzi, ja tā nav pārāk smagi cietusi no dzīvnieku postījumiem, lai panāktu, ka stumbri pāraug postījumu riska augstumu, cik ātri vien tas iespējams.

Izvēlies sēšanu un dabisko atjaunošanos

Sēšana vai dabiskā atjaunošanās var būt labāka par meža mākslīgo atjaunošanu stādot apgabalos, kuros ir paredzami lieli dzīvnieku postījumi.

Tas bieži vien dod gan lielāku biezību, gan to, ka šos stādus meža dzīvnieki bojā mazāk nekā stādaudzētavā izaudzētos. Mākslīgi izaudzētie stādi, visticamāk, ir bagātāki ar barības vielām, kad tos iestāda meža augsnē, kas pēc pētnieku domām ir iemesls tam, ka briežveidīgie dzīvnieki sākumā dod priekšroku tiem. Veicinošs faktors var būt arī tas, ka šie stādi ir izaudzēti, lai sasniegtu lielāku pieaugumu.

Taču sēšana un dabiskā atjaunošanās var izrādīties grūta vai neiespējama daudzos apgabalos, kur zālaugi ņem virsroku pār jaunajiem kociņiem. Tad galu galā labāk mežu atjaunot stādot vai izmantot kombināciju stādīšana + dabiskā atjaunošanās.

Nepaņem prom barību

Vienmēr atstāj pīlādzi, apsi, blīgznu un ozolu, kas ir viskārotākā barība briežveidīgajiem dzīvniekiem. Ozols ir jāatstāj arī raugoties no bioloģiskās daudzveidības viedokļa. Dabā valda milzīga konkurence dzīvnieku starpā par šo koku sugu barību, un tādēļ tos nevajadzētu iznīcināt, lai «glābtu» skujkoku stādus. Izņēmums ir stādījumi, kur ir ļoti liels apšu dzinumu daudzums. Te tiek rekomendēta skujkoku stādu regulāra kopšana.

Neļauj bērza galotnei pāraugt priedi

Audzēs, kur bērzs pāraug priedi, palielinās priežu postījumi. Lai izkļūtu no ēnas, priede izdzen garus dzinumus un šie dzinumi kļūst garšīgāki briežveidīgajiem dzīvniekiem. Ieteikums ir tomēr neņemt prom visus bērzus smalctīrē, bet tajā vietā nozāģēt bērzus vidukļa vai ceļu augstumā.

Atstāj jau nopostītos stumbrus

Barošanās modelis, kuru var novērot, ir tāds, ka tos pašus – jau bojātos priežu stādus bojā atkal un atkal.  Ir skaidri redzams, ka atsevišķi priežu indivīdi ir garšīgāki par citiem. Šos bojātos stumbrus vajadzētu atstāt kā barību, lai medījamie dzīvnieki nebojātu veselos stumbrus. Bojātos stumbrus nozāģē pēdējā smalctīrē vai pat vēlāk, kad veic retināšanu.

Iežogo mežu

Efektīvi ir iežogot mežu, lai to pasargātu no postījumiem. Negatīvā puse ir augstās izmaksas, lai nopirktu žogu un iežogotu veselu nogabalu, kā arī tas, ka tādā gadījumā dzīvnieku postījumi var pārvietoties uz blakus esošajām neiežogotajām audzēm. Bez tam nepieciešams žogu uzturēt kārtībā un noņemt, kad tas vairs nav nepieciešams.

Apstrādā ar aizsardzības līdzekļiem pret meža dzīvnieku postījumiem

Tirdzniecībā nopērkami dažādi aizsardzības līdzekļi pret meža dzīvnieku postījumiem (repelenti), ar kuriem var apstrādāt stādus. Līdzekļi ir negaršīgi vai smird. Tā var atbaidīt meža dzīvniekus no stādu ēšanas. Vienkāršāk un efektīvāk ir apstrādāt skujkoku galotņu dzinumus.

Aizsargā atsevišķus stādus

Plastmasas caurules, nelieli žogi vai tīkli ir fiziskās aizsardzības piemēri atsevišķu stādu aizsardzībai. Dažreiz aizsargāta ir tikai viena stāda daļa un parasti tas ir galotnes dzinums vai miza, izmantojot lenti vai pastu. Vienkāršus aizsardzības līdzekļus var izgatavot pats.

Apgriez jau bojātos stādus

Kad stādus sabojājis dzīvnieks, sekas tam bieži vien ir tādi defekti kā dubultais stumbrs un zaru padēls. Apgriežot koku, var novērst kvalitātes mazināšanos. Paņem nost zarus, kam ir defekts un papildus stumbrus, kas konkurē ar galotņu dzinumu (galveno stumbru). Jo agrāk to paveiks, jo labāk.

Papildus stādīšana

Papildus stādīšana var būt nepieciešama tur, kur mežaudze ir nopostīta tādā apmērā, ka daudz stādu gājuši bojā. Zviedrijas Meža pārvalde uzskata, ka papildus stādīšana ir veicama vienīgi tādos gadījumos, kad šī darbība ir ekonomiski pamatota. Pat smagi postītas mežaudzes par spīti visam mēdz iekļauties likuma normās, kuras nosaka nepieciešamo veselo stādu daudzumu.

Laikraksts «Skogseko» Nr 3, 10.2016.