Šogad spēkā stājās jaunas Medību likuma prasības, saskaņā ar kurām par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem un zaudējumiem, ja medību tiesības nav nodotas citam medību tiesību lietotājam, ir atbildīgs pats zemes īpašnieks.
Nododot medību tiesības mednieku formējumam, jānoslēdz līgums, kurā jānosaka abu pušu tiesības un pienākumi. Ja medību tiesību nodošanas līgumā nav paredzēts citādi, zemes īpašnieka pienākums ir savā īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajā zemē nodrošināt aizsardzības pasākumus pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītiem postījumiem. Zemes īpašnieka (lietotāja) un medību tiesību lietotāja pienākums ir nekavējoties nodrošināt savstarpēju apmaiņu ar informāciju par konstatētajiem medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem.
Turpmāk Valsts meža dienests ir tiesīgs postījumu vietās ārpus noteiktā medību termiņa atļaut nelimitēto medījamo sugu zīdītāju medīšanu, kā arī izdot šo dzīvnieku medību atļaujas, pārsniedzot pieļaujamo nomedīšanas apjomu.
Turpmāk, ja medījamie dzīvnieki nodarījuši postījumus teritorijās, kur medīt nav aizliegts, attiecīgās pašvaldības izveidota medību koordinācijas komisija, konkrētajā zemes vienībā nosaka lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarīto postījumu apjomu, kā arī to materiālo zaudējumu apmēru, ko lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki. Medību koordinācijas komisijai, saņemot medību tiesību īpašnieka piekrišanu, ir tiesības uz minēto pasākumu veikšanas laiku pārņemt un īstenot medību tiesības konkrētajā zemes vienībā.
Avots: la.lv, Linda Dombrovska