Padomājiet ar galvu!

Ornitologi cenšas panākt mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas darbu aizliegumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam ne vien daļā Latvijas teritorijas, kā tas ir šobrīd, bet visās meža platībās.

Sākumā nedaudz par sevi. Esmu inženieris mežkopis, kas meža nozarē nostrādājis vairāk kā 40 gadus un šobrīd esmu pensionārs. Mans mednieka stāžs ir 55  gadi un visu šo laiku esmu bijis aktīvs mednieks. Savu karjeru sāku kā meistars – tehniķis, kā tajos laikos sauca mežsargu un, beidzu kā «Lubānas mežrūpniecības saimniecības» direktors. Esmu daudz ko pārdzīvojis un pieredzējis.

Izlasīju  avīzē «Kas jauns»  (27.05. 2017.) rakstu «Putnu bēres kailcirtē» un, maigi izsakoties, biju sašutis par atsevišķu mūsu sabiedrības ievērojamu cilvēku seklo domāšanu, kas savas intereses prot nostādīt augstāk par visas sabiedrības interesēm. Vai viņi ir iedziļinājušies un papētījuši, kādas ekonomiskās sekas būs, ja no meža trīs mēnešus būs izdzīti simtiem strādnieku, kam darbs mežā ir vienīgais iztikas avots? Varu paskaidrot. Bez iztikas līdzekļiem paliks viņu ģimenes locekļi.

Paskatīsimies uz šo jautājumu (par izstrādes pārtraukšanu uz trīs mēnešiem) nedaudz plašāk, un to, kādas var būt sekas:

1) Mežā nodarbinātie trīs mēnešus nemaksās nodokļus Valsts budžetā. Bez iztikas līdzekļiem palikušie ģimenes locekļi nevares iegādāties iztikai vajadzīgās preces, līdz ar to lauku veikaliem strauji samazināsies tirdzniecības apjomi, kas arī atsauksies uz nodokļiem valsts budžetā. Nemaz nerunāsim par veikalu slēgšanu mazā preču apgrozījuma dēļ.

2) Nestrādās meža mašīnas, tātad nepirks degvielu, un Valsts budžetā neienākas degvielas akcīzes nodoklis un citi ar degvielas tirdzniecību saistītie nodokļi.

3) Mežizstrādes uzņēmumi veltīgi par trim mēnešiem būs maksājuši ceļu ekspluatācijas nodokli, kas lieljaudas mašīnām nav nekāds mazais.  Nerunāsim par bankām savlaicīgi nenomaksātiem kredītiem.

4) Akciju sabiedrībai «Latvijas valsts meži» nebūs iespējams pildīt noslēgtos koksnes piegādes līgumus, līdz ar to nebūs peļņa, un Valstij budžetā neienāks peļņas nodoklis. Samazināsies dividendes, kas tiek iemaksātas valsts budžetā.

Protams, neesmu uzskaitījis visas negācijas, kas izriet no šādas idejas realizēšanas dzīvē.

Protams, jūs neviens neesat piedzīvojuši 1967./69. gada vējgāzes, kurām pats biju liecinieks, kad pēc vējgāžu  izstrādes palika tūkstošiem hektāru klajumu, bet vai tādēļ šobrīd Kurzemē mežos nedzied putniņi?  Tā ka putnu samazināšanai ir pavisam citi iemesli, ne mežizstrāde.

Aizliedza putnu pavasara medības. Riesti ir ieskaitīti biotopos ar aizsargjoslām. Bet vai medņu ir vairāk? Vismaz Lubānas apkārtnē, droši varu teikt, ka ne. Tātad medības nebija par iemeslu tam, kādēļ medņu skaits samazinās. Es personīgi domāju, ka lielāka ietekme ir klimata un dzīves telpas izmaiņām.

Es nebūt neesmu pret dabas vērtību saglabāšanu, bet gan par līdzsvarotu darbību. Neko nevar panākt ar aizliegšanu. Ja gribam uz trīs mēnešiem pārtraukt mežizstrādi, jāveic vairāki sagatavošanas pasākumi, kā piemēram:

1) Jāpanāk, ka bankas uz šiem trim mēnešiem atliek kredītu atmaksu;

2) Dabas aizsardzības pārvalde par piespiedu dīkstāvi mežizstrādē nodarbinātajiem izmaksā pabalstus vidējās mēneša algas apmērā;

3) Valsts atmaksā mežizstrādes uzņēmumiem trīs mēnešu ceļa nodokli par koksnes pārvadāšanas autotransporta dīkstāvi.

Bez tam jāņem vērā, ka meža izstrādes apjomi netiks samazināti. Līdz ar to atlikušajos mēnešos būs jākāpina mežizstrādes intensitāte. Vai ir padomāts, kāds tam būs iespaids?

Kā redzat, jautājums par mežizstrādes pārtraukšanu uz 3 mēnešiem nav tik vienkāršs, kā pirmajā mirklī šķiet. Es cienu ornitologus viņu pašaizliedzīgā darba dēļ, kad mežā tiek pavadīta ne viena vien bezmiega nakts, bet nevaru piekrist viņu  prasībai nepārdomāto ideju  īstenošanā.

Zinu un pārzinu procesus, kas notiek mežā, tāpēc atļāvos rakstīt.

Imants Zembergs, pensionēts mežkopis