Sakarā ar nesen atklāto slimību – akūto ozolu kalšanu, Zemkopības ministrija aicina meža īpašniekus un meža nozarē strādājošos savā tīmekļa vietnē aizpildīt anketas, lai apzinātu slimības apmērus, kas palīdzētu lēmumu pieņemšanā par tālāko rīcību.
Inficētie ozoli nokalst un aiziet bojā apmēram trīs līdz piecu gadu laikā no simptomu parādīšanās brīža. Tomēr pastāv iespēja, ka inficētais ozols var atveseļoties. Šo slimību ierosina zinātnei pilnīgi jaunas baktērijas.
Ozolu akūtā kalšana pirmo reizi Latvijā konstatēta 2017.gadā Talsu paugurainē. Līdz šim slimība laboratoriski apstiprināta vēl tikai Lielbritānijā un Šveicē, bet slimības simptomi novēroti vairākās Eiropas valstīs.
Slimība galvenokārt skar nobriedušus ozolus, kas ir vairāk nekā 50 gadus veci un kuru diametrs ir vairāk nekā 30 cm. Slimība ozolus apdraud ne tikai mežos, bet arī parkos, viensētās un apstādījumos. Bīstama ne tikai Latvijā visbiežāk sastopamajam parastajam ozolam (Quercus robur), bet arī citām ozolu sugām, kuras izplatītas apstādījumos.
Pēc britu zinātnieku domām, ozolu akūtā kalšana ir kompleksa saslimšana, kas attīstās vairāku atšķirīgu faktoru (ne tikai baktēriju) ietekmē. Iespējams, ka sava nozīme slimības attīstībā ir koku sakņu veselības stāvoklim, dažādu sēņu klātbūtnei, šaurspārnu krāšņvabo, nelabvēlīgiem abiotiskajiem faktoriem (piemēram, sausumam), u.c.
Pagaidām slimība vēl ir pārāk maz izpētīta, lai varētu sniegt kādus konkrētus ieteikumus tās ierobežošanai.
Valsts meža dienests aicina iespējami inficētos kokus neaiztikt un ziņot Valsts meža dienesta inženieriem vides aizsardzības jautājumos: Oskars Zaļkalns (tālrunis: 26188968; e-pasts: oskars.zalkalns@dienvidkurzeme.vmd.gov.lv), Vasilijs Kolačs (tālr.: 29441040; e-pasts: vasilijs. kolacs@ziemelvidzeme.vmd.gov.lv).
Informējot, lūdzu, norādīt: atrašanās vietu un kontaktinformāciju, lai varam ar Jums sazināties. Sūtot e-pastu, lūdzu, pievienot attēlu, kur redzams ozola stumbrs ar plaisu, no kura izdalās tumšais šķidrums.
Avots: Zemkopības ministrija