Ozolu akūtā kalšana vēl ilgi būs aktuāla

Lai Latvijā novērtētu  ozolu kopējo veselības stāvokli un diagnosticētu kokus ar ozolu akūtās kalšanas slimības pazīmēm, 2019. gada vasarā un rudenī Valsts meža dienests apsekoja 436 par hektāru lielākas ozolu audzes, kurās augošie ozoli ir vismaz 50 gadus veci.

No ozoliem, kuriem ir redzamas kādas ozolu akūtās kalšanas slimības pazīmes, tika paņemti 46 eksudāta un mizas paraugi, no kuriem pozitīvi izrādījās septiņi, kas ņemti Vīdalē, Vecsalienā, Bebrenē, Rankā, Ungurmuižā, Murjāņos un Tukuma novada Sātos. Pārējās apsekotajās teritorijās – Rudbāržu pagastā, Ruckas parkā, Engurē, Apšupē, Kūjā, Valdekā, Lapskalnā, Billītēs, Zasā, Asarē, Daugavpilī, Dzērvēs, Bēnē, Bukaišos, Blakenfeldē un Grenstālē – ņemtie paraugi ir negatīvi. Grenstālē 2018. gadā ņemtie paraugi citā audzē bija pozitīvi.

2019. gadā lielāka uzmanība tika pievērsta Vidzemes, Zemgales un Latgales reģioniem. Vislielākais apsekojamo audžu skaits bija Ziemeļvidzemē un Centrālvidzemē, tieši Gaujas Nacionālajā parkā, Zemgalē un Skrīveru dendrārijā. Savukārt 2018. gadā vairāk tika pētīta Latvijas rietumu daļa, jo šajā reģionā atklāja pirmos inficētos kokus un  tur ir arī lielāks ozolu audžu skaits, līdz ar to augstāks slimības izplatības risks. 2018. gadā akūtā ozolu kalšana laboratoriski tika apstiprināta 16 gadījumos.

Valsts meža dienests vasarā aicināja arī  meža īpašniekus apsekot viņu īpašumā augošos ozolus un  informēt, ja ozoliem tika pamanīta  kāda no ozolu akūtās kalšanas slimības pazīmēm. Un tādā veidā apsekojumi tika veikti ne tikai iepriekš atlasītajās audzēs, bet arī vietās, kur iedzīvotāji ziņoja  par iespējamiem slimības gadījumiem. Pārbaudot meža īpašnieku sniegto informāciju, apstiprinājās fakts, ka ir novērotas akūtajai ozolu kalšanai līdzīgas pazīmes (piemēram, stumbra bojājumi un kalstoši vainagi), taču lielākoties šie bojājumi bija radušies citu faktoru ietekmē (kukaiņu, sēņu u.tml.).

Noslēdzoties 2019. gada rudens apsekojumiem dabā, tiks veikta visu iegūto datu apkopošana un sagatavota informācija par slimības izplatību Latvijas austrumu daļā. Pēc tam tiks plānots, kādus apsekojumus būtu nepieciešams veikt nākotnē, paredzēts, ka apsekojumi tiks veikti arī 2020. gadā.

Ozolu akūtās kalšanas (Acute oak decline) slimības zinātniskajā izpētes projektā «Risinājumu izstrāde ozolu akūtās kalšanas ierobežošanai Talsu paugurainē Meža pētīšanas stacijas teritorijā, kuri pēc nepieciešamības piemērojami arī pārējā Latvijas teritorijā. 2017. gadā Talsu paugurainē pirmo reizi Latvijā tika konstatēta bīstama ozolu slimība – ozolu akūtā kalšana. Līdz šim slimība  laboratoriski apstiprināta vēl tikai Lielbritānijā un Šveicē, bet slimības simptomi novēroti vairākās citās Eiropas valstīs. Inficētie ozoli nokalst un aiziet bojā apmēram trīs līdz piecu gadu laikā no simptomu parādīšanās brīža. Tomēr pastāv iespēja, ka inficētais ozols var atveseļoties.

Avots: Valsts meža dienests