Ozoliem pienākuši grūti laiki

Latvijas rietumu daļā nesen konstatētā akūtā ozolu kalšanas slimība galvenokārt skar vairāk nekā 50 gadus vecus ozolus, kuru diametrs ir lielāks par 30 cm.
Par šo un arī citām problēmām informēja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore Alise Valdēna marta vidū Stalbes Tautas namā notikušajā seminārā, kas bija veltīts meža nozares aktualitātēm.
Slimības pazīmes
Kā atklāja speciāliste, ozolu akūtā kalšana pirmo reizi atklāta 2017. gadā Talsu paugurainē. Lai arī slimība nav līdz galam izpētīta, šobrīd ir skaidrs, ka to izraisa vismaz 2 baktērijas. Akūtā kalšana parasti skar vecus ozolus, kuri nokalst salīdzinoši strauji – 2–3 gadu laikā. Galvenā pazīme, kas liecina par to, ka ozols nav vesels, ir šķidrums jeb eksudāts, kas tek no kokiem. Eksudāts ir tumšs šķidrums, kas izdalās apmēram 1,3 līdz 2 metru augstumā virs sakņu kakla, labi saredzams sausā laikā, izteiktāk novērojams pavasarī un rudenī. Slimība skar ne tikai parastos, bet arī sarkanos ozolus.
Ozoliem pienākuši grūti laiki, tāpēc īpašniekiem vajadzētu apsekot savus ozolus un gadījumos, ja tie konstatēts kaut kas netipisks, sazināties ar Valsts meža dienesta inženieri meža aizsardzības jautājumos Vasiliju Kolaču vai Oskaru Zaļkalnu.
Kas vēl apdraud kokus?
Tomēr ozoli Latvijas teritorijā nav vienīgā apdraudētā koku suga. No 2015. gada VAAD augu karantīnas inspektori visā Latvijas teritorijā apseko gan skuju, gan lapu kokus. Lai pārbaudītu priežu koksnes nematodes klātbūtni, gadā tiek pārbaudīti 700 ha priežu mežu, kā arī noņemti aptuveni 400 paraugi. Pārbaudēm par pamatu izmanto Valsts meža dienesta mežu karti.
No 2015. gada tiek izlikti feromonu slazdi, kuros ķer priežu koksngraužus (Monochamus). To dara tāpēc, ka priežu koksngrauži var pārnēsāt priežu koksnes nematodi. Latvijā priežu koksnes nematode pagaidām nav konstatēta, tomēr risks pastāv, jo tā ceļo ar iepakojamo materiālu. Gadījumā, ja tiek konstatēta priežu koksnes nematode, šajā vietā tiek noteikta buferzona vismaz 500 m rādiusā, kurā augošiem priežu koksnes nematodes saimniekaugiem (priedes, egles) ir jāpiemēro atbilstoši fitosanitārie pasākumi – koki jānocērt un jāsašķeldo vai jāsededzina un jāizved no šīs zonas.
2016. gadā Somijā konstatēts Āzijas ūsainis, kas bija invadējis 36 bērzus un vītolus. Ūsainis ir pietiekoši liels drauds lapu kokiem, jo kā barības bāzi izmanto bērzus, kļavas, apses un citus kokus. Ūsainim ir liela izmēra kāpurs, kurš koksnē izgrauž ejas, līdz ar to sabojājot koku. Āzijas ūsainis nav Eiropas suga, tas Somijā, visticamāk, nonācis no Ķīnas ar koksnes iepakojamo materiālu, ar kuru pārvadāts bruģakmens. Parasti ūsaiņa oliņas atrodamas dēļos, no kuriem pagatavotas redeļkastes, kurās ievietotas preces. To galvenokārt izmanto koksnes iepakojamam materiālam, ar kuru pārvadā bruģi, akmeņus u.c., jo šāda veida kravām izmanto zemākas kvalitātes koksnes iepakojamo materiālu. Kā tas notiek? Lai ietaupītu, sūtītāji izvēlas redeļkastes, kuras izgatavotas no neapstrādātiem dēļiem. Līdz ar to koka detaļās esošās oliņas izdzīvo. Ceļošanas laikā oliņa attīstās par kāpuru un pēc tam par vaboli. Latvijā pagaidām nav atrastas, bet Igaunijā un Austrijā speciālisti jau ir konstatējuši vaboļu un kāpuru klātbūtni koksnes iepakojamā materiālā.
Foto no Alises Valdēnas prezentācijas
Raimonds Mežaks, mežkopis