Ozolā ir spēks!

Parastais ozols ir viens no mūsu valsts spilgtākajiem simboliem. Šis koks sastopams gan mežaudzēs, gan arī atklātās ainavās, piemēram, pļavās un tīrumos.

Mūsdienās atsevišķu Latvijas teritorijā atrodamo ozolu apkārtmērs var sasniegt gandrīz 10 metrus, augstums pārsniegt 20 metrus, bet vecums tuvoties 400 gadu robežai. Lieki piebilst, ka daļa no vecajiem ozoliem ir sasnieguši normatīvos aktos noteiktos dižkoku parametrus. Lai parasto ozolu atzītu par dižkoku, tā apkārtmēram jāsasniedz 4 metrus vai augstumam jāsasniedz 32 metrus.

Mantots no vecvecākiem

Viens no Latvijas dižākajiem kokiem ir Aģes dižozols, kas atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta zemes īpašumā «Medņi». Tā apkārtmērs sasniedz 5 metrus un 33 centimetrus. Par šo un citiem īpašumā esošajiem kokiem rūpējas Ivars Šmits. Ikdienā saistīts ar finanšu nozari, tomēr lielu daļu brīvā laika viņš velta sava zemes īpašuma apsaimniekošanai, kultūrvēstures un latviskās dzīvesziņas izpētei un popularizēšanai.

Viss aizsākās 2007. gadā, kad viņš no ģimenes saņēma vecvecāku mantojumu, kur saimniekojuši senči iepriekšējās 3 paaudzēs. Mantojums sastāvēja no 80 hektāriem zemes, kā arī mājas un citām saimniecības ēkām. Tā kā pastāvīgi neviens «Medņos» nedzīvo, tika nolemts izveidot brīvdienu māju, kurā ģimenes varētu atpūsties. Pēc dažiem gadiem sākās ekonomiskā krīze un interesentu skaits saruka. Lai piesaistītu apmeklētājus, Lauku ceļotāju asociācija rekomendēja sagatavot stāstu par konkrēto īpašumu un tajā atrodamajām vērtībām.

Kopj un cildina ozolu

«Veicot apkārtnes izpēti, konstatēju, ka tuvumā ir 8 lieli ozoli, arī Aģes dižozols. Nolēmu, ka šī ir priekšrocība, ko jāizmanto. 2009. gadā izgudroju vārdu salikteni «Spēkozols», uz kuru patentēju kā preču zīmi. «Spēkozols» ir kustība, kuras mērķis ir rūpēties par ozoliem, tos kopt un cildināt.

Lai apmeklētājiem būtu interesanti, izveidoju tūrisma pārgājienu maršrutus. Mazais loks ir 2 kilometrus garš, bet garais sasniedz 3 kilometrus. Informācija par «Spēkozola» pārgājiena maršrutiem atrodama internetā. Turpat pieejama dižkoku pētnieka Gunta Eniņa veidoti apraksti par ozoliem. Atbraukušajiem interesentiem ir iespēja ne tikai iepazīties ar ozoliem un citiem dabas objektiem, bet arī praktizēt balto meditāciju jeb saplūst ar koku. Īpašumā izvietoti informācijas stendi un norādes. Tiem, kuri nodarbojas ar geokešingu jeb slēpņošanu, arī šeit būs interesanti, jo īpašuma teritorijā noslēpti šifrētie punkti. Brīvdienu mājā «Medņi» vasaras sezonā paliek 3 – 4 ģimenes, bet reizēm ierodas arī lielas tūristu grupas. Pagājušā gada rudenī, lai apmeklētu ozolus, ar diviem autobusiem ieradās 60 cilvēki», atklāj Ivars Šmits.

Stāda un kopj

Zemes īpašums «Medņi» galvenokārt sastāv no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, lielāko daļu no kuras Ivars Šmits iznomājis vietējiem zemniekiem. Mežs aizņem nelielu platību. Nelielā daļā lauksaimniecības zemes nesen veidoti koku stādījumi, kuros galvenokārt atrodami bērzi un ozoli.

«Pirms dažiem gadiem kopā ar radiem un draugiem izveidojām «Spēkozola» ozolu birzi – iestādījām 27 ozolus, izvietojot tos staru veidā. Lielākā problēma ozolu stādījumā, protams, ir dzīvnieki. No iestādītajiem ozoliem četri gāja bojā. Lai samazinātu bojājumus, stumbrus aptinu ar speciālu spirāli. Bija ideja platību iežogot, tomēr izmaksas ir pārāk lielas. Esmu novērojis, ka dzīvniekus vairāk interesē mazākie kociņi.

Nākotnē šī varētu būt parkveida pļava, laba vieta, kur cilvēki varētu atnākt un pieņemt nozīmīgus lēmumus. Esmu informējis pašvaldību par savu ieceri nākotnē šeit veidot kultūrvēsturisku objektu. Sekoju līdzi arī tam, kādā stāvoklī ir lielie ozoli. Iepriekš jau veicām lielo ozolu kopšanu, jo vainagā bija ieaugušas gan pašu ozolu, gan citu koku atvases, kuras veicina zaru kalšanu un mazina koku saskatamību ainavā. Mana pieredze rāda, ka ozols būtu jākopj reizi piecos gados,» novērojis Ivars Šmits.

Raimonds Mežaks, mežkopis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.