Notikusi kaitēkļu savairošanās

Neparasti siltais maijs un jūnijs šogad Latvijas mežos veicinājis mežsaimniecības kaitēkļu savairošanos.

Par saviem novērojumiem «Meža Avīzei» ziņojuši vairāki meža īpašnieki. Piemēram meža īpašnieks Māris no Ogres novada savā zemes īpašumā uz jaunaudzes priežu vecajiem dzinumiem pamanījis priežu rūsganās zāģlapsenes kāpurus un steidzis to nolasīt. Līdzīgi novērojumi meža īpašniekiem ir arī citās Latvijas vietās.

Priežu rūsganās zāģlapsenes «uzdarbojas» visā Latvijā

Kā «Meža Avīzei» atklāja Valsts meža dienesta inženieris vides aizsardzības jautājumos Vasīlijs Kolačs, priežu rūsganās zāģlapsenes savairošanās šogad novērojama visā valsts teritorijā. Lai arī reizēm uz priedēm redzams daudz kāpuru, tie galvenokārt patērē iepriekšējā gadā izaugušās skujas, bet šī gada jaunie dzinumi netiek aiztikti. Pārsvarā zāģlapsenes kāpuri sastopami jaunaudzēs, bet atsevišķos gadījumos uzbrūk pieaugušām priedēm.

Pirms vairākiem gadiem masveida savairošanās novērota Valkas un Ventspils novadā. Ventspils novadā kaitēkļu apkarošanai izmantoti augu aizsardzības līdzekļi, bet Valkas novadā kaitēkļi atstāti dabisko procesu ziņā. Rezultāts abās vietās bijis līdzīgs. V. Kolačs novērojis, ka priežu rūsgano zāģlapseņu masveida savairošanās notiek viļņveidīgi ik pēc 8 – 12 gadiem. Ja meža īpašnieks priežu mežaudzē konstatējis masveida bojājumus, viņam tomēr vajadzētu sazināties ar Valsts meža dienesta mežzini un lūgt, lai viņš novērtē situāciju dabā.

Atrasti nelieli egļu astoņzobu mizgraužu perēkļi

Otrs mežsaimniecības kaitēklis, kura darbības sekas parasti nepaliek nepamanītas, ir egļu astoņzobu mizgrauzis. Lielākās mizgraužu savairošanās parasti saistītas ar vēja darbību. Daudzi droši vien atceras, ka egļu audzēs mizgrauži savairojās pēc 2005. gada janvāra vētras. Lai arī šogad masveida savairošanās nav novērota, daudzās vietās ir nelieli mizgraužu perēkļi. Kā pastāstīja Vasilijs Kolačs, šogad lielākie mizgraužu savairošanās gadījumi novēroti Lubānas ezera tuvumā un Gaujas nacionālajā parkā – Cēsu un Amatas novadā. Par to, kāpēc mizgrauži savairojās Gaujas nacionālajā parkā, skaidrības vēl nav. Savukārt kaitēkļu savairošanos Lubānas tuvumā V. Kolačs saista ar periodisku ūdens līmeņa paaugstināšanos iepriekšējos gados. Pēc speciālista domām, ja turpināsies mizgraužiem labvēlīgi apstākļi – augsta gaisa temperatūra, vasaras otrajā pusē varētu izlidot otra vaboļu paaudze.

Esiet modri, apsekojot kaitēkļu riskus!

Tas nozīmē, ka meža īpašniekiem jābūt ļoti vērīgiem un regulāri jāapseko savas egļu mežaudzes. Tāpat nedrīkst aizmirst par nelielajām vētrām, kuras regulāri, parasti kopā ar negaisu, novērojamas dažādās Latvijas vietās. Sevišķi ieteicams apsekot mežaudzes gar izcirtumiem, jo tieši tur ir lielāks vēja un tam sekojošu kaitēkļu risks.

Raimonds Mežaks, mežkopis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.