Noskaidroti konkursa «Sakoptākais mežs» finālisti

Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB) arī šogad aicināja saimniekus pieteikties konkursam «Sakoptākais mežs», lai dalītos savā pieredzē un palepotos ar meža īpašumos paveikto.

Konkurss norit jau septīto gadu pēc kārtas un žūrija ir izvērtējusi visus konkursam pieteiktos īpašumus un noskaidrojusi šī gada finālistus. Starp konkursa finālistiem ir  saimniecības «Krūmiņi’ īpašniece Kristīna Sprūdža no Cēsu novada, īpašuma «Rūķmuiža» saimnieks Agnis Graudulis Saldus novadā, īpašuma «Gaismas» īpašnieks Juris Plivda Preiļu novadā un Liene Pušpura, kura saimnieko Cēsu novadā, īpašumā «Sildibenes».

Šogad starp konkursa dalībniekiem varēja novērot īpašu tendenci – patiku eksperimentēt savā mežā, izmēģinot dažādu sugu mistrojumstādījumus, izvēloties dažādus meža apsaimniekošanas paņēmienus.

Kristīna Sprūdža – latviskums un mežu kopšana roku rokā

Meža īpašumā «Krūmiņi» ar aptuveni 31ha saimnieko īpašniece Kristīna Sprūdža ar vīru, kas atrodas Cēsu novada, Liepas pagastā. Viss šis īpašums atrodas Gaujas nacionālā parka ainavu aizsardzības un dabas lieguma zonas teritorijā, kas uzlicis papildus atbildību meža īpašniecei. Pie tam mežā atrodas biotops «Veci vai dabiski boreāli meži», kuru apsaimniekošana ir ierobežotāka. Meža īpašniece atzīst, ka galvenais īpašuma izaicinājums saimniekošanā ir egļu audzes, kurās postījumus jau nodarījis egļu astoņzobu mizgrauzis. Klasiska aina redzama, ka vēroties uz pieaugušajām eglēm, kur pa vidu redzami jau bojāti, nokaltuši egles stāvi, taču īpašniecei nav brīv rīkoties. Taču īpašniece ar lepnumu stāsta, ka Covid laikā vairāku mēnešu garumā algotais darbs ticis nomainīts uz darbu mežā, kur katru rītu uzsāktas gaitas  uz mežu stādīt alkšņus un priedes. Otrs lepnums ir par dzimtas meža vecāko koku, t.i. priedi, kurai varētu būt ap 300 gadu un šobrīd tās apkārtmēra noteikšanai vajadzēja vismaz trīs pieaugušus cilvēkus. Ar šo priedi īpašniekiem saistīts īpašs stāsts, kur Kristīnes vectēvam izdevies nosargāt kara laikā no nozāģēšanas par pāris kg speķa. Dzirdot šo stāstu liek aizdomāties par to, kādu ietekmi veidojis karš un kādas sekas tas atstājis uz meža veidošanu, jo kara laikā daudzi meži tika izcirsti stratēģiskos nolūkos.

Agnis Graudulis – ar eksperimentētāja garu mežā

Saldus novadā, Vadakstes pagasta meža īpašnieka Agnis Graudulis saimnieko īpašumā «Rūķmuiža». Agnim plašas zināšanas ir gan par meža apsaimniekošanu Latvijā, gan praksi Zviedrijā. Konkursam pieteiktas meža īpašums ir dzimtas īpašums, kas ir bijis saimnieciskais mežs, kokveida ganības un lauki, šobrīd praktiski viss ir dabiski vai mākslīgi apmežots.  Agnis, vedot caur savu mežu, parāda, ka veicis dažādus eksperimenta mēģinājumus. Piemēram, risku diversikācijas nolūkos meklējis katrai vietai piemērotākās koku sugas, ko stādīt. Šobrīd īpašumā ir stādīti saldie ķirši, ozoli, skābarži, dižskābarži, liepas, kļavas, ēdamie kastaņi, ginki. Būtiskus ieguldījumus meža īpašnieks veicis, lai aizsargātu koku stādījumus no pārnadžu postījumiem, lokāli meža teritoriju iežogojot. Visbeidzot īpašums «Rūķmuiža» ir kā ilgtspējīgas mežsaimniecības demonstrācijas objekts.

Juris Plivda – mežs domāts dzīvniekiem, putniem un cilvēkiem

Meža īpašums «Gaismas» atrodas Vārkavas pagastā, Preiļu novadā un tajā saimnieko īpašnieks Juris Plivda, kurš ir īstens latgalietis, nākot no jaunsaimnieku sādžas «Cīrulīšiem». Konkursam pieteiktais mežs 7ha apmērā, bet apsaimniekošanā ir gandrīz 100ha. Lai gan Jurim nav tradicionālas mežsaimnieciskās izglītības, tomēr viņam ir profesionālas teorētiskās un praktiskās  zināšanas par meža apsaimniekošanu un to praksi Latvijā. Šis ir lielisks stāsts par to, kā, ja tev ir patiesa interese par mežu un tā kopšanu, savas zināšanas var pilnveidot lasot grāmatas, žurnālus, pētījumus, uzklausot citu meža īpašnieku atziņas par mežsaimniecību utt.. Meža kopšanu savā īpašuma veic pats Juris un uzskata, ka vismaz reizi gadā īpašums jāapseko, taču vēlams būtu biežāk. Tuvākos meža īpašumus īpašnieks apseko vairākas reizes gadā un dažādos gadalaikos, lai redzētu kā koki pārziemojuši, vai nav bijušas snieglieces, dzīvnieku bojājumi utt. Protams, atjaunojot mežus, stāda dažādas koku sugas, taču mīļākais koks Jurim ir bērzs, jo tas ir ātraudzīgs un tam ir maz dabisko ienaidnieku. Jurim ir plaša un atvērta sirds, kas deg par mežiem. Viņš cer, ka Eiropas Savienībā un Latvijas iedzīvotāji spēs saprast, ka mežs nav rezervāts. Pēc viņa domām mežs domāts dzīvniekiem, putniem un cilvēkiem, mēģinot kopā līdzās pastāvēt, jo neviens no viņiem nevar dzīvot bez meža.

Liene Pušpura – īpašniece ar Mežu sirdī

Liene Pušpura kopā ar dzīvesbiedru Ivo darbojas īpašumā «Sildibenes» vairāk kā piecus gadus. Lai gan meža īpašums nav liels, t.i. 8ha, bet acīmredzams ir viņu laika un darba resursu ieguldījums īpašuma sakārtošanā. Liene stāsta, kāds īpašums ir bijis pirms nokļūšanas viņu rīcībā un fotogrāfijās fiksēti nozīmīgākie paveiktie darbi – meža izkopšana, upītes sakopšana u.c. Meža apsaimniekošanā Lienei lieliski noder mežsaimniecības izglītība un pieredze. Taču nenovērtējams ir arī dzīvesbiedra Ivo darbs un viņa profesionālā pieredze meliorācijas jomā. Šī tandēma rokraksts redzams arī viņu saimniekotajā mežā, kur redzami izkopti grāvji, iztīrīta upīte un izkoptas meža platības. Lai gan viņu īpašumā esošajā mežā ir dažāda vecuma koki, sākot ar tikko iestādītām eglēm, līdz pieaugušām audzēm, taču lielākie izaicinājumi bijuši īpašumu sakopt, meliorēt, atgūt meža platības no pārplūdušiem klajumiem, kā arī  veikt neproduktīvas audzes nomaiņu. Viņu saimniekošanas rezultātā, meža pastaiga ir līdzvērtīga pastaigai pa skaistu parku. Viņu īpašums ir lielisks piemērs tam, ka, sakārtojot grāvjus un iztīrot upi, nīkuļojošas meža teritorijas kļūst par veselīgu un ar koksni bagātu mežu. Paralēli tam īpašnieki nodarbojas vēl ar krūmmelleņu audzēšanu, biškopību un citām lietām. Par viņiem un viņu saimniekošanu var teikt, ka viņi ir cilvēki ar Mežu sirdī.

Konkursa pirmās vietas un balvas «Par ilgtspējīgu saimniekošanu» ieguvējs tiks nosaukts Meža nozares Gada balvas «Zelta čiekurs» apbalvošanas ceremonijas laikā š.g. 7. decembrī.

Meža īpašnieku biedrība