No koka svilpītēm līdz abrām

 

«Namdara darbnīcas» saimniekam, amatniekam Kasparam Arnim dažādu koka izstrādājumu izgatavošana ir gan ikdienas darbs, gan aizraujošs vaļasprieks.

Izgatavoto darbu klāstā ir dārza mēbeles, abras, grābekļi, suvenīri – svilpītes, atslēgu piekariņi un citi. Ekskursijās uz «Namdara darbnīcu» interesentiem tiek piedāvātas dažādas izklaides, tajā skaitā tuvāk iepazīt koku  un izmēģināt darboties ar  kokapstrādes instrumentiem.

Interese kopš bērnības  

Kaspars audzis mežsaimnieku ģimenē, jau bērnībā paticis darboties ar koku, tāpēc profesijas izvēle šaubas neradīja. Absolvējis Meža tehnikumu, nodarbojies ar mežizstrādi un pēc tam pievērsies koka amatniecībai. «Vispirms uzbūvēju guļbūvi savā saimniecībā un pēc tam,  apmēram 15 gadus,  piedāvāju šādus pakalpojumus citiem,»  viņš atceras pirmsākumus. Paralēli izgatavojis masīvkoka dārza mēbeles un sācis pievērsties arī mazāka formāta darbiem no koka. Darbiem izvēlējies «rustic» stilu – ar vecinātu, lauciniecisku, mazliet skarbu akcentu.  Kokapstrādi apguvis galvenokārt pašmācības ceļā, arī no prasmīgiem meistariem, kas nākuši talkā dažādu koka lietu, piemēram, šūpoļu izgatavošanā. Lielākie koka darbi top savulaik Padomju armijas vajadzībām būvētā angārā, kas ir privatizēts un pielāgots kokapstrādei.

Mežā vērtē katru koku  

«Agrāk «Vienkoču parkā» vasarās tika rīkoti plenēri, tur pulcējās koka amatnieki. Es iepazinos ar vairākiem sava amata meistariem. Bez dabas dota talanta  nevar iztikt un jābūt lielai interesei par koku,» spriež Kaspars. Viņš neslēpj, ka pats pa mežu mierīgi neprot pastaigāties, jo patīk vērot kokus un novērtēt. «Katrā var atrast kaut ko interesantu, arī zaram ir sava vērtība,» secina koku pazinējs. Sākumā izgatavojis svečturus no kadiķa, bet ar katru gadu suvenīru klāsts tiek papildināts ar jaunu ideju īstenojumu. «Vienreiz kāds no  «Namdara darbnīcas» apmeklētājiem, apmēram desmitgadīgs zēns, vaicāja, vai ar slīmestu var uztaisīt zobenu. Kopā pamēģinājām un sanāca. Kļuva skaidrs,  ka tādai precei atrastos pircēji. Šobrīd darbnīcā var iegādāties izturīgus rotaļu zobenus.»  Daudzas iedvesmojošas idejas varot smelties internetā. Pērn iedvesmojies no kanādiešu dizainera un rezultātā  no apaļkoka izgatavojis oriģinālus galdiņus dažādās formās. «Nekad nekopēju idejas, kas tiek piedāvātas Latvijas tirgū. Suvenīru tapšanas procesā meklēju veidu,  kā tos var ātri izgatavot, lai tad, kad atbrauc klienti, darbi ir rezervē un nevienam nepietrūkst.»

Izmanto priedi un egli                     

Kaspars galvenokārt izmanto egles un priedes koku, arī bērzu un lazdu. «Tie mūsu reģionā ir ērti pieejams izejmateriāls salīdzinājumā ar osi un ozolu. No liepas izgatavoju abras pēc  klientu pieprasījuma, taču atrast šādu kvalitatīvu kokmateriālu nav viegli.» Mēbeļu komplekti pirms ekspluatācijas tiek  impregnēti, lai to kalpošanas laiku paildzinātu, jo dārza mēbelēm mūžs nemēdz būt ilgāks par 7–8 gadiem. Viņš novērojis, ka katrs meistars mūsdienās strādā  individuāli un kopdarbi esot retums. Taujāts par konkurenci, Kaspars bilst, ka gadatirgos produkciju esot grūti pārdot. «Paveicies, ka cilvēki brauc pie mums uz Garkalnes novadu, iedvesmojas no mūsu  lauku sētas un izvēlas kaut ko iegādāties no koka darbiem,» ir gandarīts Kaspars Arnis.

Una Zeltkalne

Foto: Dainis Caunozols, un no Kaspara Arņa personiskā albuma.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.