Laika periodā no 2024. gada 1. aprīļa līdz 31. augustam vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonās būs spēkā saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Rīgā 2024. gada 9. janvārī ar Valsts meža dienesta rīkojumu Nr. 1 «Par egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situāciju un kaitēkļa ierobežošanas pasākumiem 2024. gadā» Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols līdz 2024. gada beigām ir izsludinājis mizgrauža masveida savairošanās situāciju mežā Latvijas teritorijā, pamatojoties uz Meža likuma 27. panta pirmo un otro daļu, un Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 348 «Meža aizsardzības noteikumi» 13., 14. un 18. punktu.
Tiks noteiktas vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonas
Lēmums pieņemts, pamatojoties uz ekspertu darba grupas izvērtējumu, LVMI Silava monitoringa datiem, kā ar vērtīgo egļu mežaudžu apsekošanu 2023. gadā, kad 13500 ha platībā 33% vērtīgajās egļu audzēs tika konstatēti egļu astoņzobu mizgraužu bojājumi 1–3% apmērā.
Valsts meža dienesta ģenerāldirektora izdotais rīkojums «Par egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situāciju un kaitēkļa ierobežošanas pasākumiem 2024.gadā» paredz līdzīgus aizsardzības pasākumus un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kādi tie bija spēkā pagājušajā gadā. Laika periodā no 2024. gada 1. aprīļa līdz 31. augustam būs spēkā koku ciršanas aizliegums vērtīgo egļu mežaudžu A, B, C aizsardzības zonās. Informācija par aizsardzības zonām tuvākajā laikā būs apskatāma Meža valsts reģistra karšu sadaļā.
Bojātie koki jāizstrādā un jāizved
Aizsardzības pasākumi paredz, ka sanitārajā vienlaidu cirtē ir atļauts cirst mizgraužu bojātu mežaudzi vai tās daļu, ja bojāto koku skaits ir vismaz 10 koki uz vienu hektāru. Nocirstie koki pēc iespējas īsākā laika posmā jāizstrādā un jāizved no meža, lai mazinātu kaitēkļa izplatību. VMD apliecinājumu koku ciršanai noteiktajā periodā izsniedz piecu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas vai šā rīkojuma 1.7. punktā minētā Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas, koku ciršanai aizsargājamā dabas teritorijā vai tās funkcionālajā zonā. Izcirtuma platībās, kas pārsniedz 0,8 hektārus ir jāizvieto feromonu slazdi.
Egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par visagresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli visā Eirāzijā, jo tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus. Tādēļ Valsts meža dienests aicina meža īpašniekus apsekot savas egļu mežaudzes, un konstatējot kaitēkļu savairošanos, informēt par to tuvāko mežniecību. Veikt bojāto koku ciršanu var tika tad, ja Valsts meža dienestā saņemts apliecinājumu koku ciršanai.
Kas ir mizgrauža svaigi invadēti koki? Kas to pārbaudīs?
Mizgrauža svaigi invadēti koki ir egles ar zaļām skujām un svaigiem vienu milimetru lieliem caurumiem – ieskrejām koka stumbrā, kur pie koka sakņu kakla ir sakrājušies brūni mizas milti (vai egles ar zaļām skujām un daļēji nolobījušos mizu). Pēc īpašnieka ziņojuma pārbauda VMD.
Ko darīt, ja īpašnieks savā mežā konstatē svaigi mizgraužu invadētus kokus?
Ja tie ir vismaz 10 gab./ha, vēršas VMD pēc apliecinājuma cirtei pēc VMD sanitārā atzinuma.
Kā rīkoties ar egļu mežaudzi, kas nav nevienā no zonām, bet ir konstatēti svaigi mizgraužu bojājumi?
Sniegt VMD pieteikumu sanitārajai cirtei vai citam cirtes veidam atbilstoši normatīvajiem aktiem, VMD izvērtēs situāciju. Mizgraužu izplatīšanās riska gadījumā sanitārajai cirtei VMD var noteikt saīsinātu apliecinājuma derīguma termiņu.
Vai ir kādas īpašas prasības mizgraužu svaigi invadēto egļu ciršanai sanitārajā vienlaidus cirtē A, B un C zonā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT)?
Cērtot mizgraužu bojātās egles jāņem vērā ĪADT aizsardzību un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasības, izņemot sezonālo mežsaimnieciskās darbības aizliegumu. VMD ciršanas apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Gaujas nacionālajā parkā un Ķemeru nacionālajā parkā, nav jāiesniedz informācija par dabā iezīmētajiem izcērtamajiem kokiem.
Vai ir ierobežojumi sanitārās vienlaidus cirtes platībai?
Nē, ja sanitāro vienlaidus cirti izpilda platībā, kas nepieciešama bojāto koku izciršanai – vismaz 0,8 ha platībā vai pa nogabala ārējām robežām, ja nogabals ir mazāks par 0,8 ha. Cirsmā neiekļauj nebojātas mežaudzes.
Vai apturētie ciršanas apliecinājumi tiks pagarināti par apturētā laika periodu?
Apturētie ciršanas apliecinājumi netiks pagarināti uz attiecīgo periodu. Izbeidzoties attiecīgajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, ciršanas apliecinājuma darbība atjaunojas bez atsevišķa VMD lēmuma izdošanas, ja nav izbeidzies ciršanas apliecinājumā norādītais derīguma termiņš.
Valsts un Rīgas mežos
Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols uzdevis meža apsaimniekotājam – valstij piederošajos mežos un Rīgas pašvaldībai piederošajos mežos katras otrās kalendārās nedēļas pirmdienā iesniegt informāciju par izvietotiem feromonu slazdiem un tajos noķerto mizgraužu vaboļu skaitu.
Privātajos mežos
Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols apturējis laika periodā no 2024. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. augustam meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam mežaudzē (nogabalā) spēkā esošo apliecinājumu koku ciršanai darbību A, B un C aizsardzības zonā, ja koku ciršana saskaņā ar šo rīkojumu ir aizliegta. VMD sniedz meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem informāciju par apliecinājuma darbības vai tā apturēšanu daļā Meža valsts reģistrā un atbildot uz iesniegumiem vai klātienē.
Vineta Kalve