Mikroliegums dos ienākumus

Aizsargājamās dabas teritorijas ir tēma par kuru runājot šermuļi pār kauliem skrien ne vienam vien meža īpašniekam. Parasti dabas aizsardzība asociējas vienīgi ar neiegūtu koksni un līdz ar to arī neiegūtu naudu.

Meža īpašnieka Kārļa Skujiņa mežā, kas atrodas Gaujas nacionālajā parkā, biotopu eksperts savulaik apmēram divu hektāru platībā konstatējis Eiropas Savienības aizsargājamo purva biotopu nr. 7160, «Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji».

Aizsargājamajam biotopam izveidots mikroliegums. Kā Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu rokasgrāmatā raksta biotopu eksperte Sandra Ikauniece, tad šajā biotopā ir pastāvīga, aukstu un ar skābekli bagātu gruntsūdeņu pieplūde. Avoti var būt ar maz izteiktu ūdens plūsmu, var būt arī pārmitri augsnes laukumi. Bieži vien sastopams kūdras slānis. Izteikts koku un krūmu stāvs ir tad, ja biotops «Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji»  atrodas mežā. Latvijā sastopams tikai 240 hektāru lielā platībā. Specifisko faktoru ietekmē maz pārveidots. Biotops ir nozīmīga dzīvotne orhidejām un virknei citu sugu. Sēravotos un ar dzelzi bagātos avotos atrodamas dažādas baktērijas un aļģes. Galvenais biotopu apdraudošais faktors ir zemes virskārtas pārveidošana, sablīvēšana, kailcirtes, kā arī appludināšana. Galvenais apsaimniekošanas pasākums ir apkārtnes hidroloģiskā režīma saglabāšana.

Attīstās harmonijā ar dabu

Sarunā ar «Meža Avīzi» biškopis Kārlis Skujiņš atklāja, ka lai arī nav lielu meža platību īpašnieks mikroliegums viņa dzīvi īpaši neapgrūtina. Lai arī koksnes ieguve mikroliegumā ir liegta meža īpašnieks saredz iespēju, ka caur ikgadējām kompensācijām, kas NATURA 2000 teritorijās sasniedz 80 euro par vienu hektāru, viņš gūs nelielus, bet regulārus finanšu resursus. «Esmu pārliecināts, ka caur kompensāciju iegūšu vairāk nekā nocērtot biotopu, jo man būtu jāiegulda milzīgi finanšu resursi, lai caur kaimiņa mitro mežu izveidotu koksnes pievešanai piemērotu ceļu. Otrkārt meža nogabals, kā jau biotopa aprakstā minēts izveidojies uz avotiem. Cilvēkam tur grūti pārvietoties, kur nu vēl meža tehnikai. Savukārt saņemot kompensāciju iegūtos līdzekļus varēšu ieguldīt savu pārējo mežu apsaimniekošanā. Piemēram  melnalkšņu un egļu stādu iegādei un benzīnam. Cilvēks jau pēc savas būtības ir ļoti alkatīgs un grib pēc iespējas vairāk naudas, arī dabu mēģina sabojāt, pielāgot tikai un vienīgi naudas iegūšanai. Man tas nav vajadzīgs. Attīstos harmonijā ar dabu un priecājos, ka vispār ir tāda iespēja pretendēt uz kompensāciju», spriež meža īpašnieks.

Raimonds Mežaks, mežkopis