Šā gada 22. novembrī tiešsaistē norisinājās Mežsaimniecības konference meža īpašniekiem 2023.
Konferenci, kā ierasts, organizēja Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojumu centru (MKPC) Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla aktivitāšu ietvaros.
Atklāj zemkopības ministrs
Konferenci atklāja Latvijas Republikas Zemkopības ministrs Armands Krauze informējot, ka ZM sadarbībā ar meža nozares interešu grupu pārstāvjiem ir uzsākusi politikas plānošanas dokumenta «Meža nozares stratēģija 2030» izstrādi. Ministrs pastāstīja arī par plānotajiem atbalsta pasākumiem meža īpašniekiem, kā arī par Valsts meža dienesta (VMD) iekšējās darbības optimizāciju, lai uzlabotu klientu apkalpošanu, kā arī attīstītu e–pakalpojumus.
Centrā – egļu astoņzobu mizgrauzis
Valsts meža dienesta Meža resursu pārvaldības departamenta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs informēja par pasākumiem, kas ir veikti saistībā ar mizgrauža izplatību Latvijā kā arī Lietuvā un Zviedrijā, kādi bijuši pieņemtie lēmumi un kāda varētu būt rīcība nākamajā gadā.
«Mērķis bija novērst katastrofas draudus, aizsargāt vērtīgās egļu mežaudzes, kam ir būtiska nozīme tautsaimniecībā. Ekspertu darba grupa šobrīd strādā pie nākamā gada ierobežojumiem. VMD turpina Meža valsts reģistra funkcionalitātes uzlabošanas darbus, rīkojuma ērtākai administrēšanai, kā arī tiek plānota sabiedrības informēšana visa gada garumā,» informēja Andis.
Valsts mežzinātnes institūta «Silava» vadošais pētnieks Agnis Šmits: «Šogad mizgraužu lidošanas aktivitātes pieaugušas par aptuveni ceturtdaļu, salīdzinot ar 2022. gadu. Mizgraužu bojājumu ir ļoti daudz, bet, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bojājumu apjoms ir samazinājies, neskatoties uz aktīvo lidošanu. Iespējams, mizgrauža ierobežošanas pasākumi ir devuši rezultātu. Samazinājums ir apmēram par piektdaļu, salīdzinot ar 2022. gadu.»
Ar Lietuvas pieredzi dalījās Jūrate Līnikiene (Jūratė Lynikienė) no Lietuvas Lauksaimniecības un mežsaimniecības zinātnes centra: «Nesenā situācija ar egļu astoņzobu mizgrauzi piecās pašvaldībās tika nodēvēta par dabas katastrofu. Kā galvenie mizgrauža savairošanās iemesli minēti: siltās ziemas, sausās vasaras, pazemināts gruntsūdens līmenis, vētras (vējgāzes, vējlauzes) un visa rezultātā novājinātās egļu audzes.
Kerstina Strēma (Kerstin Ström), Zviedrijas meža aģentūras darba grupas vadītāja, informēja par mežsaimniecību raksturojošajiem rādītājiem Zviedrijā kopumā kā arī par situāciju ar egļu astoņzobu mizgrauzi. No 1960. gada līdz 2017. gadam egļu astoņzobu mizgrauža vaboles ir iznīcinājušas aptuveni 10 miljonus kubikmetru egļu. Savukārt no 2018. gada līdz 2022. gada vasarai ir iznīcināti 32 miljoni kubikmetru egļu, kas ir trīs reizes vairāk nekā iepriekš.
Iespēja pieteikties ES atbalstam mežsaimniecībā
Lauku atbalsta dienests (LAD) no 2024. gada 2. janvāra līdz 2024. gada 2. februārim izsludina projektu iesniegumu pieņemšanu intervencēs «Ieguldījumi ilgtspējīgai mežsaimniecībai» un «Atbalsts meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai un uzturēšanai». Šo aktivitāšu mērķis ir veikt meža ieaudzēšanu, atjaunošanu un nomaiņu, kā arī paredzēt ieaudzēto platību agrotehnisko kopšanu un jaunaudžu retināšanu.
Mežsaimniecības konferencē par pieejamo ES atbalstu stāstīja Iveta Vaite Zemkopības ministrijas, Meža departamenta Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vecākā eksperte.
Par aktualitātēm meža īpašniekiem, t. sk. par ES un valsts atbalsta pasākumu administrēšanu, par gaidāmo Valsts meža dienesta (VMD) reformu un Meža valsts reģistra e–pakalpojumu izmantošanu un plānotajām izmaiņām konferencē stāstīja Arvīds Ozols, Valsts meža dienesta ģenerāldirektors.
Pašlaik tiek strādāts pie VMD e–pakalpojumiem, lai tie būtu pieejami VMD klientu portālā, maksimāli vienkāršojot e–pakalpojumu saņemšanu. Drīzumā plānoti grozījumi VMD likumā, kā arī plānotas organizatoriskās struktūras izmaiņas 2024. gadā, izveidojot 277 mežziņu apgaitas, 26 mežniecības novadu centrus, 5 virsmežniecības.
Koksnes tirdzniecība un cenas
Kristaps Klauss, Latvijas kokrūpniecības federācijas viceprezidents, konferencē stāstīja par kokmateriālu tirgus cenu tendencēm, situāciju šobrīd un turpmāk. Skatoties ilgākā laika periodā, kokmateriālu tirgi ir bijuši ļoti stabili, izņemot pēdējos gadus, kad piedzīvoti egles un priedes zāģbaļķu cenu kāpumi. «Pašlaik, ja neņem vērā 2021. un 2022. gadu, mēs esam tur, kur statistiski būtu bijis jānokļūst,» teica Kristaps.
Māris Dreija, MPKS «Mežsaimnieks» valdes priekšsēdētājs, savā prezentācijā iepazīstināja ar to, kas ir kooperatīvi un pastāstīja par meža īpašnieku kooperatīvu «Mežsaimnieks», kas ir lielākais meža īpašnieku kooperatīvs Latvijā.
Ernests Gabrāns, SIA «Meža birža» līdzdibinātājs stāstīja par cirsmu pārdošanu elektroniskajā izsolē, skaidrojot, kas ir elektroniskā izsole, kādi ir tās galvenie ieguvumi, cena, sākumcena, kas to ietekmē, konkurence un tās loma.
Par meža īpašniekiem būtisko, slēdzot cirsmu pirkšanas – pārdošanas līgumus, konferencē stāstīja Raimonds Bērmanis, LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra direktors, uzskaitot cirsmas pārdošanas galvenos soļus sākot no cirsmas iestigošanas, skices sagatavošanas līdz pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanai pēc mežizstrādes izpildes.
MKPC apmācības meža īpašniekiem atsāksies no 2023. gada decembra un turpināsies līdz 2025. gada septembrim. Mācībām var pieteikties sev tuvākajā MKPC nodaļā vai apmacibas@mkpc.llkc.lv vai pa tālr. 26352648.
No šī gada rudens ir pieejams arī konsultāciju pakalpojumu projekts, kura ietvaros mežu īpašniekiem piedāvājam individuālas konsultācijas.
Jaunumi CO2 piesaistē
Normunds Strūve, LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra projektu vadītājs, informēja par Eiropas inovāciju partnerības projektu «CO2 piesaistes un SEG emisiju mazināšanas pasākumi mežsaimniecībā un ietekmes novērtēšanas sistēma», tā saturu un sagaidāmo rezultātu, kā arī ES normatīvajiem aktiem, kas skar meža apsaimniekošanu un to ietekme uz privāto mežsaimniecību Latvijā.
Konferences noslēgumā veidojās diskusija par interaktīvas aplikācijas izveides nepieciešamību Latvijā, kur meža īpašnieki varētu ziņot un redzēt egļu astoņzobu mizgrauža un citu kaitēkļu postījumus mežaudžu līmenī, kā arī par feromonu slazdu izvietošanu privātajos mežos. Taču Zviedrijas kolēģi norādīja, ka līdz šim viņi feromonu slazdus izvieto tikai monitoringa mērķiem un nākamajā gadā feromonu slazdus neizmantos vispār.
Konferences videoieraksti un prezentācijas pieejamas mājas lapā www.laukutikls.lv sadaļā Konferences 2020–2023 ieraksti.
Raimonds Bērmanis,
MKPC direktors, tālr. 63050477, e-pasts: raimonds.bermanis@mkpc.llkc.lv