Mežs Latvijā bija, ir un būs! | Meža Avīze

Mežs Latvijā bija, ir un būs!

Latvijas Meža īpašnieku biedrība Meža dienu ietvaros šogad ir paguvusi piedalīties divos nozīmīgos pasākumos – Meža Abc Kuldīgā, Struņķukrogā un Latvijas Meža dienās Tērvetē.

Šāda veida pasākumi ir nozīmīgi, jo nozarei ir iespēja komunicēt ar plašāku sabiedrību un jo īpaši ar jauno paaudzi – skolniekiem, starp kuriem izaugs nākamie mūsu mežu kopēji, izmantotāji un nozares vērtētāji.

LMĪB pieturā bija stāsts par Latvijas meža resursiem un mežsaimniecību pirms 100 gadiem un šodien. Aicinājām skolēnus un ģimenes domāt, saprast procesus dabā un pašiem rast atbildes uz jautājumiem par to, kas notiek mums apkārt un kā cilvēks to ietekmē.

Mežā svarīgākais ir līdzsvars

Mežā katrai vecuma grupai ir sava nozīme. Meža ciršana ir plānota ražas ievākšana un jauna meža sākums. Jebkurš dabas vērotājs zina, ka tieši jaunaudžu tuvumā būs lielāka dzīvnieku un putnu daudzveidība, jo tajā ir pieejama barība un reizē tā ir arī uzturēšanās vieta. Strauji augošs mežs, kas piesaista CO2 vairāk nekā lēni augošs mežs, ir ļoti svarīgs klimata pārmaiņu mazināšanai. Tik pat nozīmīgas ir arī pārējās koku vecuma grupas dzīvniekiem, augiem un putniem, un arī cilvēkam, kas gūst saimniecisko labumu un izmanto mežu rekreācijai. Mežā svarīgākais ir līdzsvars, tāpat arī svarīgi, lai šī dabas bagātība būtu arī pēc 100 un vairāk gadiem.

Pasākumos to apmeklētājiem jautājām, kā viņiem šķiet – vai Latvijā meži tiek cirsti par daudz vai tomēr nē, uz ko visbiezāk saņēmām atbildi, ka jā, šķiet, ka par daudz. Cenšoties saprast, cik daudz tad pēc viņu domām cērtam katru gadu, atbildes skanēja dažādas – 10%; 20%; 30%; 50%, kas jau pašā atbildes saknē apliecina, ka cilvēkiem nav zināšanu, bet dažādu nomācošu viedokļu rezultātā radies kļūdains uzskats, kas visbiežāk balstīts uz emocijām un saviem novērojumiem. Pateicoties šādiem pasākumiem, mēs varam skaidrot, kāpēc ir sajūta, ka cērt par daudz, tāpat iepazīstināt ar statistiku, kas liecina, ka Latvijā ik gadu atjauno ap 1.2 % no kopējās mežu teritorijas, kas pēc skaidrojuma tiek atzīts kā pieņemams apjoms, turklāt ilgtspējīgs, jo mūsu bērni un mazbērni nākotnē atkal iegūs vismaz līdzvērtīgu, bet drīzāk  vērtīgāku mežu.

Cik izmantojam?

Pēc jaunākajiem meža monitoringa datiem, katru gadu mūsu mežos izaug 25 milj. m³ koksnes, bet tikai 65% no tiem izmantojam pārstrādē. Rūpīgs saimnieks jautātu:  «Kur paliek pārējais?». Mūsu gadījumā 10 % uzkrājas nākotnei, savukārt, 25% jeb vairāk kā 6 milj. m³ koksnes ik gadu atmirst un paliek satrūdēšanai. Eiropas savienībā pēc atmirušās koksnes daudzuma mēs ieņemam augsto 3. vietu, atpaliekot vienīgi no Slovākijas un Francijas, kuras ir līderes «pateicoties» 2005. gada vētrai un vides NVO uzstādījumam, ka koksni nedrīkst izvākt bioloģiskās daudzveidības veicināšanai, kā rezultātā Slovākijai tas vēlāk izvērtās cīņā ar mizgraužu savairošanos. Atmirusī koksne mežā ir vajadzīga kā mājvieta īpašām augu un kukaiņu sugām, vienīgi jautājums, vai tas ir saimnieciski atstāt mežā trūdēšanai vairāk kā 20m³ koksnes uz ha.

Mežs ir divas reizes vairāk

Viens no Latvijas dižgariem, Kārlis Ulmanis reiz teicis, ka tieši Latvijas aramkārta ir tās galvenā bagātība, līdz ar to ir ļoti svarīgi to pareizi izmantot. Savulaik mūsu senči tiešām tā ir domājuši, kā rezultātā mūsu valsts dibināšanas brīdī tikai 28% Latvijas teritorijas klājis mežs, kas ir teju uz pusi mazāk kā šobrīd. Otrā pasaules kara rezultātā samazinājās iedzīvotāju skaits lauku reģionos un kapacitāte apstrādāt to, kas kādreiz atkarots no meža, kā rezultātā, atgūstot neatkarību, mums mežu ir divas reizes vairāk. Protams, kāds varētu pārmest par mežu kvalitāti, bet šeit gan jāmin krājas dati, kas liecina, ka, rēķinot uz 1 ha, esam iemācījušies  izaudzēt divreiz vairāk koksnes kā pirms 100 gadiem. Meža īpašniekiem vēl ir ko darīt, lai privātie meži kļūtu vērtīgāki un kvalitatīvāki un tas tiek darīts.  30 gadu laikā esam iemācījušies atjaunot un kopt savus mežus, apsaimniekot tīrumus, piesaistīt papildus finanses no Eiropas Savienības. Tiem 60 % īpašnieku, kuriem mežs ir mazāk par pieciem procentiem, un zināšanu maz, ir iespēja iesaistīties kooperācijā.

Pēc pasākumiem secinām, ka gan pasākumi par meža nozari gan dalība tajos ir ļoti būtiska, jo tā ir lieliska iespēja skaidrot, ko mēs darām mežā, kā darām un kāpēc darām. Un pats galvenais, skaidrojam ar skaidru sirdi un pārliecību par to, ka mums nav jāmelo, jo mēs esam tie, kas saimnieko, dara to ilgtspējīgi un ar skatu uz vērtīgākiem  mežiem un pārtikušu Latviju!

Avots: Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *