Mežinieki vēl «dzīvo» Padomju savienībā

DSC_6221_cv

Kad aizdegas mežs, zvanam uz 112 un saucam palīgā ugunsdzēsējus. Cīņā ar liesmām,  katra sekunde ir no svara, lai ugunsgrēku pēc iespējas ātrāk ierobežotu un  spētu paglābt pēc iespējas lielāku skaitu meža īpašumu un meža iemītnieku dzīvību. Cik lielas ir meža ugunsdzēsēju iespējas laicīgi nokļūt notikumu vietā, par to pastāstīja viņi paši.

Jāpaspēj

«Šodien Ministru kabineta noteikumi Nr.61 nosaka, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nodrošina savas vienības ierašanos notikuma vietā republikas pilsētās – piecu minūšu laikā, pilsētās un lauku teritorijās, kurās iedzīvotāju blīvums ir 10 cilv./m2 un vairāk cilvēku uz m2 – 15 minūšu laikā, bet lauku teritorijās, ar iedzīvotāju blīvumu mazāku par 10 cilv./m2  – 25 minūšu laikā pēc izsaukuma saņemšanas. Ir pieļaujama arī vēlāka ierašanās, ja ierašanos aizkavējuši apstākļi, ko radījusi nepārvarama vara; notikusi dabas katastrofa vai rūpnieciskā avārija; vienlaikus saņemti izsaukumi uz divām vai vairākām notikuma vietām; ceļā uz notikuma vietu ir radušies satiksmes sarežģījumi (piemēram, intensīva transporta kustība, slēgtas dzelzceļa pārbrauktuves, ceļu satiksmes negadījumi, slikts ceļa segums, nav piebraucamo ceļu, transportlīdzekļu tehniski bojājumi), ir saņemts izsaukums uz glābšanas darbiem, bet nepastāv draudi cilvēka dzīvībai un veselībai.

Taču, lai gan mainoties laikiem un pārvaldes formām, nemainīgs ir palicis komandas gars un patiesa degsme palīdzēt citiem, riskējot ar to, kas pašam visdārgākais. Šodienas straujā tehnikas progresa apstākļos, ugunsdzēsēju lielākā sāpe ir padomju mantojuma pārvietošanās transportlīdzekļi – fiziski un morāli novecojuši.

VUGD Kurzemes reģiona brigādes 3. maiņas ugunsdzēsējs – glābējs Ainars Upenieks, pats arī meža īpašnieks, Černobiļas glābšanas darbu dalībnieks stāsta: «17. maijā svinot Latvijas ugunsdzēsēju 150. gadu jubileju, jūtam līdzi saviem kolēģiem – Valsts meža dienesta ugunsdzēsējiem, kuriem lielākā daļa autobāzes joprojām ir «cilvēks bez galvas» (CCCP) ražojuma mašīnas, kuras ir vecākas par 25 gadiem. No 9 transportlīdzekļiem Dienvidkurzemē, tikai viens ir jaunais Mercedes-Benz Unimog. Šodien uzskatāmi varam salīdzināt, gan to, cik reāli ir iekāpt vienā vai otrā transportlīdzeklī. Tāpat to, cik reāli padomju laikā pēc iekāpšanas bija iespējams pagrozīt stūri, pārslēgt ātrumus, bet tas jādara vēl joprojām. Bet pats sāpīgākais ir padomju laika transporta maksimālais ātrums – 70–80 km/h, īpaši tad, kad jāsteidzas, ka zeme zem kājām pazūd, bet mašīna «rāpo» nedaudz ātrāk par bruņurupuci. Bija gadījums, kad kolēģi brauca dzēst un sākumā dega 35 ha meža, bet pēc 2 h jau 47 ha. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā ir rakstīts, ka uguns izplatās 1m minūtē. Ja nokavē minūti – 1m klāt, ja nokavē 10–15 minūtes, zaudējumi jau ir nopietni.»

«Padomju «bruņurupuču» vecums ir vairāk kā 25 gadi. Tehnisko apskati mēs katru gadu izejam, bet kā? Noslēpumu neatklāsim. Visi zinām to – ja vecie šoferi aizies, tad šīs mašīnas vairs neizkustēsies no vietas, jo tikai mēs vien zinām, kā tās noturēt «pie dzīvības,» saka vecā padomju «bruņurupuča» – VMD meža ugunsdzēsības transportlīdzekļa šoferis Modris Jēkabsons.

Meža ugunsdrošības uzraudzība un meža ugunsgrēku atklāšana, ierobežošana un likvidēšana ir viena no Valsts meža dienesta funkcijām. Lai sekmīgi veiktu šo uzdevumu, pa visu valsti ir izveidots meža uguns novērošanas torņu un meža ugunsdzēsības staciju tīkls.

Meža dzēšanas darbu raksturo VMD Dienvidkurzemes virsmežniecības, Ugunsdzēsības stacijas vadītājs Pēteris Lapiņš, kura pakļautībā vasaras sezonā 4 mēnešus ir 70 cilvēki, kas Dienvidkurzemē tiek iesaistīti meža dzēšanā: «Mēs uz vasaras sezonu pieņemam darbā torņa sargus, šoferus, dzēsējus. Ja ar mūsu spēkiem nepietiek, dzēšanas darbos talkā nāk centrālais VUGD dienests, nopietnākās situācijās arī zemessargi un armija. Dzēšanā parasti piedalās arī visi mežziņi. Mēs mežsaimnieki tikai 4 mēnešus nodarbojamies ar uguns dzēšanu. Pārējā laikā nodarbojamies ar valsts un privāto mežu uzraudzību, lai tajos tiktu ievērots Meža likums. Mūsu mežziņi katru pavasari iziet atgādinājuma apmācību kursus, pārbaudām visu tehniku, tiek veikta apmācība. Vasarā 4 mēnešus strādājam diennakts režīmā. Profesionāļiem ir maiņas, mežziņiem maiņu nav. Viņi ir piesieti kā sunīši visu vasaru. Kad zvana, mums jābrauc jebkurā diennakts laikā. Kādreiz mežniecībā strādājošo 7 cilvēku darbu tagad veic viens.»

Vēsturē

Kopš 1865. gada 17. maija, kad Rīgas brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda pirmo reizi izbrauca uz ugunsgrēku, apritējuši 150 gadi. Toreiz aizsākās brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumu dibināšanās, 20.gadsimta trīsdesmitajos gados bija nodibinātas 240 biedrības. No 1886. gada līdz 1902. gadam arhitekta Reinholda Šmelinga vadībā uzbūvēja trīs depo kompleksus Rīgā – Akmeņu ielā 17.; Matīsa ielā 9.; Maskavas ielā 3, Hanzas ielā 5

Ugunsdzēsēji visos laikos devušies palīdzēt citiem, riskējot ar to, kas pašiem visdārgākais – dzīvība. Iesākumā ugunsdzēšamo tehniku vedot ar zirgiem, vēlāk ar ugunsdzēsēju automobiļiem. Pirmais ugunsdzēsēju automobilis Baltijā «Russo-Balt», izgatavots Rīgas Vagonu rūpnīcā, apskatāms Rīgas Motormuzeja ekspozīcijā.1932. gada maijā Rīgas pilsētas valde apstiprināja Rīgas pilsētas ugunsdzēsēju komandas noteikumus, bet 1939. gadā izveidoja IeM Pasīvās gaisa aizsardzības pārvaldi ar ugunsgrēku apkarošanas nodaļu. Bez ārzemēs iegādātās ugunsdzēsēju tehnikas, 30.gadu vidū plašu popularitāti ieguva automobilis «Ford–Vairogs», Latvijas autovirsbūvju a/s «Vairogs» (Rīgas vagonrūpnīca), šeit izmantoja ASV ražotos automašīnu motorus, bet paši ražoja virsbūvju modifikācijas, viena no tām bija ugunsdzēsēju automobilis. Sevišķi šo iespēju izmantoja brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības, ierobežoto līdzekļu dēļ pirka mazlietotus kravas automobiļus un tos pārbūvēja. Latvijas Ugunsdzēsības muzejā Rīgā, Hanzas ielā 5 šodien apskatāmi 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma ugunsdzēsēju formas tērpi, ķiveres, darbarīki, apbalvojumi, rokas un mehāniskie sūkņi, kā arī ugunsdzēsēju automobilis «Chevrolet Six».

Trūkst transportlīdzekļu

Valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas darbos un civilajā aizsardzībā realizē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Iekšlietu ministrijas padotībā.

2013 gadā. VUGD autobāze sastāvēja no 340 transportlīdzekļiem, 211 no kuriem vecāki par 20 gadiem. Kā 2013 gada. jūnijā norāda LR Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis: «Šobrīd dienesta nodrošinājums ar transportlīdzekļiem ir sasniedzis kritisko robežu.»

VMD ugunsdzēsēju autobāze ir vēl kritiskākā stāvoklī. «Lai to apturētu, ir nepieciešama vismaz 93 automobiļu iegāde, kas prasīs apmēram 25 miljonus latu,» norādījis VUGD priekšnieka pienākumu izpildītājs pulkvedis Intars Zitāns.

MK sēdē tika nolemts šo jautājumu tālāk skatīt likumprojekta «Par valsts budžetu 2014.gadam» un tālāko divu gadu budžetu sagatavošanas procesā. Kā vēsta VUGD interneta vietne, pieņemts lēmums par speciālās transportlīdzekļu tehnikas iegādi LR Iekšlietu ministrijas centralizētā iepirkumā, paredzot VUGD 2014.–2018.gadam 36 286 423 EUR.

Saņem automašīnas

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) 2013. gada jūlijā no SIA «Unimotors Latvia» iegādājās divas Mercedes-Benz Zetros 6×6 kravas automašīnas, kas aprīkotas ar Palfinger konteineriekārtu.

Viena mašīna tagad atrodas Jelgavā, otra – Liepājā. 2011. gadā SIA «Unimotors Latvia» piegādāja 10 augstas pārgājības Mercedes-Benz Unimog U 4000, bet 2013 gadā – vienu Mercedes-Benz Unimog U 4000, Valsts meža dienestam. 2013. gadā VUGD iegādājās divas Mercedes-Benz Unimog U 5000, kas ir neatsverama palīdzība meža ugunsgrēku dzēšanā. Zinot to, ka meža ugunsgrēku dzēšanas darbus bieži vien apgrūtina sarežģītā piekļūšana ugunsgrēka vietai, nepārprotami ir nepieciešami īpaši transportlīdzekļi. Mercedes-Benz Unimog ir īpašs transportlīdzeklis un lieliski tiek galā ar mežā sastopamajām grūtībām.

  1. gada janvārī Valsts meža dienestam piegādāja trīs jaunas speciāli aprīkotas ugunsdzēsības automašīnas Mercedes-Benz Unimog U4000, kas nonākušas Centrālvidzemes, Austrumlatgales un Zemgales virsmežniecībās.

Valdis Usne ir šoferis jaunajam VMD meža ugunsdzēsības transportlīdzeklim Mercedes-Benz Unimog U4000. Viņš ir viens no laimīgākajiem cilvēkiem Dienvidkurzemes reģionā, jo darbs uz jaunā transportlīdzekļa sagādā prieku. Viņš saka: «Ar šo transportlīdzekli braucu kopš 2013. gada. Mašīna ir jauna un laba, prieks braukt ar tādu. Pats esmu arī meža īpašnieks, mežā strādāju jau vairākus gadus un turpināšu arī nākotnē. Interesē meža lietas. Ja kāds meža īpašnieks prasa padomu, neliedzu arī konsultāciju. Galvenais ir darbs un kolēģi, bet nauda… gan jau būs.»

Vineta Kalve

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.