Mežiem uzbrūk kaitēkļi

 

Nopietnus bojājumu draudus šajā un tuvākajos gados Latvijas mežaudzēm varētu radīt priežu rūsganās zāģlapsenes, kuru populācija pašreiz atrodas straujas savairošanās stadijā.

2013. gadā AS «Latvijas valsts meži» (LVM) sadarbībā ar mežzinātnes institūtu «Silava» ir veikusi vairāku meža kaitēkļu sugu monitoringu, lai prognozētu, kuras no tām potenciāli varētu radīt mežaudžu bojājumus. Vislielākos draudus Latvijas mežaudzēm tuvākajos gados varētu radīt priežu rūsganā zāģlapsene, kas ir tradicionāls jaunaudžu kaitēklis, bet savas savairošanās laikā bojā visa vecuma priežu audzes. 2013. gadā šis kaitēklis tika atrasts jau pieaugušo priežu vainagos. Kāpuri uzturas kolonijās, graužot iepriekšējo gadu skujas. Masveida savairošanās gadījumos kāpuri var apvienoties sevišķi lielās kolonijās, tādējādi nodrošinot savu kolektīvo aizsardzību. Kāpuri briesmu gadījumā atliec galvas un izdala lipīgu šķidrumu, kas atbaida to dabīgos ienaidniekus – skudras.

Priedes pacieš vienreizēju pilnīgu atskujošanu, bet, ja tas notiek divas reizes pēc kārtas, pie labvēlīgu apstākļu sakritības šīs mežaudzes var sākt bojāt stumbru kaitēkļi (mizgrauži), izsaucot koku bojāeju.

Skujgrauzēju kaitēkļu bojājumu mazināšanas nolūkā LVM ir apzinājuši bojājumu riskam pakļautās mežaudzes un tajās mērķtiecīgi izvieto būrus, putnu piesaistīšanai. Ja šī vasara, kā sola meteorologi, būs silta un gara, var savairoties arī bīstamais meža kaitēklis galotņu sešzobu mizgrauzis. Galotņu sešzobu mizgrauzis pamatā iecienījis lauztu koku zarus un galotnes, tajā skaitā arī priežu ciršanas atliekas. Otrā paaudze ir sevišķi agresīva, invadējot dzīvotspējīgo koku stumbrus, un izsaucot koku atmiršanu.

Citu sugu meža kaitēkļu draudi šobrīd nav izteikti – piemēram, priežu sprīžotāja savairošanos nobremzēja starpsugu konkurence – tajā «uzvarēja» priežu rūsganā zāģlapsene, pirmā mežaudzē noēdot koku skujas. Savukārt Latvijai salīdzinoši jauno, meža ekosistēmai agresīvo kaitēkļu sugu – ozolu mūķeni šobrīd pēta «Silava» zinātnieki, lai izprastu tās uzvedību un vairošanos ietekmējošos faktorus Latvijā.

Avots: LVM, Foto: LVM

Foto: LVM

Foto: LVM

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.