Meži ir vai nav Latvijas nacionālā bagātība?

Iesniegums-Prese_Page_3_cv

Laikā, kad valsts slīgt parādos un trūkst līdzekļu kompensāciju un sociālo pabalstu izmaksām, arī zinātnei naudas rīt var nepietikt, sabiedrības labā tiek plānota meža dedzināšana. Kāpēc?

“Meži ir Latvijas nacionālā bagātība, kura saglabājama un vairojama, lai apmierinātu sabiedrības ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās vajadzības. Latvijas iedzīvotājus ar mežu vienmēr ir saistījušas saimnieciskas, kultūrvēsturiskas un emocionālas saites, kuras veidojušās gadsimtu laikā.»,  teikts dokumentā «LATVIJAS MEŽA POLITIKA».

Iedzīvotāju reakcija – lakmusa papīrītis

Raiskuma pagasta Pārgaujas novada iniciatīvas grupa Raita Kārkliņa vadībā 2014. gada 15. jūlijā nosūtījusi vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam un Valsts meža dienesta ģenerāldirektoram Andim Krēsliņam, kuru parakstījuši vietējie iedzīvotāji, kuru paraksti redzami zemāk uz 27 lapām. Tādejādi izteikts protests pret iecerēto kontrolēto meža dedzināšanu Pārgaujas novada Raiskuma pagastā. No 2.–14. jūlijam tikuši savākti 705 paraksti, kā arī 95 paraksti interneta vietnē «Mana balss.» Kā galvenie iebildumi pret Dabas aizsardzības pārvaldes aizsākto ES nozīmes biotopa «Veci vai dabiski boreālie meži 9010»apsaimniekošanas programmas projektu «Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā», kura ietvaros paredzēta kontrolēta meža dedzināšana, minēti dedzināšanas vietas attālums līdz Cēsīm – 3km, informācijas trūkums par šādas mežsaimnieciskās darbības likumību, nav risku izvērtējuma, izvēlētais mežs ir 1964. gadā stādīts, nav paredzēti iespējamie zaudējumi tuvējo mežu īpašniekiem kaitēkļu savairošanās gadījumā, nav zinātniskā pamatojuma 150 augu un dzīvnieku sugu apdraudētībai, nav profesionālu meža zinātnieku vērtējuma par mežaudžu atjaunošanās iespējām, ieguvumiem dabai. Neizpratni rada nesakārtotā infrastruktūra un valsts naudas trūkums  tās sakārtošanai, kā arī citām sabiedrībai svarīgām lietām, naudas līdzekļu ieguves avotu – koksni bez pietiekama pamatojuma plānojot sadedzināt.

Šī ir vēstule ar iebildumiem, taču šī vēstule parāda – Latvijas sabiedrība uz dubultmorāli vēl reaģē. Mēs ļoti labi saprotam, ka sabiedrība kļūst aizvien antagoniskāka. Daži atbalsta regulēto dedzināšanu, daži noliedz, jo katram ir sava versija un izpratne par notiekošo. Katram no mums ir sava ideālu sistēma – etalons – uz kuru tiecamies kā evolucionējoši, sabiedriski organizēti cilvēki, ievērojot uzvedības normas – morāli. Taču ne visa sabiedrība evolucionē vienbalsīgi saskaņotības un skaistuma principu vadīti. Daži meklē un maldās, lai izprastu patiesību. Daži  evolucionē vienkāršā un primitīvā dzīvniecisko tieksmju izpausmes virzienā – apzināti nogalinot, sadedzinot, pievienojoties labumus sološajai dubult-morālei, kas viegli cilvēku uzvedības normas piemēro savām nepieciešamībām un kaislēm, degradē kultūras darbības vidi, pēc savas patikas kropļo nerakstīto likumu sistēmu, kas regulē Cilvēku savstarpējās attiecības.

Vineta Kalve

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.