Meža un dārza tehnika vieglprātību nepiedod

Sākot ar martu ik mēnesi vidēji 90 pacientiem sniegta mikroķirurgu palīdzība pēc negadījumiem darbā ar dārza tehniku. Lai izvairītos no smagiem  negadījumiem, svarīgi ir meža un dārza tehniku ne tikai uzmanīgi ekspluatēt saskaņā ar ražotāja instrukciju, bet arī  nedarbināt un nestrādāt ar to alkohola reibuma un noguruma stāvoklī.

Par faktiem informē sabiedrību

Sakarā ar biežo negadījumu skaitu darbā ar meža un dārza tehniku, jūnija vidū pie stacionāra Gaiļezers notika pasākums, kurā plašāka sabiedrībai tika sniegta informācija par to, kā rodas bīstamākās situācijas, kā no tām izvairīties un kā pareizāk rīkoties, ja nelaimes gadījums noticis.

Šie negadījumi, par kuriem satraukusies Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Latvijas Mikroķirurģijas centrs, Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un  Dārza tehnikas eksperti atstāj traumas uz visu mūzu. Cietušo vidū pirmā pusgada laikā bijuši arī 19 bērni.

Sargāt bērnus un izglītot pusaudžus

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere norāda – tad, kad vecāki raud ķirurģijas nodaļā vai reanimācijā, ir jau par vēlu, lai ko labotu. Tādēļ ikdienā jāveltī laiks tam, lai noglabātu dārza tehniku un ķīmiskas vielas bērniem nepieejamās vietās. Citādi ir ar pusaudžiem. Uz viņiem vienkārši aizliegumi parasti nedarbojas; viņi atradīs iespēju, kā tikt pie atslēgām un iedarbināt dārza tehniku. Tādēļ vecākus aicina pusaudžiem izskaidrot tās bīstamību. Lai samazinātu nopietnu ievainojumu un ķermeņa daļu amputāciju risku, pasākumā speciālisti skaidroja, kādi priekšnosacījumi jāievēro, lai izvairītos no traumām.

Praktiski ieteikumi drošam darbam

Dārza tehnikas eksperts Mārtiņš Jaudzems norāda uz briesmām, kuras rodas, pašrocīgi remontējot dārza ierīces vai pārveidojot tās neatbilstošu uzdevumu veikšanai. Vienas nelaimes notiek tad, kad leņķa slīpmašīnai uzliek zāģa ripu, nevis slīpripu. Cits piemērs – kad savu laiku nokalpojusī pļaujmašīnas drošības bremze tiek nevis nomainīta ar jaunu, bet gan demontēta, tad ierīces asmens apstāsies pēc kāda laika inerces dēļ, nevis sekundes laikā, kā tam būtu jābūt.

Lai gan speciālais apģērbs ir samērā dārgs, tas ir ļoti efektīvs traumu novēršanā. Žurnālisti bija liecinieki paraugdemonstrējumam, kad, izmantojot motorzāģi pret speciālā auduma biksēm, tajās esošās šķiedras sapinās zāģa lentā un noslāpēja to. Gan zāģis, gan cita dārza tehnika bieži rada lielu troksni, tādēļ, lai pasargātu sevi no kurluma vecumdienās, ir jālieto austiņas vai ausu aizbāžņi. Daudzos gadījumos noderīgas ir arī aizsargbrilles vai sejas aizsargs (vizieris). Ja tiek strādāts ar koku zāģēšanu, jāizmanto ķivere. Savukārt zābaki ar metāla purngaliem pasargā no kājas pirkstu zaudēšanas.

Kā rīkoties pēc negadījuma?

Latvijas Mikroķirurģijas centra vadītājs Mārtiņš Kapickis kā galvenos nelaimes iemeslus blakus jau minētajai patvaļīgajai ierīču pārveidošanai min alkohola reibumu, nogurumu un neuzmanību. Traumas bieži gūst pilsētnieki, kuri dodas uz laukiem, bet nav pieraduši pie smaga fiziska darba. Otra cietušo kategorija ir ļoti pašpārliecināti strādnieki. Pie tiem pieder arī meža nozares darbinieki. Pārsteidzoši, ka mežā strādājošie traumas gūst apmēram tikpat bieži kā dārza ierīču lietotāji. Tam par iemeslu parasti ir viņu pārdrošība. Daudzi pacienti pieprasa, lai pēc operācijas viņiem tiktu dota iespēja atgriezties dzīvē tādiem pašiem, kādi viņi bija pirms nelaimes. Diemžēl tas nav iespējams. Līdzīgi kā aviācijā, arī dārza tehnikā pastāvošie noteikumi ir uzrakstīti ar asinīm.

Ja noticis negadījums, jāliek spiedošs pārsējs, nevis žņaugs. Nepareizi uzliekot žņaugu, cilvēks noasiņo. Tiek nospiestas vēnas, bet artērijas turpina pumpēt asinis. No viena pirksta var zaudēt litru asiņu pusstundas laikā. Ja ķermeņa daļa ir norauta, tad to ieliek audumā. Audumu ieliek plastmasas maisiņā. Šo plastmasas maisiņu ieliek lielākā plastmasas maisiņā, kurā ir ūdens ar ledus gabaliņiem. Norautu pirkstu var piešūt pat pēc 10 – 12 stundām, plaukstu – sešu stundu laikā, bet augšdelmu – triju līdz četru stundu laikā. Ja amputēto ķermeņa daļu pareizi atvēsina, tad šis laiks gandrīz dubultojas. Svarīgi ievērot, ka norauto ķermeņa daļu nekādā gadījumā nedrīkst dezinficēt ar alkoholu vai kādu citu līdzīgu šķidrumu.

Ja ir noticis negadījums, kurā cietis bērns, mediķu pienākums ir informēt policiju, kura veiks izmeklēšanu. Vieglu traumu gadījumā var tikt piemērots administratīvais sods, bet smagu traumu vai letālā gadījumā – kriminālatbildība.

Lauris Krolis