Meža nozare iezīmē nākotnes izaicinājumus

  1. septembrī Rīgā norisinājās «Latvijas mežsaimnieku un kokrūpnieku konference 2017».

Tajā sapulcējās vairāk nekā 250 meža nozares pārstāvju, lai iezīmētu nozares šīsdienas izaicinājumus un nākotnes aktualitātes.

Konferences atklāšanas uzrunā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsvēra, ka meža nozare ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem, un viena no viņa darba prioritātēm.

Latvijas koksnes izstrādājumi ir pieprasīti

Plašu analīzi par nozares situāciju sniedza Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš uzsvēra, ka, lai gan Latvija ir neliela valsts un kādam var radīt iespaidu, ka tās ietekme Eiropas un pasaules mežsaimniecības produktu tirgū ir niecīga, patiesība ir pretēja – Latvijas koksnes izstrādājumi ir ļoti pieprasīti un mēs viennozīmīgi esam mežrūpniecības tirgus augstākās līgas spēlētāji. Vienlaikus, LKF izpilddirektors norādīja, ka viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē  un ietekmēs nozares finanses ir darbaspēka izmaksu kāpums.

K.Klauss atzina, ka, domājot par nākotnes attīstības perspektīvām šobrīd īpaši aktuāls ir jautājums par Latvijas zemes efektīvu izmantošanu, kas ir priekšnosacījums meža nozares pozīciju saglabāšanai un nostiprināšanai.

Jautājumam par zemes efektīvu izmantošanu pieskārās arī Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks, uzsverot, ka pēdējos gados, pateicoties Eiropas Savienības atbalstam ir būtiski pieaudzis jaunaudžu kopšanas apjoms privātajos mežos, kas nākotnes perspektīvā nodrošinās šo teritoriju vērtības pieaugumu.

Kā būtisku instrumentu mežsaimniecības efektivizācijai privātajās meža platībās A. Muižnieks izcēla kooperāciju, kas ne tikai pozitīvi ietekmētu resursu plūsmu uz koksnes produkcijas ražotnēm, bet arī veicinātu veselīgāku mežu atjaunošanu, izkopšanu, kā arī, iespējams, ar laiku varētu veicināt meža infrastruktūras attīstību.

Viņš arī norādīja, ka šobrīd aktuālo jautājumu skaitā ir briežu dzimtas dzīvnieku postījumi mežos, kuru cēlonis ir briežu dzimtas dzīvnieku populācijas pieaugums. Tādēļ risinājums teritorijās ar augstu postījumu risku ir atšķirīgas mežu apsaimniekošanas piemērošana, tai skaitā, kopšanas cirtēs saglabājot lapu kokus, (pīlādžus, kārklus, ozolus, ošus, liepas, kļavas un citus), kas netraucē mērķa sugas augšanai un mežistrādei.

Gan K.Klauss, gan A. Muižnieks izcēla Zemkopības ministrijas paveikto meža nozares sakārtošanas un stabilitātes nodrošināšanā, paužot cerību, ka ministrijai kā vidutājam izdosies panākt normatīvo aktu grozījumus efektīvākai saimniekošanai piejūras teritorijās.

Biedrība Zaļās mājas

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.