Meža nozare atbalsta kokvedēju automobiļu vadītāju profesijas apguvi Latvijā

Foto: LVM

No 2014. gada 1. decembra sākusies uzņemšana 1–gadīgā apmācību programmā «Kokvedēja automobiļa vadītājs». Šī ir pirmā reize, kad meža nozarē tiek piedāvātas šāda veida apmācības, turklāt bez maksas. Par to jāpateicas meža nozares veiksmīgajai sadarbībai ar nozares uzņēmējiem un Ogres tehnikumu.

Kokvedēja pakalpojums ietekmē gala produkta cenu

Darbs pie profesijas standarta «Kokvedēja automobiļa vadītājs» un apmācību programmas aizsācies jau vairākus gadus atpakaļ. Noritot daudzām diskusijām optimālākā risinājuma meklējumos starp vienu no lielākajiem kokvedēju pārvadājumu pakalpojumu pircējiem  – AS «Latvijas valsts meži» (LVM), kokvedēju pakalpojumu piedāvātājiem un Ogres tehnikuma mācību spēkiem, kokvedēja automobiļa vadītāja darbā nepieciešamās prasmes, pienākumi un uzdevumi tika apkopoti 2012. gadā apstiprinātajā «Kokvedēja automobiļa vadītāja profesijas standartā».

Šodien nozare var lepoties ar pirmo izsludināto uzņemšanu 1–gadīgā apmācību programmā «Kokvedēja automobiļa vadītājs». Vēl līdz šā gada 17. februārim visiem, kam interesē šīs profesijas apguve, ir iespējams iesniegt dokumentus Ogres tehnikumā, lai uzsāktu mācības jau 23. februārī.

Galvenā AS «Latvijas valsts meži» interese un devums šādas apmācību programmas atbalstīšanā  ir nodrošināt pēc iespējas augstākas kvalitātes kokvedēju pārvadājumu pakalpojumu, lai panāktu pēc iespējas konkurētspējīgāku saražotā gala produkta cenu un koksnes produktu pircējam nepieciešamo piegāžu precizitāti.

Konkurenti nesnauž

Kā skaidro LVM Mežsaimniecība Loģistikas daļas vadītājs Mārtiņš Krūze, pastāv maldīgs priekšstats, ka LVM kā lielākajam meža apsaimniekotājam Latvijā nav konkurences, aizmirstot par globālā tirgus klātbūtni. «Jāņem vērā, ka Latvijas valsts mežu saražoto koksnes produktu pārstrādātāji ir uzņēmumi, kuru produktu pircēji atrodas citās Eiropas un pasaules valstīs. Līdz ar to Latvijas konkurenti ir gan zviedri, gan somi, gan dāņi un citu valstu koksnes produktu ražotāji, kuri savus produktus pārdod tajos pašos tirgos un  kuri nepārtraukti strādā pie tā, lai katru koksnes piegādes ķēdes posmu padarītu aizvien efektīvāku. Visur pasaulē ir tā, ka transporta loģistikas izmaksas veido ievērojamu daļu no gala produkta izmaksām. Jo labāka cena, jo tā saistošāka gala patērētājam.

Skandināvi jau šodien rada mums nopietnu konkurenci, jo bauda lielākas priekšrocības attiecībā uz kokvedēju automašīnu svara ierobežojumiem. Viņi ir atraduši iespēju, kā pārvadājumu efektivitāti celt uz tehnikas rēķina, palielinot maksimāli pieļaujamo kokvedēja automašīnas masu. Ja Latvijā atļautā maksimālā kokvedēja automašīnas masa ir 52 tonnas, tad Skandināvijā 60– 70 tonnas. Turklāt  viņi pie tā nav apstājušies un meklē risinājumus, lai palielinātu pieļaujamo kokvedēja automašīnas masu līdz 100 tonnām. Ja skandināvu krava ir divas reizes lielāka nekā mūsējā, tas viņiem rada milzu priekšrocības.

Tai pat laikā Latvijā aizvien tiek prātots, kā samazināt pieļaujamo kokvedēja automašīnas masu. Daudz svarīgāk gan būtu saprast, ar kādiem kompensējošiem faktoriem esam gatavi samazināt gala produkta cenu, lai tas būtu konkurētspējīgs pasaules mērogā.

Domā progresīvi

Ir divas sastāvdaļas, bez kurām koksnes produktu piegāde nav iespējama – tās ir tehnika un cilvēks, kurš ar to strādā. Piegādes ķēdē no meža līdz pircējam kokvedēja automobiļa vadītājs ir viena no galvenajām personām, kas strādā un veido piegādes pakalpojumu. Kokvedēju automobiļu vadītāju apmācībā ieinteresēti  ir ne tikai koksnes ražotāji, bet arī koksnes patērētāji, jo tā ir garantija, ka koksne nokļūs līdz pircējam.

LVM pēdējo gadu laikā ir panākuši kokvedēju augstražīgāku izmantošanu – ieviešot izmaiņas darba organizācijā, ierobežojot tehnikas dīkstāvi. Šobrīd daļa no LVM pakalpojumu sniedzēju kokvedēju automašīnām strādā 19 stundas diennaktī. Tas uzliek augstākas precizitātes prasības arī pārējiem LVM darbiniekiem, lai iekļautos kopējā darba ritmā, taču tā rezultātā kokvedēju darba ražīgums pieaudzis par vairāk nekā 20%.

Viens no izaicinājumiem ir izmainīt domāšanas veidu un paradumus. Jebkura pārmaiņa cilvēkiem sākumā šķiet grūta, bet pēc tam – pašsaprotama. Tas attiecināms arī uz kokvedēja automobiļa vadītājiem, kurus ir grūti nosaukt vienkārši par šoferiem, jo viņu darbs ietver papildus zināšanas par koksni, tās transportēšanu, darbu ar hidromanipulatoru, darbu ar datoru u.c..

«Sākumā, kad informācijas apmaiņai ar kokvedēju vadītājiem sākām izmantot mobilo tālruņu īsziņu funkcijas, šoferiem bija grūti pierast iemācīties atsūtīt īsziņu. Daži uz darbu ņēma līdzi pat kādu ģimenes locekli, kas to darīja viņu vietā. Kad automašīnas tika aprīkotas ar datoru, tas atkal bija jauns izaicinājums, bet, kad kokvedēja automašīnas aprīkojumam tika pievienots printeris, tas radīja neizpratni un sašutumu – kurš gan kokvedējā liek printeri?! Bet, laikam ejot, situācija mainījusies. Tagad, ja printeris sabojājies, kokvedēja vadītājs ir sašutis: «Vai lai tagad rakstu ar roku?! Tā taču neviens vairs nedara!» Tik ātri mēs esam gatavi apgūt jauno un aizmirst, ka vēl pirms brīža par to negribējām ne dzirdēt,» stāsta M. Krūze.

Iespēja strādāt un nopelnīt

Patlaban LVM kokmateriālu pārvadājumu līgumu ietvaros organizē teorētiskas apmācības kokvedēju šoferiem par darba aizsardzības un vides prasībām un citiem jautājumiem. «Mūsu mērķis ir nevis sankcijas un sodi, bet pēc iespējas augstākas pakalpojuma kvalitātes nodrošināšana. LVM noteikti arī meklēs veidus kā iespēju robežās atbalstīt tos uzņēmumus, kas jaunajiem kokvedēja automobiļa vadītājiem sniegs prakses iespējas darbā ar tehniku,» atklāj M. Krūze.

Atbalstot Ogres tehnikuma jauno apmācību programmu, LVM vēlētos sagaidīt interesi no jauniešiem, lai nākotnē tie varētu ienest zināšanas un svaigas idejas mežizstrādes uzņēmumu ikdienā  gan par efektīva kokvedēju pārvadājumu pakalpojuma ieguvumiem, gan tā nozīmi  un lomu vietējo piegādes ķēžu veidošanā.

Kokvedēja vadītājam jānodrošina automašīnas pareiza ekspluatācija, jāprot strādāt ar modernām iekārtām, veicot precīzu uzdevumu izpildi, kas veido izmaksas, kuras nav mazsvarīgas uzņēmējam, kas šo tehniku iegādājušies un organizē uzņēmuma darbu, atbild par noslēgto līgumu izpildi un kvalitāti. Tā kā tehnikas iegādes izmaksas ir augstas, arī uzņēmēji ir ieinteresēti dārgo automobiļu vadītāju izglītošanā, lai izvairītos no papildus izmaksām, pēc iespējas kvalitatīvāk izpildītu līgumsaistības, gūtu peļņu un spētu samaksāt kokvedēju automobiļu vadītājiem konkurētspējīgu atalgojumu. Pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt konkurētspējīgiem arī iekšējā tirgū, tādēļ zinošs šoferis uzņēmējam ir spēcīgs ierocis cīņā ar konkurentiem.

Diemžēl patlaban par kokvedēja vadītāju var strādāt jebkurš cilvēks ar atbilstošas kategorija autovadītāju apliecību. Taču pieredze rāda, ka kokmateriālu kravu iekraušanu, pārvadāšanu un izkraušanu nevar nodrošināt jebkurš smagās mašīnas autovadītājs. Ja profesionāļi kokmateriālu kravu automašīnā var iekraut 20 minūtēs, tad cilvēki bez iepriekšējas pieredzes to mēdz darīt 2–3 reizes un ilgāk.

Vai kokvedēja vadīšana ir vienkāršs darbs?

Kokvedēja automobiļa vadītāja darbs nav tik vienkāršs, kā varētu šķist skatītājam no malas – šim cilvēkam jāievēro ne tikai ceļu satiksmes noteikumi, bet arī daudzi citi, piemēram, braukšanas un atpūtas režīms, FSC un PEFC koksnes piegāžu ķēdes sertifikācijas prasības, jāspēj veikt apaļo kokmateriālu kravas iespējami precīzu apjoma noteikšanu (kraujmērs, koeficients) u.tml..

«Piedaloties profesijas standarta izstrādē, LVM norādīja, kādu no savas puses vēlas redzēt kokvedēja automobiļa vadītāju,» atklāj LVM Mežsaimniecība Loģistikas daļas Transporta plānošanas vadītājs Jānis Vipulis. «Kokvedēja automobiļa vadītāja profesijas standartā» norādīts, ka kokvedēja vadītājs veic apaļo kokmateriālu pārvadāšanu, izmantojot kokvedēju vai kokvedēja sastāvu, kas aprīkots ar manipulatoru, konkrētu apaļo kokmateriālu iekraušanu ar manipulatoru krautuvē pie ceļa, kravas aizvešanu līdz vietai un tās izkraušanu, pārvadāto sortimentu uzskaiti, izmantojot datortehniku un operatīvās informācijas nodošanu, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai kokvedēja automobiļa vadītājam nepieciešama CE kategorijas transportlīdzekļa vadītāja un manipulatora operatora apliecība.

Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamas dažādas profesionālās kompetences un prasmes, tostarp: Spēja kvalitatīvi pildīt darba uzdevumus, ievērojot normatīvo aktu prasības mežsaimniecības jomā; Spēja uzturēt kokvedēju vai kokvedēja sastāvu tehniskā darba kārtībā, veikt ikdienas un periodiskās tehniskās apkopes un vienkāršus remonta darbus, kam nav nepieciešami servisa pakalpojumi; Spēja identificēt un atšķirt apaļo kokmateriālu sortimentus; Spēja darbā pielietot datoru, datu ievades un apstrādes programmas, elektroniskā pasta programmas, interneta pārlūkprogrammas, ģeogrāfiskās informācijas sistēmu programmas; Spēja uzskaitīt izpildīto darbu un izlietotos materiālus, kontrolēt darbu izpildes gaitu un kvalitāti, veikt tehnoloģiskā procesa izmaksu kalkulāciju; Lasīt darba uzdevumu, maršruta kartes, orientēties apkārtnē; Vadīt kokvedēju vai kokvedēja sastāvu īpašos apvidus un laika apstākļos; Novērtēt attiecīgo apaļo kokmateriālu kvalitāti un veikt apaļo kokmateriālu uzmērīšanu; Veikt apaļo kokmateriālu iekraušanu un izkraušanu ar manipulatoru, u.c..

Iegūs arī privātais sektors

«Latvijā ir apmēram 1000 kokvedēji, kas ir reģistrēti un izgājuši tehniskās apskates, bet atbilstoši mūsu prasībām tīri tehniski ir apmēram 400 Latvijā reģistrētie kokvedēji. Šobrīd LVM kokvedēju pārvadājumu pakalpojumu sniegšanā iesaistīti aptuveni 130–150 kokvedēji un 400 šoferi. Ja LVM resurss ir apmēram 50% no Latvijas tirgus kokmateriālu piegādēm, tad kokvedēju skaits, ko mēs izmantojam, ir ievērojami mazāks par pusi, kas liecina par atšķirīgo darba produktivitāti.

Laika gaitā novērots, ka daudzi jauninājumi, ko LVM ievieš savos pakalpojumos, pāriet arī  uz privāto mežu koksnes piegāžu sektoru. Tie paši kokvedēji, kas sniedz pakalpojumu LVM, to agrāk vai vēlāk piedāvā arī privātajiem. Galvenais ieguvums – progresīva domāšana ar mērķi paaugstināt pakalpojuma ražīgumu,» secina M. Krūze.

Juris Kalve