Meža nozare 7 gadu laikā plāno vidējās algas pieaugumu līdz 2000 €

Meža nozare, efektīvi pārvaldot un vairojot vietējos dabas resursus, ir viens no spēcīgākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem un stabils eksporta līderis ar daudzsološām nākotnes perspektīvām.

Tāpat nozare piedāvā visaptverošas darba un karjeras iespējas topošajiem dažādu sfēru speciālistiem – ne tikai tiem, kas studē mežzinātni, bet arī arhitektūru, inženierzinātnes, bioloģiju, uzņēmējdarbību un IT. Turklāt tuvāko septiņu gadu laikā tiek prognozēts pakāpenisks vidējās algas pieaugums līdz 2000 €. Par to AS «Latvijas valsts meži» (LVM) un Latvijas Universitātes organizētajā konferencē «Nākotnes perspektīvas meža nozarē» vienādās domās bija kā meža nozares pārstāvji, tā arī Latvijas Universitātes mācībspēki.

«Meža nozares nozīmīgumu Latvijas ekonomikā raksturo fakts, ka 52% valsts teritorijas aizņem mežs, bet mežsaimniecības, kokrūpniecības un mēbeļu ražošanas daļa iekšzemes kopproduktā veido 5%. Tādējādi meža nozares eksporta apjoms veido pat 20% no valsts kopējā eksporta, pārsniedzot 2 miljardu € slieksni. Nozares izaugsme pēdējā desmitgadē ir balstījusies tehnoloģiju un ražošanas attīstībā, nepalielinot resursu ieguves apjomu,» uzsver Kristaps Ceplis, biedrības «Zaļās mājas» valdes loceklis.

Līdzīgās domās ir arī AS «Latvijas Finieris» padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, norādot, ka meža nozare viennozīmīgi ir līderis izaugsmei un sadarbības iespējām ar citām nozarēm. «Mežu nozarē gadu gaitā ir veikti ļoti labi un pragmatiski lēmumi, kas arī ekonomiskās krīzes laikā nozarei nodrošināja zināmu stabilitāti. Savukārt, runājot par nākotni, mēs uzskatām, ka tuvāko septiņu gadu laikā, mums ir jātiek līdz vidējai algai 2000 € apmērā. Jaunas iespējas pakalpojumu un produktu attīstībai ir praktiski neizsmeļamas, taču šīs attīstības centrā ir komanda,» stāsta U. Biķis. Šim redzējumam piekrīt arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, uzsverot, ka nozares uzņēmumi nedrīkst apstāties savā attīstībā, lai nepieļautu konkurentu atrāvienu.

Savukārt Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks norāda, ka cilvēkfaktors mežā vienmēr ir bijis būtisks un tāds paliks arī nākotnē. «Meža īpašniekiem ir nozīmīga loma ne tikai mežu apsaimniekošanā un meža apjoma palielināšanā, bet arī ikdienas mijiedarbībā starp dabu un cilvēku, veidojot līdzsvaru starp to, ko daba dod, un to, ko cilvēks var dot dabai. Par meža īpašniekiem droši varu teikt, ka tie ir cilvēki, kuri domā par nākotni, strādā ilgtspējīgi un seko līdzi mūsdienu tehnoloģijām nozarē. Līdz ar to arī droši varu teikt, ka meža nozare ir perspektīva kā nākotnes darba ņēmējiem, tā arī uzņēmējiem,» pārliecināts ir A.Muižnieks.

AS «Latvijas valsts meži» vadošais eksperts Dagnis Dubrovskis uzsver: «Meža nozīme cilvēces eksistencē, mainoties paaudzēm, nav mazinājusies.  Fundamentālās vērtības, ko nodrošina mežs – siltums, materiāls, pārtika,  gaiss, ko elpojam – joprojām ir svarīgas. Neskatoties uz inflāciju vai citiem apstākļiem, mežkopju darba rezultātā meža kapitālvērtība Latvijā iepriekšējos simts gados ir ievērojami palielinājusies. Meža resursu ekonomiskā vērtība tautsaimniecība Latvijā bijusi svarīga kopš seniem laikiem, it īpaši eksportējot dažādus meža izcelsmes produktus. Arī šobrīd kokrūpniecībā ir arī milzīgas iespējas nākotnes izaugsmei. Jaunajiem zinātniekiem ir iespēja pētīt tādas tēmas kā jaunās paaudzes degvielu, uzskaites, plānošanas un darbu izpildes risinājumus, atjaunojamu, videi draudzīgu materiālu attīstību un resursus taupošu tehnoloģiju lietošanu.»

Avots: AS «Latvijas valsts meži»

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.