Meža kaitēkļu risks Latvijas mežos

Šogad Latvijā jau 300 hektāru platībā konstatēti egļu mizgraužu radīti bojājumi, kā arī pieaugusi zāģlapseņu aktivitāte.

Šā gada karstais pavasaris un 2017. gada lielie rudens plūdi, kad Pededzes un Aiviekstes upju baseinos plašā teritorijā applūda egļu audzes, ir radījuši situāciju, ka Latvijas ziemeļu un austrumu daļā sevišķi strauji ir savairojies bīstamais meža kaitēklis – egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus).

Egļu astoņzobu mizgrauzis apsēdis Lubānas mežus

Lokāli mizgrauzis vairāk savairojies plašo plūdu bojātās egļu audzēs Lubānas apkārtnē.

Egļu astoņzobu mizgrauzis ir bīstamākais kaitēklis egļu audzēs Latvijā, kurš var invadēt ne tikai novājinātas egles un nemizotus kokmateriālus, bet labvēlīgos apstākļos var apdraudēt arī pilnīgi veselus kokus. Biežāk mizgrauzis masveidā savairojas pēc vējgāzēm, bet var kolonizēt arī pārlieka mitruma, ilgstoša sausuma vai citādi novājinātas audzes. Gados, kad mizgrauzis savairojas masveidā, tā darbības dēļ Latvijā var nokalst līdz pat 10 000 hektāri egļu audžu.

Zināmākās mizgrauža ierobežošanas metodes ir feromonu slazdu lietošana, svaigi invadētu koku ciršana un ķeramkoku metode. Efektīvākā metode mizgrauža ierobežošanai ir sanitārā kailcirte – te gan jāatzīmē, ka tā ir efektīva tikai pie nosacījuma, ka nocirstie koki no meža tiek izvesti pēc iespējas ātrāk. Šajās sanitārajās kailcirtēs papildus var izmantot arī feromonu slazdus vai ķeramkoku.

Saskaņā ar LVMI «Silava»  2018. gada nacionālā meža kaitēkļu monitoringa rezultātiem egļu astoņzobu mizgrauža populācija pieauga jau 2018. gadā, ko veicināja siltā vasara. Līdzīgu situāciju 2018. gadā atspoguļoja arī Valsts meža dienesta dati par sanitārajiem atzinumiem – salīdzinot ar 2017. gadu, egles mizgraužu bojājumu apjoms ir palielinājies. Ja iepriekšējos gados egles mizgraužu darbības rezultātā bojāti apmēram 30–50 ha/gadā, tad 2018. gadā tie bija 89,8 ha, bet šogad līdz 1. jūlijam fiksēti postījumi jau 300 hektāru platībā. Līdz šim lielākais mizgraužu radītais kaitējums šogad  novērots Lubānas mitrāja apkārtnē Centrālvidzemes virsmežniecības teritorijā.

Kā atklāj AS «Latvijas valsts meži» (LVM) Ziemeļlatgales reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Dainis Rudzīts, egļu astoņzobu mizgrauzis ir visagresīvākais egļu kaitēklis, kas primāri uzbrūk novājinātām eglēm, bet var arī invadēt pilnīgi veselas egles. Uz šo brīdi Lubānas meža iecirknī ir apzināts un saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums, ka 188 hektāru platībā jāveic vienlaidus bojātu koku novākšana un 1078 hektāru platībā izlases veidā jāizvāc bojātie koki.

Kā ziņo LVM, lai neradītu apdraudējumu vērtīgajām egļu audzēm, Lubānas meža iecirknī ir pārtraukta vienlaidus atjaunošanas ciršu un krājas kopšanas ciršu izstrāde, kurās skujkoku īpatsvars ir lielākas par 30%, kā arī sanitāro izlases ciršu ciršana. Tas darīts ar mērķi, lai neradītu ciršanas atlieku smaržu, kas pievilina mizgraužus vēl lielākā skaitā, un atvairītu tos no nozāģēto koku celmiem un vairošanās tajos. Lai ierobežotu bīstamo egļu kaitēkļu tālāko izplatību, ir izstrādāts rīcības plāns ar ieteikumiem, kādā secībā un kad būtu nocērtamas bojātās audzes un kā jāizvieto feromonu slazdi. Pašlaik galvenokārt tiek izstrādātas bojāto koku cirsmas, balstoties uz Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu. Papildus šajās teritorijās tiek izvietoti arī feromonu slazdi, lai ķertu lidojošās mizgraužu vaboles.

Kopš 2019. gada aprīļa beigām LVM ir veikta bojāto koku ciršana pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma 88 hektāru apjomā un izcirtumos izvietoti 160 feromonu slazdi. Mēneša laikā, kopš slazdu izvietošanas, ir savākts 21 litrs jeb 840 tūkstoši mizgraužu vaboļu.

Paaugstināta zāģlapseņu aktivitāte

Meža kaitēkļi var atstāt būtisku ietekmi uz mežu. Šobrīd lielākos draudus Latvijas mežaudzēm rada priežu rūsganā zāģlapsene (Neodiprion sertifer), kas ir tradicionāls jaunaudžu kaitēklis, bet savas savairošanās laikā bojā visa vecuma priežu audzes. Pašreiz kaitēklis ir novērojams gan jaunaudzēs, gan arī pieaugušo priežu vainagos. Vietām kāpuri novērojami arī apstādījumos augošām priedēm. Šogad priežu rūsganās zāģlapsenes savairošanās apjoms ir nedaudz lielāks nekā citus gadus.

Priežu rūsganā zāģlapsene ir viens no izplatītākajiem un nozīmīgākajiem priežu jaunaudžu kaitēkļiem, kas lielākā vai mazākā skaitā konstatējams katru gadu. Zāģlapsenes negatīvi ietekmē trihogrammas, brakonīdi, jātnieciņi, kāpurmušas, kā arī zeltactiņas, sprakšķu kāpuri un, protams, arī putni. Lai samazinātu skujgrauzēju kaitēkļu bojājumus, riskam pakļautajās mežaudzēs vēlams izvietot būrus putnu piesaistīšanai.

Zāģlapseņu oliņas ziemo uz skujām, no kurām maija vidū šķiļas kāpuri, kuri barojas ar iepriekšējo gadu skujām, kāpuri var apvienoties sevišķi lielās kolonijās, tādējādi nodrošinot savas sugas aizsardzību. Briesmu gadījumā kāpuri atliec galvas un izdala lipīgu šķidrumu, kas atbaida to dabīgos ienaidniekus – skudras. Priedēm pēc zāģlapseņu uzbrukuma notiek vienreizēja pilnīga atskujošanās, ja tas notiek divas vai vairākas reizes pēc kārtas, tad koka izdzīvošanas iespējas ir apdraudētas.

Pierīgā šogad novērojama arī priežu iedzeltenā zāģlapsene (Gilpinia pallida), kurai gada laikā attīstās pat divas paaudzes. Pirmās paaudzes priežu iedzeltenās zāģlapsenes lido maijā., kāpuri izšķiļas maija beigās, uzturas kolonijās un barojas ar skujām līdz jūlija sākumam. Šī, iedzeltenā priežu, zāģlapsene sastopama uz dažāda vecuma priedēm – gan līdz astoņus gadus vecām, gan pieaugušām un pāraugušām priežu audzēm.

Šopavasar atsevišķās vietās ir novērojami arī mazās egļu zāģlapsenes (Pristiphora abietina)  bojājumi. Mazā egļu zāģlapsene oliņas dēj plaukstošu dzinumu skujās un kāpuru bojātās skujas sakalst un nobrūnē.

Avots: Valsts meža dienests, LVM

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *