Mežā jāuzmanās no čūskām un kukaiņiem

Mežs ne tikai sniedz dažādas dabas veltes, bet dažkārt var sagādāt arī nepatīkamus pārdzīvojumus. Gan mežizstrādātājus, gan ogotājus un sēņotājus, gan tos, kuri vienkārši atpūšas mežā, var apdraudēt radības, kuras mēdz kost. Nepatīkama var izrādīties sastapšanās ar agresīvu plēsēju vai mežacūku, tāpat kā ar čūsku, kuras kodiens ir bīstams.

No trijām sugām indīga – tikai odze

Par laimi vismaz pagaidām Latvijā mīt tikai trīs čūsku sugas – zalktis, gludenā čūska un odze. Jārēķinās, ka no šīm trijām sugām indīga ir tikai odze. Lai arī nāves gadījumi no odzes koduma ir reti, tomēr gadījumā, ja tā ir iekodusi, draudi veselībai un dzīvībai ir nopietni.

Odzi var atpazīt pēc tai raksturīgā zigzagveida zīmējuma, kas sniedzas rāpulim pa muguru. Odzēm, atšķirībā no pārējām Latvijas čūskām, acis ir līdzīgas kā kaķiem – vertikālas. Viennozīmīgi pateikt, ka visas odzes ir dzeltenbrūnas nevar, jo to krāsojums ir daudzveidīgs un krāsa var būt arī tumši sarkana, melna, pelēka vai pelēkzaļa. Gadās, ka odzes ir arī pilnīgi melnas un bez raksturīgā zigzagveida zīmējuma.

Parasti čūskas cenšas izvairīties no saskarsmes ar cilvēku un pašas neuzbrūk. Taču laikus nepamanot čūsku vai cilvēkam rīkojoties pārdroši, tā aizsargājoties var uzbrukt un iekost. Odžu kodumi var radīt tik smagu alerģisku reakciju, ka nekavējoties ir vajadzīga mediķu palīdzība, lai novērstu draudus veselībai un dzīvībai.

Odzēm čūskulēni jau trešajā dienā uzskatāmi par pilntiesīgām čūskām ar savu indes devu. Īpaši bīstami čūsku kodieni ir maziem bērniem un tad, ja iekosts galvas vai kakla apvidū, kur asinsrite ir ļoti aktīva, inde ātri izplatās.

Lai izvairītos no čūskas kodiena, ejot mežā, jāstaigā zābakos vai apavos un vilnas zeķēs. Čūskas jūt siltumu un tām nepatīk vibrācija, tādēļ tās pašas cilvēku sajūt un cenšas izvairīties no sastapšanās.

Savukārt zalkti parasti var atpazīt pēc gaišajiem plankumiem galvas abās pusēs, ko nereti iedzīvotāji sauc par zalkša ausīm. Trešā čūsku suga ir ļoti reti sastopama Latvijā un arī nav indīga. Gludenās čūskas pazīme ir ornaments uz galvas.

Ko darīt, ja iekodusi čūska?

NMPD norāda: «Ja iekodusi čūska, koduma vietā būs sāpes un var redzēt pietūkumu. Smagākos gadījumos pēc odzes kodiena cietušajam būs nopietni sirdsdarbības traucējumi, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, caureja. Pietūkums sakostā ķermeņa vieta var izteikti palielināties, āda var kļūt zilgani violeta.

Ja iekodusi čūska, jāpieņem sliktākais variants, ka ir iekodusi odze. Tādā gadījumā jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz tālruni 113, jo cietušajam palīdzība jāsaņem pēc iespējas drīzāk.

Cietušais jānogulda, jāpalīdz viņam nomierināties. Jācenšas nekustināt un neberzēt sakosto ķermeņa daļu, lai inde tik strauji neizplatītos. Tas ir būtiski, jo kustības paātrina asinsriti, līdz ar to arī indes izplatīšanos. Ja iespējams, jādod pastiprināti dzert, lai nodrošinātu organismam šķidrumu.

Uz koduma vietas var uzlikt kaut ko aukstu, lai mazinātu niezi un sašaurinātos asinsvadi. Nekādā gadījumā nedrīkst likt žņaugu vai pārsējus, sūkt indi ar muti, griezt vai piededzināt koduma vietu. Nedrīkst dot nekādus medikamentus, jo nav zināms, kā zāles reaģēs ar čūskas indi.

Taču arī neindīgās čūskas kožot var ievazāt brūcē kādu infekciju. Gludenā čūska gan ir ļoti agresīva, bet nav indīga, tāpat kā daudz biežāk sastopamais zalktis nav indīgs, taču tas no bailēm pa anālo atveri var izdalīt smirdošu šķidrumu. Ja iekodis zalktis, radīsies tikai apsārtums un pampums, jo zalktim indes nemaz nav. Zalkša iekošanas gadījumā veidojas sekundārs audu bojājums ar iespējamību, ka var rasties infekcija.

Iespējams arī, ka cilvēks koduma gadījumā neredz vai neatšķir, kura no čūskām bijusi pie vainas, tādēļ drošības labad tomēr labāk jebkurā gadījumā doties pie ārsta.

Bīstami ir arī indīgie kukaiņi

Taču bīstami ir ne tikai čūsku, bet arī indīgo kukaiņu dzēlieni. Tas gan dažādiem cilvēkiem izpaužas atšķirīgi. Dažam no šiem dzēlieniem ir tik vien kā nelielas sāpes dzēliena brīdī, bet ir bijuši gadījumi, kad lapsenes dzēliens ir beidzies ar cilvēka nāvi. NMP dienesta mediķi regulāri dodas palīgā cilvēkiem, kurus lapsenes vai bites sadzēlušas visdažādākajās situācijās un vietās.

NMPD norāda, ka alerģiska reakcija var attīstīties ļoti strauji un uzreiz pēc kukaiņa dzēliena vai pat vairākas stundas pēc tā. Bīstami var būt, ja kukainis iedzeļ sejā, kaklā, limfmezglos, elpošanas ceļos vai ja vienlaicīgi sadzeļ vairāki kukaiņi. Sevišķi bīstami, ja iedzelts mutes dobumā – strauji piepampstot dzēliena vietai, cietušais var nosmakt.

Dienests arī sniedz savus ieteikumus kā rīkoties, ja iedzēlis indīgais kukainis – lapsene, bite, irsis.

NMPD: «Ja cilvēkam parasti pēc kukaiņu dzēlieniem nav izteiktas alerģiskas reakcijas, dzēluma vietā var parādīties neliels pietūkums, nieze un apsārtums. Šādos gadījumos pietiek, ja dzēluma vietai pieliek vēsumu, kas sašaurinās asinsvadus, mazinās sāpes, niezi un pampumu.

Ja ir nosliece uz alerģiju vai kukainis sadzēlis bērnu, iespējamās alerģijas mazināšanai ieteicams lietot aptiekās iegādājamos pretalerģiskos preparātus.

Ja iedzēlusi bite, dzēliena vietā būs palicis dzelonis – jācenšas to uzmanīgi izņemt. Bites dzeloņa galā ir indes maisiņš, no kura pakāpeniski izdalās inde. Velkot ārā dzeloni, izvairies saspiest indes maisiņu. Pēc tam dzēliena vietai ieteicams uzlikt vēsumu un koduma vietu dezinficēt.

Ja ir iedzelts mutes dobumā, jādod sūkāt ledus gabaliņš vai dzert maziem malkiem aukstu ūdeni, vai pat ēst saldējumu. Sadzelto vietu var dzesēt ar vēsu kompresi arī no ārpuses, kas palīdzēs sašaurināt asinsvadus un mazināt tūsku.

Var izraisīt dzīvībai bīstamu alerģisku reakciju

Cilvēkiem, kas ir jūtīgi pret kukaiņu dzēlieniem, nepieciešams īpaši rūpēties par to, lai samazinātu iedzelšanas risku, kā arī vasarā un rudens sākumā, dodoties ārā, vēlams ņemt līdzi ārsta ieteiktos pretalerģijas līdzekļus, uzsver NMPD.

Lai arī reti, taču atsevišķos gadījumos indīgo kukaiņu dzēlieni var izraisīt dzīvībai bīstamu alerģisku reakciju – anafilaktisko šoku un Kvinkes tūsku. Par smagu alerģisku reakciju var liecināt: aizdusa, smakšana vai apgrūtināta elpošana; samaņas traucējumi, reiboņi vai stipras galvassāpes; pēkšņas sāpes krūtīs, sirdsdarbības paātrināšanās; slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā; ja pietūkums strauji veidojas ne tikai dzēliena vietā, bet tūska sākas arī uz sejas, kakla, rokām, mutē, rīklē, elpošanas ceļos.

Ja pēc indīgo kukaiņu dzēliena veidojas izteikta alerģiska reakcija, kas apdraud cilvēka dzīvību, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz tālruni 113. Ja pēc kukaiņu dzēliena nav izteiktas alerģiskas reakcijas, bet māc šaubas un nezināt, kā rīkoties, var sazināties ar savu ģimenes ārstu vai ārpus darba laika saņemt mediķu konsultāciju, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.

Āris Upenieks

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.