Meža īpašnieku biedrība saskata pretrunas ar saimnieciskās darbības pozitīvu ietekmi

Meža īpašnieku biedrība šī gada novembrī publiskojusi divus rakstus «Cik zaļš būs Zaļais kurss» un «Pielāgoties pareizi nevis politiski».

Tajos, iedziļinoties un pētot izstrādātos ES dokumentus un mērķus, izdarīti secinājumi un konstatēta izvairīšanās no cilvēka saimnieciskās darbības pozitīvās ietekmes atzīšanas un arī šīs lomas noliegšana nākotnē, radot pretrunas izvirzīto mērķu sasniegšanai. Šeit, svarīgākie rakstos minētie argumenti:

CO2 līdzsvaro tieši apsaimniekotās meža platības

«Eiropā ir tikai 4% globālo mežu platības īpatsvars, taču tā saražo 42% no globālā koksnes produktu tirgus vērtības. Mežs ir vienīgais oglekļa piesaistes avots, kas ir veidojies pēdējās desmitgadēs. Iedomājieties, kāda būtu Eiropas Savienības CO2 bilance, ja nebūtu mežsaimniecības. Meža platības, kas šobrīd līdzsvaro Eiropas CO2 bilanci netika radītas vides apsvērumu dēļ, bet gan ekonomisku – plānojot mežsaimniecību ar koksnes iegūšanu nākotnē.

Oglekļa uzglabāšana mežos nav vienīgais ieguvums, ko meži šodien dod sabiedrībai. Atbilstoši pētījumiem, Eiropas meži kompensē 16–20% Eiropas radītās emisijas. Un tas ir pateicoties trīs «S» pieejai – SINK, SEQUESTRATION, STORAGE, jeb  – glabātuve, piesaiste, un koksnes izmantošana produktos. Diemžēl, jaunie Eiropas Savienības politikas dokumenti šķiet neņem vērā šo līdzsvaru, kas ir nodrošinājis līdzšinējos klimata ietekmes mazināšanas efektus. Šobrīd uzsvars dokumentos ir uz oglekļa noturēšanas efektu – iekonservēt to, kas ir piesaistīts mežā. Taču šāda pieeja neņem vērā riskus, ko rada dabiskie traucējumi mežiem.

Eiropas Savienībā ietver daudz neskaidrību un pretrunu. No vienas puses globālais pieprasījums pēc izejmateriāliem aug, bet klimata pārmaiņu un ar to saistīto dabas traucējumu ietekmē mainās arī biomasas ražošanas iespējas un ir grūti prognozēt šo faktoru ietekmi attīstību nākotnē.

Tiek ignorēta meža daudzfunkcionalitāte?

Jaunā Eiropas industriālā stratēģija uzstāda mērķus nodrošināt tīru un izmaksās pieejamu enerģiju un izejmateriālus, kā arī nodrošināt oglekļa pēdas samazinājumu, izmantojot vairāk meža biomasas. Taču tehnoloģiskās koksnes pārdošana enerģijai nav meža apsaimniekošanas mērķis, tas tikai uzlabo meža kopšanas ciršu ekonomisko pamatojumu un ļauj gūt nelielus ienākumus, pārdodot zemes kvalitātes koksni, kas kopā veido meža apsaimniekošanas ekonomisko ilgtspēju. Tāpat arī kopējās lauksaimniecības politikas mērķi reģionu attīstībai un socioekonomisko mērķu sasniegšanai lauku apvidos nav iedomājama bez meža nozares vērtības ķēdes attīstības.

Zaļais kurss nenovērtē bioekonomikas potenciālu, liekot uzsvaru uz mežu kā oglekļa saglabātāju un bioloģiskās daudzveidības pakalpojumu nodrošinātāju. Tajā ir ļoti maz runāts par meža daudzfunkcionalitāti, kas sabiedrībai nodrošina neskaitāmas vajadzības. Klimata ietekmes mazināšana, pielāgošanās stratēģija un bioloģiskās daudzveidības nodrošināšana ir cieši savijušās mežā. Lai kontrolētu dabas katastrofu riskus un veidotu mežus noturīgus pret klimata izmaiņām, lai uzturētu mežos spēju nodrošināt tā dažādās funkcijas, t.s., CO2 piesaisti un bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanu, ir nepieciešami meža apsaimniekošanas pasākumi.

Šobrīd tiek izstrādāti virkne ES dokumentu, kuri katri uz meža funkcijām skatās no savu vajadzību skatu punkta, tāpēc meža nozarei ir daudz jādara, lai palīdzētu politikas veidotājiem ieraudzīt pilnu komplekso meža nozares bildi un tās potenciāls tiktu izmantots klimata mērķu sasniegšanā.

Meži – instruments klimata izmaiņu mazināšanai

Ir skaidrs, ka meža resursiem ir ļoti nozīmīga loma klimata regulācijā, tāpēc ir svarīgi izprast, kā klimata izmaiņas ietekmēs mežu un mežsaimniecību un kādai ir jābūt mežsaimniecībai, lai tā būtu noturīga pret izmaiņām un sniegtu labumu pārmaiņu mazināšanā.

Eiropas Meža īpašnieku konfederācija (CEPF), paužot pozīciju jaunās pielāgošanās stratēģijas izstrādes procesā uzsver, ka mežos ir nozīmīgs potenciāls klimata izmaiņu mazināšanai. Atbildīgās organizācijas tiek aicinātas savos dokumentos uzsvērt aktīvi apsaimniekotu mežu lomu pielāgošanās stratēģijā un ietekmes mazināšanā, konkrēti norādot uz šādiem pasākumiem:

• Uzsvērt oglekļa dioksīda uzglabāšanas potenciālu koksnes produktos, kā arī klimata izmaiņu mazināšanu aizstājot fosilos izejmateriālus un enerģiju ar aktīvāku koksnes un tās produktu izmantošanu.

• Palielināt CO2 piesaisti ar aktīvu meža apsaimniekošanu un jaunu mežu veidošanu;

• Pielāgot meža apsaimniekošanas praksi, lai meži būtu noturīgāki mainīgos klimatiskos apstākļos.

Risinājums, lai pretotos negatīvajām tendencēm ir ilgtspējīga adaptīva meža apsaimniekošana, kas rada sinerģiju starp klimata ietekmes mazināšanu un pielāgošanās vajadzībām. Meža nozare palīdz mazināt klimata izmaiņas aizstājot fosilos izejmateriālus un enerģiju ar koksnes biomasu, nodrošinot mežu augšanu kā arī pārējās meža funkcijas. Turklāt, attīstot tirgu tehnoloģiskai koksnei, tādi klimata ietekmes mazināšanas pasākumi kā regulāra kopšana, būs ekonomiski pievilcīgāki meža īpašniekiem ar ilgtermiņa pozitīvu ietekmi uz mežu dzīvotspēju un veselību.

Augusta vidū CEPF rīkotajā startautiskajā vebinārā apdrošināšanas kompānijas Länsförsäkringar AB pārstāvis no Zviedrijas iepazīstināja ar uzņēmuma pieredzi un secinājumiem meža apdrošināšanā. Kompānija ir izmaksājusi nopietnas kompensācijas gan par 2005.gada vētras postījumiem, gan par 2014. gada ugunsgrēku sekām. Kā apdrošinātāji, viņi spēj novērtēt, kādi meži un kādi pasākumi mazina riskus mežsaimniecībai. Piemēram, lai mazinātu vētras postījumu riskus svarīgi ir šādi faktori: savlaicīgi veiktas jaunaudžu un krājas kopšanas cirtes, meža tipam atbilstoša koku sugu izvēle, samazināts galvenās cirtes vecums, jauktu koku audzes, dažāda vecuma audzes. Ugunsgrēku risku mazināšanai svarīgi ir ceļu tīkls mežā, dažādu sugu un vecumu koku sastāvs, augsnes mitrums un meža tipam atbilstošs koku sugu sastāvs. Šī pieredze no Zviedrijas ir vērtīga ar to, ka tā ir kā trešās puses novērtējums par meža noturību pret riskiem, turklāt to ir iespējams veidot ar zināšanās balstītiem lēmumiem.»