Meža īpašniekiem laiks sadarboties

DSC_5071_cv

Vēlēšanu sakarā atliek vien aicināt: «Meža īpašnieki, balsosim par savējiem, par sadarbību darbības būtībā!» Meža īpašniekiem ir jādomā par sadarbību pareizā veidā – pašiem, šeit Latvijā apsaimniekojot Latvijas zemi, tā palīdzot vienam otram.

Ilgtermiņa sadarbība nodrošina atbildību

Apstākļi tam ir izveidojušies. Neskatoties uz daudzu Latvijas ekonomikas nozaru rādītāju lejupslīdi, tāds nepastāv meža nozarē. Kooperācija ir perspektīvs apvienošanās veids ar lielām iespējām. Savs resurss – sava kārtība – sava valsts. Katram, kuram ir pat vismazākais meža īpašums, ir iespēja iegūt savu balsi. Šīs ir tās pārmaiņas, kas maina sadarbību darbības būtībā. Tas ir pamats katra meža īpašnieka dzīves pārmaiņai – jaunām atklāsmēm, jaunai sadarbības formai, jaunām iespējām, ar mērķi strādāt un pelnīt savā zemē. Tās ir vienotas intereses, savstarpēja atbalsta iespējas un drošības sajūta.

Kā «Meža Avīzei» pastāstīja Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS) «L.V.Mežs» valdes priekšsēdētājs Modris Kalvāns, kooperatīvam nav politiskās piederības. Iestājoties kooperatīvā jebkurš meža īpašnieks, samaksājot 22 EUR, saņem vienu paju un iegūst sadarbības partnera statusu, līdz ar to kļūst ne tikai par biedru, bet par visu biedru sadarbības partneri. Kooperatīva vadība uzskata, ka kooperatīvam nauda savas darbības uzturēšanai jānopelna pašam, nevis tā jāprasa no biedriem. Balstoties uz savstarpēju līgumu par biedru meža īpašumu apsaimniekošanu, vadība veic kooperatīva biedru mežos izaudzētās koksnes pārdošanu par maksimālo cenu, jo kopīgi saražotais koksnes apjoms jau šobrīd dod iespēju saņemt piemaksas par apjomu. Vadība uzklausa biedrus 24 stundas diennaktī. Kooperatīva biedri atbalsta kooperatīva pastāvēšanu ar saprātīgu daļu no savas peļņas. Kooperatīva priekšrocība salīdzinājumā ar jebkuru mežizstrādes firmu ir tā, ka meža apsaimniekošana nesākas un nebeidzas ar meža ciršanu. Pateicoties vispusīgajām zināšanām par Eiropas finansējuma ieguves iespējām, medību platību iznomāšanu, meža atjaunošanu un citiem mežkopības un vides jautājumiem sākot no stādīšanas un beidzot ar meža sertifikāciju, piesaistot atbilstošu profesiju speciālistus, kooperatīvs par meža īpašumu apsaimniekošanu uzņemas atbildību ilgtermiņā. Būtībā meža īpašnieks pārliek savu atbildības nastu un maksimālās peļņas gūšanas pienākumus uz kooperatīva pleciem.

«Pirms darba uzsākšanas mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā  «L.V.Mežs», strādāju par pasniedzēju LLU Meža fakultātē un pasniedzu meža atjaunošanu,» ar sevi iepazīstina kooperatīva valdes priekšsēdētājs Modris Kalvāns. «Uzskatu, ka mežsaimniecību pārzinu labāk nekā jebkuru citu nozari. Tādēļ tagad esmu laimīgs cilvēks – mans darbs ir mans hobijs.»

Mežs nav tikai koki un kooperatīva intereses to nocirst

«Tā kāds mans nejauši uzrunāts paziņa, kura īpašumā ir vairāk kā 20 ha meža aizsargājamā teritorijā, ar kooperatīva palīdzību tika pie 1200 EUR un tos vēlas saņemt arī nākamgad. Viņš pats nebūtu uzrakstījis projektu Eiropas atbalsta saņemšanai. Kādam no mūsu kooperatīva biedriem pēkšņi radās situācija, kad steidzami nepieciešams aizdevums. Kā Jūs domājat, pie kā viņš vērsās, vai pie ārvalstu bankas? Tāpat arī iespēju robežās esam gatavi sadarboties ar tiem meža īpašniekiem, kuri nonākuši parādsaistībās, sniedzot palīdzīgu roku. Tie ir tikai daži no piemēriem, kas maina cilvēku priekšstatus par kooperācijas ieguvumiem Latvijā. Mēs šodien esam kļuvuši interesanti gan meža īpašniekiem, gan koksnes uzpircējiem. Arī ar AS «Latvijas valsts meži», kurā strādā zinošākie nozares speciālisti, mums veidojas ļoti laba sadarbība un nākotnē to plānojam aizvien attīstīt,» ar gandarījumu atklāj Modris Kalvāns.

«Par medību platību iznomāšanu šobrīd daži meža īpašnieki nesaņem neko, bet daži līdz pat 10 EUR/ha gadā. Šis ir resurss, ko izmanto 30 000 mednieki. Mēs strādājam pie pamatotas cenas noteikšanas par vienu hektāru. Katrs īpašnieks būs priecīgs, ja viņa kontā ieripos naudas summiņa, kas nosegs, piemēram, zemes nodokli. Šobrīd ir nepārtraukti kašķi, ka kādam kaut kur kartupeļi apēsti, varbūt līgumi ir nepareizi noslēgti. Šī gada laikā ceram «iekustināt» to, ka mēs kooperatīva meža īpašnieku mežus un lauksaimniecības zemes iznomāsim medību kolektīviem par atlīdzību. Ja būs problēmas ar bebru vai ar pārnadzi, meža īpašnieks vērsīsies pie mums un mēs vērsīsimies pie tā kolektīva, kam šī platība būs iznomāta. Ieguvēji būs abas puses. Īpašniekam garants, ka viņu pārstāvēs profesionālis, medniekam garants, ka viņš diskutēs ar profesionāli. Tā ir arī iespēja medniekam kļūt par daudz pozitīvāku tēlu nekā līdz šim.

Kooperatīva devums Latvijai

Apvienojot meža īpašniekus kooperatīvā, paveras iespēja radīt mežam lielāku un pieaugošu vērtību. Tās ir kooperatīva devums Latvijai. Mūsu uzdevums ir mazās cirsmās ražot maksimāli daudz sortimentu, pārdodot par maksimāli lielāko cenu. Mazas cirsmas īpašnieks ar savu mazo apjomu zaudē, bet kā kooperatīva biedrs, kuru kooperatīvs iekļauj vairāku mazu cirsmu loģistikas ķēdē, meža īpašnieks iegūst lielāku peļņu. Līdz ar to Latvijā ražotie meža produkti tiek pārdoti par lielāko vērtību.  Pieaugoša vērtība mežam tiek iegūta arī ilgtermiņā realizētas kvalitatīvas meža kopšanas rezultātā.

Protams, daudzas mežizstrādes firmas strādā labi, taču nekad nav iespējams paredzēt, kurā brīdī var izrādīties, ka tomēr pēc principa nocērtu – aizbraucu – aizmirstu. Pēc savu biedru stāstītā zinām, ka meža īpašnieks domā tā: «Atkal jācērt mežs – atkal būs dažādas problēmas.» Arī izvēloties koksnes uzpircēju svarīgi būt pārliecinātam, ka tevi negrib piemuļķot. Objektīvi jāvērtē cena, uzmērīšana, transporta attālums. Var piedāvāt labu cenu, bet kad ar «līkiem» mērinstrumentiem uzmēra kravu kokmateriālu pieņemšanas uzņēmumā, cena par apjomu sanāk stipri zemāka nekā citur.

Visus mežsaimnieciskos darbus kooperatīva biedriem nodrošinām ar līgumpartneru palīdzību. Izvērtējam sniegto pakalpojumu kvalitāti. Pārsvarā liekam akcentu uz meža izstrādi ar zāģeru brigādi. Kāpēc ne ar harvesteru? Pati tehnika kā tāda ir skaista un laba, bet visu izšķir tas, kas sēž pie «pogām». Labu operatoru Latvijā ir ļoti maz.

Kooperatīva biedriem un citiem meža īpašniekiem piedāvājam apgūt arī zināšanas par mežu. Kopā ar biedrību «Meža konsultants» esam uzsākuši ļoti pozitīvu sadarbību kooperatīva biedru, meža īpašnieku apmācībā. Esam realizējuši vienu apmācību projektu. Liels paldies jāsaka meža īpašnieku biedrības «Meža konsultants» vadītājai Sigitai Vaivadei un Dienvidkurzemes virsmežzinim Jānim Iesalniekam, jo sniegto apmācību līmenis liecina, ka pārējai Latvijai ir uz ko tiekties.

Šodien viens no populārākajiem cirsmu pārdošanas veidiem ir cirsmu izsoles. Esam pierādījuši, ka realizējot apaļo kokmateriālu caur kooperatīvu meža īpašnieks tomēr saņem vēl vairāk. Jo vairāk būsim, jo labāku cenu saņemsim par savu izaudzēto koksni.

Kooperatīva modelis ir optimāls risinājums, lai cilvēki ne tikai iegūtu zināšanas, bet arī apmainītos ar pieredzi un brīvprātīgi iesaistītos darbībā pēc būtības. Kvalitatīvu meža produktu audzēšana un meža produktu vērtības palielināšana nav katra sabiedrības indivīda atsevišķs uzdevums, bet gan visas sabiedrības kopumā,» ir pārliecināts mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «L.V.Mežs» valdes priekšsēdētājs Modris Kalvāns.

 

Vineta Kalve

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.