Meža īpašnieki pieprasa efektīvu atbalstu mežsaimniecībai

Latvijas Meža īpašnieku biedrība 27. februārī Siguldā rīkoja tikšanos reģionālo meža īpašnieku biedrību un kooperatīvu pārstāvjiem.

Kopīgi tika diskutēts par mežsaimniecības atbalsta pasākumiem pēc 2020. gada, notika apmaiņa ar informāciju par biedrību un kooperatīvu attīstību 2017. gadā, plāniem 2018. gadā un tālākā nākotnē.

Svarīga ir sadarbība

Sanāksmes vadību arī šogad uzņēmās Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, atklāšanas runā uzsverot, ka meža īpašniekus vienojošajām organizācijām ir ļoti svarīgi komunicēt savā starpā un strādāt kopīgu mērķu vārdā, lai risinātu meža īpašniekiem un nozarei svarīgus jautājumus. Kā piemērs tam, ka sadarbībai ir rezultāts, ir meža īpašnieku organizāciju kopīgi sagatavoto priekšlikumu iestrāde politikas plānošanas un normatīvajos dokumentos, kā piemēram nosacījumu maiņa  atbalsta pasākumā «Ieguldījumiem meža platības paplašināšanā un dzīvotspējas uzlabošanā» un to apstiprināšana gan Lauku uzraudzības komitejā, gan Eiropas komisijā un visbeidzot 27. februāra Ministru kabineta sēdē.

Ieskicē nākotnes plānus

Šoreiz sanāksmē tika pārrunāts ne tikai iepriekšējā gadā pieredzētais, bet arī nākotnes plāni un attīstības iespējas, kā arī traucēkļi meža īpašnieku un nozares kopējai attīstībai. Diskusijā par kopējo lauksaimniecības politiku un atbalstāmajām aktivitātēm plānošanas periodā pēc 2020. gada īpaši tika atzīmētas tādas aktivitātes kā jaunaudžu kopšana, atbalsts neproduktīvo audžu nomaiņai un neizmantotās zemes apmežošanai. Īpaša diskusija izvērtās par meliorācijas jautājumu, kas ir aktualizējies, ņemot vērā 2017. gada vasaras un rudens lietavas. Tāpat kā īpaši svarīgs tika uzsvērts jautājums par atbalstu stādāmā materiāla iegādei meža atjaunošanā.  Šobrīd situācija, kad  privātajos mežos stādot tiek atjaunots mazāk par 1/3 no kopējā atjaunoto platību apjoma, nozīmē to, ka pilnvērtīgi netiek izmantotas zinātnieku jaunākās atziņas un meža selekcionāru darba rezultāti. Stādīto platību pieaugumu varētu stimulēt, ieviešot atbalsta pasākumu stādāmā materiāla iegādei.

Meža īpašnieku organizāciju pārstāvji parakstīja vēstuli, kas adresēta Ministru prezidentam un Zemkopības ministram, kurā amatpersonas tiek aicinātas aktīvi aizstāvēt mežsaimniecības intereses sarunās par Latvijas pozīciju attiecībā uz Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020.gada, kā arī iekļaut konkrētus mežsaimniecības atbalsta pasākumus Lauku attīstības plānā.

Identificē galvenos šķēršļus

Sanāksmes noslēguma daļā kopīgi tika identificēti galvenie traucēkļi veiksmīgākai mežsaimniecības attīstībai Latvijā. Kā viens no galvenajiem šķēršļiem meža īpašnieku vidū joprojām tika atzīmēta neadekvāta normatīvā vide, kas nav vērsta uz zemes izmantošanas efektivitātes veicināšanu. Attiecībā uz dabas aizsardzības prasībām, meža īpašnieki nevērtē pozitīvi represīvo jaunu aprobežojumu uzlikšanu, t.i., tādu procesu, kur īpašnieka intereses netiek ņemtas vērā. Tādejādi bieži vien pilnīgs saimnieciskās darbības aizliegums nesasniedz tos mērķus, kuru dēļ aprobežojumi uzlikti. Tādos gadījumos ieguvējs nav neviens. Nereti aizsardzības prasības nav konsekventas, arī kompensācijas visos gadījumos nav atbilstošas. Uzskaitītie traucēkļi pavisam noteikti apliecina, ka darbs meža īpašnieku apvienojošajām organizācijām būs vēl daudzus gadus, bet kopā strādājot, iespējams sasniegt savus mērķus. Sanāksmē piedalījās 14 meža īpašnieku organizāciju pārstāvji. Šādas sanāksmes, ko organizē Latvijas Meža īpašnieku biedrība, kas dibināta 2005. gadā, jau kļuvušas par tradīciju. Biedrība šobrīd apvieno 340 biedrus, kuru īpašumu platības un mērķi meža apsaimniekošanā ir ļoti atšķirīgi – ir biedri, kuriem pieder tikai daži hektāri meža, kā arī juridiskas personas, kurām mežsaimniecība ir galvenais darbības veids.

Latvijas Meža īpašnieku biedrība

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.