Meža dzīvnieku postījumu problēmu var risināt sadarbojoties

Nereti meža un zemes īpašnieki nezina, kur vērsties, atrodot meža dzīvnieku nodarītus postījumus, piemēram, bojātus jaunaudzes kociņus (noberzta miza, nokostas galotnes vai tml.).

Šo jautājumu skaidro Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.

Aizsargāt īpašumu ir īpašnieka pienākums

Jāsāk jau ar to, ka zemes īpašniekam Medību likumā ir noteikts pienākums nodrošināt aizsardzības pasākumus pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem. Likums faktiski pasaka to, ka īpašniekam, izvērtējot iespējamo pārnadžu bojājumu riskus, jāveic meža aizsardzības pasākumi, piemēram, apstrādājot jaunaudzes ar repelentiem. Par veiktajiem aizsardzības pasākumiem ir jāinformē medību tiesību lietotāji. Kamēr nav noslēgts medību tiesību nomas līgums ar medniekiem, visu atbildību par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem un zaudējumiem uzņemas zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Medību tiesību nomas līgums, īpašuma aizsardzības pasākumi, mednieku informēšana par veiktajiem aizsardzības pasākumiem un konstatētajiem postījumiem – tie ir priekšnoteikumi medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu samazināšanai no medību tiesību īpašnieka puses.

Ja tomēr nodarīti postījumi

Vispirms jāsazinās ar medniekiem. Taču, ja noskaidrojies, ka abas puses savus pienākumus ir izpildījušas, bet medījamo dzīvnieku nodarītie postījumi nemazinās, jāvēršas VMD. Gadījumos, kad veikti aizsardzības pasākumi postījumu samazināšanai, pieļaujamais nomedīšanas apjoms ir izmantots, bet postījumi joprojām turpinās, VMD ir pamats izsniegt papildu nomedīšanas atļaujas, kas tiek izmantotas postījumu vietās.

Ja radušās problēmas ar medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, kuras nav VMD kompetencē, tad jāvēršas vietējās pašvaldības Medību koordinācijas komisijā.  Lielākoties tie ir gadījumi, kad īpašnieks uzskata, ka mednieki nav pienācīgi pildījuši savu pienākumu, un tā rezultātā nodarīti zaudējumi. Īpašnieks vēršas attiecīgajā pašvaldībā medību koordinācijas komisijā ar iesniegumu, kurā norāda zemes vienību, aptuveno postījumu apjomu, postījumu raksturojumu un veiktos aizsardzības pasākumus. Savukārt komisija izskata šo iesniegumu atbilstoši Ministru kabineta 26.05.2014. noteikumiem Nr. 269 «Noteikumi par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu noteikšanu un medību koordinācijas komisijām». Medību koordinācijas komisijas kompetencē ir noteikt medījamo dzīvnieku postījumu rezultātā nodarīto zaudējumu apmēru. Komisija pieaicina kā īpašnieku, tā medību tiesību lietotāju un izvērtē, kā katrs no tiem pildījis savus pienākumus. Pēc tam komisija pieņem lēmumu atkarībā no konstatētajiem lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.

Ja īpašnieks nav veicis aizsardzības pasākumus pret iespējamiem medījamo dzīvnieku postījumiem lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai, tad arī medību koordinācijas komisijai nav pamata noteikt zaudējumu apmēru un postījumu pakāpi.

Sadarbības pamatā – savstarpēja komunikācija

Ne tikai īpašnieks ir tas, kura pienākums ir informēt medniekus par postījumiem. Arī medniekiem, ja viņi medību platībās novērojuši postījumus, par to jāinformē īpašnieks. Tas palīdzētu īpašniekam plānot aizsardzības pasākumus. Savstarpēja komunikācija ir sadarbības pamats, lai abas puses pildītu savus pienākumus un mazinātu bojājumu riskus. Arī medības jāplāno atbilstoši noteiktajam pieļaujamajam nomedīšanas apjomam un termiņam. Medības galvenokārt jāplāno tur, kur pastāv augstāks medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu risks. Taču, kamēr vien mežā būs dzīvnieki, pastāvēs arī postījumu risks. Tāpēc galvenais ir panākt, lai cilvēka saimnieciskās intereses tiktu  līdzsvarotas ar vides aizsardzības interesēm, nodrošinot medību resursu ilgtermiņa apsaimniekošanu.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, Sarmīte Grundšteine

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.