Mednieku un zemes īpašnieku vienprātība neizslēdz dzīvnieku postījumus

«Jaunās» aļņu pārvaldīšanas piektajā medību sezonā Zviedrijā, mednieki un zemes īpašnieki kopā nosprauda mērķus un plānoja medības. Modelis uzlaboja vienprātību pušu starpā, bet inventarizācijā joprojām atklājās lieli kokaugu apkodumi.

Aļņu pārvaldīšanas sistēma neglābj

Šādu aļņu pārvaldīšanu ieviesa 2012. gadā ar valdības lēmumu, jo tika uzskatīts, ka vecā sistēma nedarbojās. Izvirzītais mērķis saskaņā ar jauno aļņu pārvaldīšanu bija «veidot augstas kvalitātes aļņu populāciju, kura būtu līdzsvarā ar barības resursiem un kura ievērotu svarīgākās vispārējās intereses».

Atšķirībā no tā, ka agrāk lēmumu par sadalījumu vienprātīgi pieņēma lēņu pārvaldes, tagad tie bija mednieki un zemes īpašnieki, kuri kopā nosprauda mērķus aļņu medībām. Pamatā tā ir vietējā un reģionālā piesaiste un sadarbība. Aļņu pārvaldīšanai jābūt bāzētai arī uz zināšanām, piemēram, izmantojot kvalitatīvas inventarizācijas metodes, un jābūt adaptīvai, t.i., jāspēj piemēroties atkarībā no priekšnosacījumiem.

Bet vēl joprojām nav jūtams nekāds vispārējs uzlabojums situācijā ar postījumiem, tā saka Kristers Kalēns (Christer Kalen), Meža pārvaldes speciālists medījamo dzīvnieku jautājumā un atbildīgais par gadskārtējo aļņu izdarīto kokaugu apkodumu inventarizāciju («Äbin»).

«Ir redzami gaismas stari, bet, ja es krāsotu ar plato otu, tad pat šī gada skaitļi rāda, ka stāvoklis ir nopietns visā Zviedrijā. Īpaši nopietni ir priežu apkodumi Jētalandē (Götaland). Vesterbotenā (Västerbotten), kur bojājumi pagājušajā un aizpagājušajā gadā bija ciešamā līmenī, diemžēl pagrieziens noticis atkal uz slikto pusi. Pat tādām sugām kā pīlādzim, blīgznai, apsei un ozolam (Rase) klājas ļoti grūti, kas ir īpaši satraucoši, domājot par bioloģisko daudzveidību. Arī bērzs ir vispārēji smagi bojāts,» saka Kristers Kalēns.

Pēteris Kristofersons (Peter Christoffersson), atbildīgais par meža jautājumiem un medījamo dzīvnieku pārvaldīšanu uzņēmumā «Holmen Skog», stāsta, ka apgabalos, kur situācija ir vissliktākā, redzami milzīgi priežu postījumi: «Mums var būt 20–25 procenti gadskārtēju svaigu postījumu. Tas attiecas gan uz ziemas postījumiem, gan apkodumiem vasaras sākumā, ko izdarījuši aļņi, brieži un stirnas. Postījumu daļu «Holmen» piederošajā zemē var salīdzināt ar mežsaimniecības mērķi – septiņām no desmit priedēm jābūt nebojātām, kad tās pārsniedz piecus metrus. Tam pieļaujams maksimāli 2–5 procenti gadskārtējo svaigo postījumu (apkodumi gan ziemā, gan vasarā). Tāds ir arī mērķis, kuram piekrīt daudzi aļņu pārvaldīšanas apgabali.»

Merta Valgrēne (Märta Wallgren), «Skogsforsk» pētniece, norāda, ka stāvoklis ir nopietns, raugoties no vairākiem aspektiem: «Postījumu līmeņi pašreiz ir tik lieli, ka tie, iespējams, nozīmē iespaidīgu ekonomisko zaudējumu, pat ja nav pieejami precīzi skaitļi. Vairāki pētījumi nepieciešami, un daži tiek veikti pašreiz. Nopietni ir arī tas, ka postījumu apmēri maina meža apsaimniekotāju rīcību, piemēram, meža īpašnieki dienvidu Zviedrijā nestāda vairs priedi, bet gan lielās platībās stāda egli pat priežu meža augsnē. Tas norāda uz lielām problēmām nākotnē: lielāki postījumi tajās nedaudzajās priežu jaunaudzēs, kas ir palikušas; produktivitātes zaudējumi; sliktāka bioloģiskā daudzveidība un samazinātas atpūtas iespējas. Bet, neskatoties uz lielajiem aļņu izdarītiem postījumiem, mežsaimniecības pārstāvji, ar kuriem «Skogseko» ir runājis, ir apmierināti ar aļņu pārvaldīšanas modeli, kāds tas Zviedrijā ir paredzēts. Bet rezultāts nav apmierinošs.» «Iespējams, ka tā ir pasaules labākā aļņu pārvaldīšanas sistēma. Tā balstīta uz faktiem un zināšanām, un plāni tiek pārskatīti katru gadu. Bet apkodumu apjoms ir nepieņemams daudzās vietās,» uzskata Ronijs Lēfstrands, atbildīgais par medībām un pārnadžu medījamiem dzīvniekiem «Sveaskog». Raugoties no mednieku puses, liekas, ka jaunā aļņu pārvaldīšana darbojas diezgan labi. «Jā, es domāju, ka tā varētu teikt. Es esmu bijis Mednieku apvienības biedrs jau diezgan ilgu laiku. Atceros, kad es iestājos, daudz strīdējās par to, kādas inventarizācijas metodes vajadzētu izmantot. Mednieki neticēja «Äbin» (aļņu izdarīto kokaugu apkodumu inventarizācijai) un mežu īpašnieki neticēja «Älgobs» (aļņu novērošanai), bet tagad tai diskusijai jau mēs esam mazliet garām. Bija svarīgi, ka Meža pārvalde (Skogsstyrelsen) un Zviedrijas lauksaimniecības universitāte (SLU) iesaistījās un nodrošināja «Äbin» kvalitāti,» saka Dāniels Lignē (Daniel Ligne), Zviedrijas mednieku apvienības valsts medību saimniecības konsultants.

Ja raugās uz aļņu pārvaldīšanas plāniem, kopumā jau visi «tur ārā» ir vienisprātis. Lielākās ķildas ir nacionālajā līmenī nevis reģionālajā līmenī.

Tas, par ko, protams, notiek diskusijas, ir –  vai aļņu populācija nav pārāk liela. Saskaņā ar ziņojumu no «Skogsfors», kurā viena no rakstītājām ir Merta Valgrēna, Zviedrijā ir blīvākā aļņu populācija pasaulē. «Es varu vienīgi konstatēt to, ka alnis ir nozīmīgs iedarbības faktors attiecībā uz iespējām mežsaimniecībā izmantot priedi. Bet mans uzdevums nav pateikt, ka populācija ir jāsamazina, bet gan tikai sniegt faktus,» saka Merta Valgrēna.

Arī Dāniels Lignē neuzskata, ka viņam vai kādam citam nacionālā līmenī būtu jāpasaka, ka aļņi izšaujami vairāk.

Stādīt vai medīt?

Aļņu populācijas lielumu jānosaka reģionālajā līmenī, bet, protams, ir apgabali ar paaugstinātiem postījumu līmeņiem un te izšaujamo medījamo dzīvnieku skaitu nepieciešams palielināt. Taču tajā pašā laikā ir divas stūres, ar kurām jāstūrē – izšaušana un vairāk priežu.

Ir kaut kas, par ko pat meža apsaimniekotāji un Meža pārvalde ir vienisprātis: Virzīšanās uz priekšu nenozīmē vai nu palielināt izšaušanu vai stādīt vairāk priedi, bet gan nepieciešamas ir abas darbības.

Vienlaicīgi Ronijs Lēfstrands modelē situāciju: Mēs neuzskatām, ka aļņu pārvaldīšanas apgabalos, kur priežu audzes ļoti lielā apjomā ir atjaunotas ar priedi, vēl papildus priede ir laba alternatīva. Mēs domājam, ka te barošanās iespēju radīšanas pasākumiem ir maza nozīme un tāpēc mēs šaubāmies, vai tos vajadzētu veikt. Tajā vietā nepieciešams veikt medījamo dzīvnieku pielāgošanas pasākumus.

Kristers Kalēns no Mežu pārvaldes uzskata, ka liels izaicinājums ir rūpīgāk izvērtēt «Äbin» rezultātus pārvaldības lēmumos. Piemēram, ir tādi apgabali, kur postījumi ir lieli, bet vienalga tiek nolemts aļņu populāciju palielināt. Taču Dāniels Lignē domā, ka būs grūti likt medniekiem samierināties ar mazāku aļņu populāciju.

Aļņu medības ir gandrīz kā reliģija. Turpretī vajadzētu aizdomāties arī par citām medījamo dzīvnieku sugām, kas ir barības konkurenti. Ronijs Lēfstrands, «Sveaskog», uzskata, ka ir problemātiski vienīgi diskutēt par aļņu populāciju no vēlmju viedokļa attiecībā uz šāvienu skaitu vai postījumiem šodien. Mums jāraugās uz aļņu pārvaldīšanu no sabiedrības un paaudžu perspektīvas. Vai neradīsim negatīvas sekas mūsu pēcnācējiem, atstājot pārāk lielu aļņu populāciju šodien?

Norāda uz vienprātību

Tie, ar kuriem «Skogseko» ir runājis, vēlas vienalga izcelt pastāvošo vienprātību – ja vēl ne visur, tad vismaz vietējā līmenī tā pastāv. «Mēs esam attīstījuši labu sadarbību ar medniekiem, mums piederošā zemē, un mums taču ir kopīgas intereses,» saka Pēteris Kristofersons, «Holmen skog».

Bez tam mežsaimniecības pārstāvis un Zviedrijas mednieku apvienība tikko parakstīja nodomu protokolu – ja to mazliet pārspīlē, sava veida miera līgumu, lai samazinātu konfliktus aļņu pārvaldīšanā. Tajā ir punkti par kopīgu pieeju un skaidrojumi dažādos jautājumos, piemēram, viedoklis par inventarizācijas metodēm un medījamo dzīvnieku barības sabalansēšanu. Aļņu pārvaldīšana ir kompleksa, un sistēmai ir jādod laiks. Tas nozīmē, ka vienam otru jārespektē, jāņem vērā fakti un zināšanas, un jānotur mierīgas debates, –  saka Ronijs Lēfstrands.

Kā notiek aļņu pārvaldīšana

Valsts ir sadalīta 149 aļņu pārvaldīšanas apgabalos, lai koordinētu aļņu medības. Par aļņu pārvaldīšanas apgabalu atbild aļņu pārvaldīšanas grupa, kura sastāv no trīs medniekiem un trīs zemes īpašniekiem. Priekšsēdētājs ir no zemes īpašnieku puses, un viņam ir izšķirošās balss tiesības. Grupa izveido aļņu pārvaldīšanas plānu un nosprauž mērķus izšaušanai, kā arī seko līdzi mērķa izpildei. Lēņa valde apstiprina aļņu pārvaldīšanas plānu.

Aļņu pārvaldīšanas apgabali savukārt ir sadalīti mazākos aļņkopības apgabalos, kuros medības organizē medību kolektīvi.

Laikraksts «Skogseko»,  Nr 3, 10.2016.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.